Dabai labpaticis, ka ērkšķogas ienākas laikā, kad tām jākonkurē ar daudzām citām dārza un meža ogām. Par to, ka ērkšķogas nāk gatavas, bieži vien signalizē lapseņu ordas, kas lidinās ap krūmiem. Tas mūs neatturēs, ievērojot piesardzību, iet un palūkot, kāda ir situācija.
Sauktas arī par stiķenēm un krizdolēm, šīs ogas aug gandrīz katrā dārziņā. Ogulājiem mūsu mērenais klimats patīk labāk nekā dienvidzemju svelme, ogas šeit padodas aromātiskākas un vitamīniem bagātākas. Dienvidos ērkšķogu krūmus bieži stāda ābeļu vai citu augļu koku ēnā, bet vairāk uz ziemeļiem tiem patīk netraucēti gozēties saulē. Ogulājiem nav pa prātam zemas, mitras vietas, bet kopumā tie neprasa pārāk lielu kopšanu. Protams, jo labāk krūmiņš aprūpēts un mēslots, jo labāka ir raža un lielākas ogas.
Latvijas mazdārzos vēsturiski dominē trīs ērkšķogu izmantošanas stratēģijas.
Pirmā: tās jānolasa vēl cietas, lai ievārījumā nejūk laukā un lai sēkliņas nebūtu pārāk lielas, un - galvenais - tāda zapte labāk sarecēs. Otrā: ērkšķogas, pateicoties augstajam pektīnvielu saturam, lieliski palīdz uzlabot dažādu citu ievārījumu konsistenci. Dažkārt pat speciāli gatavo ērkšķogu želejas pusfabrikātu, ko uzglabā vēsumā un pievāra klāt citām ogām un augļiem, kad tie ienākas. Taču jāizdomā, kā panākt, lai asā ērkšķogu garša nenomāktu pārējās buķetes sastāvdaļas. Tādēļ ērkšķogas mērcē ķiršu lapu novārījumā, varbūt pievieno labi daudz vanilīna, ingvera, piparmētru, raudeņu vai citu garšaugu, liek klāt apelsīnus vai arī atšķaida spēcīgo garšu, kombinējot ērkšķogas ar banāniem, gurķiem, kabačiem un ko tikai vēl ne. Ērkšķogas izmanto arī mājas vīnam, kas garšas ziņā ir vistuvākais vīnogu vīnam. Ne velti ērkšķogas sauc par ziemeļu vīnogām - šo apzīmējumu esot lietojis pasaulslavenais selekcionārs Ivans Mičurins. Trešā stratēģija: lai jau ogas mierīgi nogatavojas, tad mēs tās vienkārši apēdīsim un vēl uzaicināsim palīgā radus, kuriem dārza nav.
Šodien esam sapratuši, ka visvērtīgākās ir svaigas vietējās ogas, un optimālais ceļš pie patērētāja ir tieši no krūma mutē. Pat ja jūs apsēdusi vēlme visu dārza ražu ievārīt krājumos ziemai, tomēr atstājiet kādu odziņu arī krūmā, lai būtu, ar ko pamieloties. Nogatavojušās, sulīgas ērkšķogas var būt ļoti saldas, reizēm tās satur pat 13% ogļhidrātu. Ērkšķogas ir samērā bagātas ar C vitamīnu (pat līdz 60 mg/100 g), satur arī B grupas vitamīnus un karotīnus, vara sāļus, kāliju, fosforu, dzelzi, mangānu, cinku u.c. Būtisks ir arī augstais šķiedrvielu sastāvs.
Ērkšķogu ārstnieciskās īpašības nav sevišķi izdaudzinātas, bet tādas tomēr ir: ogas var izmantot par urīndzinēju un žultsdzinēju līdzekli, tās palīdzot arī pret mazasinību, vēdergraizēm un ādas alerģijām. Tautas medicīna iesaka ērkšķogas pret aptaukošanos, ēdot tās trīs četras nedēļas un paralēli lietojot mazkaloriskus produktus. Augstā folskābes satura dēļ ērkšķogas ieteicamas mazasinīgiem cilvēkiem, un tiem, kuri atkopjas pēc liela asiņu zuduma. Ērkšķogas satur arī vielas, kas palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas.
***
Der zināt:
• Svaigam patēriņam lieto gatavas ērkšķogas, bet ievārījumiem, kompotiem un citiem termiski apstrādājamiem ēdieniem ņem ērkšķogas tehniskā gatavībā - vēl cietas, kas tikko sāk iegūt šķirnei raksturīgo krāsu.
• Lai ērkšķogas vārot saglabātu skaisti zaļu krāsu, tām pievieno ķiršu lapas.
• Ērkšķogas ziemas krājumiem var arī saldēt (vēlams uzkaisīt nedaudz smalkā cukura).
• No lielām zaļām ērkšķogām gatavo rotājumus tortēm, kūkām un citiem konditorejas izstrādājumiem: ar asu nazīti ogai izdara 4-6 gareniskus iegriezumus, uzmanīgi iztīra sēkliņas, uz brīdi iegremdē ogas karstā, biezā cukura sīrupā, notecina, kārto uz paplātes, kas izklāta ar foliju, piešķir «ziedlapiņām» vēlamo formu un apžāvē.
• Dažādās ēdienu receptēs ar ērkšķogām var aizstāt ābolus, rabarberus vai kivi.
• Marinētas ērkšķogas ir laba piedeva cūkgaļas cepetim.
***
Receptes
Ērkšķogu marmelādes
Sastāvdaļas:
1 kg ērkšķogu
500 g cukura
1 ēdamkarote brendija
Pagatavošana:
Ogas sablenderē, izberž caur sietu, iegūto masu vāra, līdz tās tilpums samazinās uz pusi. Pievieno cukuru un atkal vāra, līdz palikusi puse no sākotnējā tilpuma. Masu lej traukā, kas izziests ar brendiju, pārsedz ar pergamenta papīru, atdzesē līdz istabas temperatūrai un pārvieto ledusskapī. Kad marmelāde sastingusi, to griež gabaliņos, apviļā cukurā.
Atspirdzinošs ērkšķogu dzēriens
Sastāvdaļas:
200 g gatavu ērkšķogu
4 piparmētru zariņi
1 laima šķēlītes
4 ēdamkarotes cukura sīrupa
500 ml Sprite
100-150 g ledus
Pagatavošana:
Ērkšķogas sadala četrās glāzēs, katrā ieliek laima šķēlīti un piparmētras zariņu, nedaudz sastampā ar stampiņu. Pārlej ar sīrupu, pievieno sasmalcinātu ledu un pielej Sprite.
Ērkšķogu un gurķu ievārījums
Sastāvdaļas:
600 g gurķu
300 g ērkšķogu
600 g cukura
100 ml ūdens
naža gals citronskābes
Pagatavošana:
Gurķus nomizo un sarīvē ar sakņu rīvi, pievieno notīrītas ērkšķogas, pārkaisa ar cukuru, samaisa un atstāj uz divām stundām. Pielej ūdeni, atstāj vēl uz stundu. Uzvāra. Pusstundu turpina karsēt uz lēnas uguns, neļaujot uzvārīties, tad pievieno citronskābi, vāra 10 minūšu, pilda dezinficētās burkās.
Ērkšķogu un biezpiena kūka
Sastāvdaļas:
200 g sviesta vai margarīna
4 olas
400 g biezpiena
1 glāze cukura
300 g ērkšķogu
1 tējkarote cepamā pulvera
Pagatavošana:
Ogas atbrīvo no kātiņiem un «mušiņām». Sviestu vai margarīnu izkausē, pievieno vienu olu, pusglāzi cukura un samaisa, pievieno miltus ar cepamo pulveri, samīca mīklu. Ar to izklāj veidni, izveidojot nedaudz augstākas maliņas. Ar mikseri saputo viendabīgā masā biezpienu, atlikušo cukuru un olas. Uzmanīgi piejauc ērkšķogas, pārlej sagatavoto pildījumu mīklai. Liek cepeškrāsnī, kas iesildīta līdz 180 grādiem, cep aptuveni stundu.