Mit­rums mā­jā. Cē­lo­ņi un ri­si­nā­ju­mi

Viens no gal­ve­na­jiem ēku un ci­tu būv­ju ie­naid­nie­kiem ir mit­rums. Mit­ru­ma pa­zī­mes ir iz­mē­rā­mās, re­dza­mās un pat sa­oža­mās. Mit­rums pos­ta dau­dzas ēkas, bet ne­re­ti īpaš­nie­ki pat ne­zi­na, kā­pēc sie­nas ir mit­ras, tel­pas drēg­nas un ko da­rīt. Bie­ži vien tiek veikts ti­kai kos­mē­tis­kais re­monts, ta­ču tas ne­no­vērš pro­blē­mas cē­lo­ni. Pēc kā­da lai­kā fa­sā­des co­kols at­kal ir no­lu­pis un iz­dru­pis, bet tel­pā jū­tams mit­rums un pe­lē­ju­ma sma­ka.

Jo mit­rā­ka ēka, jo vai­rāk nau­das tē­rē­jam par ap­ku­ri. Cil­vē­ki sāk sli­mot. Mēs mak­sā­jam ar sa­vu nau­du un ve­se­lī­bu, ne­pie­vēr­šot pie­tie­ka­mu uz­ma­nī­bu ēkas mit­ru­ma stā­vok­lim.

Mit­ru­ma ra­ša­nās cē­lo­ņi

Lat­vi­jā kli­ma­ta iz­mai­ņu dēļ grunts­ūdens lī­me­nis pa­aug­sti­nās. Iz­ga­ro ti­kai pus­e no no­kriš­ņiem, pā­rē­jie pa­liek aug­snē, kas pār­pur­vo­jas mit­ru­ma dēļ. Jūr­ma­lā grunts­ūdens lī­me­nis pa­cē­lies par 50-60 centi­met­riem. Teh­nis­ko zi­nāt­ņu dok­tors Ju­ris Biršs ir iz­pē­tī­jis, ka vi­dē­jā gai­sa tem­pe­ra­tū­ra Lat­vi­jā ir 5,7 grā­di, bet re­la­tī­vais gai­sa mit­rums - 81 pro­cents. Kon­den­sāts vei­do­jas, ja tem­pe­ra­tū­ra ir no mī­nus 9 līdz plus 16 grā­diem. Tā­tad mēs vi­su ga­du at­ro­da­mies tro­piem lī­dzī­gos ap­stāk­ļos, kas, tā­pat kā no­kriš­ņi un ka­pi­lā­rais būv­pro­duk­tu kon­den­sāts, ie­tek­mē bū­ves.

Spe­ci­ālis­ti vēr­tē, ka ēkas un ci­tas bū­ves tiek bo­jā­tas to no­lie­to­ju­ma un ve­cu­ma dēļ, kā arī ne­kva­li­ta­tī­vas pro­jek­tē­ša­nas, celt­nie­cī­bas un ap­kal­po­ša­nas dēļ. Vēs­tu­ris­kās ēkas tiek pa­stā­vī­gi bo­jā­tas gan grunts­ūdens lī­me­ņa, gan ie­tves lī­me­ņa pa­cel­ša­nās dēļ. Pa­ce­ļo­ties grunts­ūdens lī­me­nim vai ie­tvei virs ēkā ie­rī­ko­tās ho­ri­zon­tā­lās hid­ro­izo­lā­ci­jas bar­je­ras, sie­nas uz­sūc grun­tī eso­šo mit­ru­mu un no­kriš­ņus. Ve­ca­jās mū­ra ēkās mit­rums kāpj no ze­mes pa co­ko­lu. Tā no­tiek kat­ru die­nu un ļo­ti dau­dzās ēkās. Pie­tiek uz­ma­nī­gi pa­ska­tī­ties uz Vec­rī­gas na­mu co­ko­liem. Pie­mē­ram, at­jau­no­ta­jā Spī­ķe­ru kvar­tā­lā.

Dau­dzi pa­gra­bi pa­va­sa­ros vai ru­de­ņos ap­plūst no grunts­ūdens lī­me­ņa pa­cel­ša­nās. Bet var ta­ču to ne­pie­ļaut.

Pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 60.-80. ga­dos bū­vē­ta­jās ēkās ūdens vai mit­rums ie­sū­cas caur ne­kva­li­ta­tī­vu pa­ne­ļu be­to­nu vai šu­vēm.

Pro­blē­mas pa­stāv arī jaun­ajos vai re­kon­stru­ēja­mos būv­ob­jek­tos. Dau­gav­pils cie­tok­šņa kom­plekss ir uz­ska­tāms pie­mērs, jo cie­tok­snī pat pēc re­no­vā­ci­jas/re­kon­struk­ci­jas ir ēkas, ku­rās ir pa­aug­sti­nāts sie­nu un gai­sa mit­rums. Rī­gā ir bēr­nu­dārzs, ku­rā pēc re­kon­struk­ci­jas bēr­nu gu­ļam­tel­pa ti­ka ie­kār­to­ta zem pirm­ā stā­va lī­me­ņa. Ga­du pēc re­mont­a par­kets un li­no­lejs at­lu­pa no grī­das. Jā­re­mon­tē at­kal. At­klā­jās, ka mit­rums ie­kļūst tel­pā caur be­to­na grī­du, bet hid­ro­izo­lā­ci­ja ne­bi­ja ie­rī­ko­ta.

Kā­di ri­si­nā­ju­mi?

Īsā at­bil­de: uz­ti­ciet mit­ru­ma vai slap­ju­ma lik­vi­dē­ša­nas dar­bus spe­ci­ālis­tiem. Ti­kai spe­ci­ālis­ti var pa­rei­zi un kva­li­ta­tī­vi iz­vēr­tēt cē­lo­ņus un ie­rī­kot hid­ro vai mit­ra tvai­ka izo­lā­ci­ju.

Pro­jek­tē­tā­ji iz­man­to ter­mi­nu ap­lok­sne. Tas no­zī­mē, ka bū­ve no vi­des ie­dar­bī­bas (t.sk., ūdens un mit­ru­ma) tiek pa­sar­gā­ta no vi­sām pus­ēm - kā ap­lok­snē ie­lik­ta vēs­tu­le. Arī ļo­ti slap­jas tel­pas var pa­da­rīt sau­sas un ap­dzī­vo­ja­mas. Ēku pa­sar­gā­ša­nai no mit­ru­ma un slap­ju­ma tiek pie­dā­vā­ti mūs­die­nī­gi hid­ro­izo­lā­ci­jas būv­pro­duk­ti un teh­no­lo­ģi­jas. Ir ie­spē­jams iz­vē­lē­ties kat­ram būv­ob­jek­tam pie­mē­ro­tā­ko un eko­no­mis­kā­ko va­ri­an­tu. Pa­ma­tus, co­ko­lus, sie­nas u.c. var aiz­sar­gāt no ār­pu­ses vai iekš­pu­ses. Hid­ro­izo­lā­ci­jas ie­rī­ko­ša­nas vai re­mont­a dar­bi ir jā­uz­tic spe­ci­ālis­tiem.