VĒRTS PAMĒĢINĀT: Vasarīga aukstā zupa

Plānojot auksto zupu, drošības pēc der noskaidrot laika prognozi. Ja gaidāms vēsāks un lietaināks laiks, tad drīzāk gribēsies uzēst kaut ko siltu. Dažas zupas, piemēram, boršču vai skābeņu zupu, var ēst gan siltas, gan aukstas. Jāraugās vienīgi, lai buljons, uz kura bāzes zupa gatavota, būtu kārtīgi attaukots, jo tauku saliņas aukstajā zupā patiešām var sabojāt apetīti. Izlepuši gardēži uzskata, ka mājas ķēķī aukstā zupa nekad neizdodas perfekti. Tomēr nevajag aizmirst, ka pirms vairākiem gadsimtiem aukstās zupas, visticamāk, izdomāja vienkāršie ļaudis, lielākoties zemnieki, meklējot veidu, kā apmierināt izsalkumu karstā laikā un pie viena izmantot sakaltušu maizi un tos produktus, kas acumirklī pie rokas.

Piemēram, slaveno spāņu gaspačo zupu sākumā esot gatavojuši no sakaltušas maizes, ķiplokiem, olīvu eļļas, sāls un etiķa. Bet tad iekarotāji pārveda no Amerikas tomātu un paprikas sēklas, un šodien tomāti un paprika ir neatņemama gaspačo sastāvdaļa. Vēsturiskas pārvērtības pārdzīvojusi arī Krievijā populārā okroška. Receptes pirmsākumi esot meklējami trūcīgu, bet atjautīgu ļaužu idejā iedrupināt kvasā maizi, lai padarītu strebjamo sātīgāku. Vēlāk pievienojās gaļa, zivis, sīpoli, kartupeļi, desa, gurķi, vārītas olas, krējums, skābs ābols, zaļumi, skābēti kāposti, sālītas sēnes, rutki, mārrutki un vēl daudzas citas sastāvdaļas. Lai iznāktu laba okroška, nepietiek produktus vienkārši sabērt kvasā, ir jāievēro noteikti sagatavošanas principi un secība. Lietuvā iecienīta ir aukstā biešu zupa, Bulgārijā un Turcijā gatavo atspirdzinošu gurķu zupu uz jogurta bāzes. Arī daudzām citām tautām ir savas tradicionālās aukstās zupas. Mūsējā varētu būt skābputra. Tai ir savi dedzīgi piekritēji, bet netrūkst arī tādu latviešu, kuri nekad nav skābputru pat nogaršojuši. Ir īstais laiks to izdarīt.

Šodien aukstajā zupā liek visu labāko un svaigāko, nereti vajag daudz dažādu sastāvdaļu, no kurām katru gatavo atšķirīgi, un tas viss vēl atsevišķi vai kopā jāatdzesē.

Reizēm tā prasa pat vairāk pūļu un vairāk dažādu sastāvdaļu nekā parasta zupa. Taču ir arī tādas auksto zupu receptes, kur nekas nav jāvāra. Dažas sanāk tik vieglas un atvēsinošas, ka drīzāk saucamas par dzērienu, nevis par zupu. Tās var būt arī saldas, piemēram, ķiršu zupa ar šampanieti vai zemeņu zupa ar balzametiķi.

Aukstās zupas gatavo no buljona, jogurta, dažādu dārzeņu biezeņiem un sulām. Garda ir, piemēram, avokado; apelsīnu un burkānu vai zaļo pupiņu aukstā zupa, garneļu zupa ar ledu. Katrs var izdomāt savu auksto zupu arī pats.

Der zināt:

• Auksto zupu pasniedz 8 - 12 grādu temperatūrā.
• Pirms pasniegšanas aukstā zupa jātur ledusskapī vismaz 2 stundas, lai izveidotos pilnīgs aromāts. Optimālais laiks parasti ir vēl ilgāks, līdz pat diennaktij.
• Ja aukstajā zupā liek vārītus dārzeņus, tos vēlams vārīt ar visu mizu, lai saglabātos vairāk vitamīnu. Mizo un griež īsi pirms pievienošanas zupai.
• Aukstajai zupai vajag nedaudz vairāk sāls un garšvielu nekā parastajai. Nežēlojiet svaigos zaļumus!
• Ledu, pasniedzot auksto zupu, var likt tieši šķīvjos vai arī novietot atsevišķā trauciņā līdzās.
• Ja aukstā zupa iznākusi par šķidru, tai var pievienot sadrupinātu maizes mīkstumu.
• Okroškā kvasu var aizstāt ar rūgušpienu, kefīru, paniņām vai vārītu ūdeni, kam pievienots krējums, sinepes, mārrutki un etiķis.
• Saldās aukstās zupas var gatavot no svaigiem, konservētiem vai žāvētiem augļiem, tajās liek arī klimpas, vareņikus, vārītus makaronus, rīsus, uz atsevišķa trauciņa klāt var pasniegt cepumus, sausiņus u.c.
• Augļu zupas aromatizē ar citronu un apelsīnu miziņām, kanēli, krustnagliņām, tomēr jāraugās, lai galvenais paliktu pašu augļu aromāts.
• Smalkāku garšas niansi aukstajai zupai piešķir karotīte sausā baltvīna vai sarkanvīna.

Receptes

Skābputra

Sastāvdaļas:

1,5 l rūgušpiena

250 g miežu putraimu

1 l ūdens,

nedaudz skāba krējuma

ja vēlas - biezpiens, rupjmaize, sālīta siļķe, sīpoli

Pagatavošana:

Ūdenī bez sāls izvāra miežu putraimus, pamazām pa karotei liek klāt rūgušpienu, lai tas savelkas kunkuļos. Uz diennakti atstāj ieskābt, tad samaisa. Ja vēlas stipri aukstu, var padzesēt ledusskapī vai ielaist akā. Skābputru lej bļodiņās, pievieno skābu krējumu; ja grib, piekuļ arī biezpienu. Klāt var pasniegt rupjmaizi ar siļķi ar sīpoliem.

Taupīgā rupjmaizes zupa

Sastāvdaļas:

0,5 l kvasa

1 neliels sīpols

250 g rupjmaizes mīkstuma

2 - 3 ķiploku daiviņas

sāls pēc garšas

zaļie lociņi un citi zaļumi pēc izvēles

Pagatavošana:

Maizi sagriež plānās šķēlītēs, liek uz plāts un uz 10 minūtēm ievieto cepeškrāsnī vidējā siltumā apkaltēties. Ķiploku daiviņas saspiež spiedē, ar tām ierīvē maizi. To sagriež mazos kubiņos, pārlej ar kvasu, pievieno sasmalcinātus zaļumus un sāli, samaisa, atdzesē.

Aukstais borščs

Sastāvdaļas:

0,5 l kefīra

3 - 5 bietes

puse citrona

4 - 5 gurķi

4 - 5 vārītas olas

sāls, cukurs

zaļie lociņi, dilles

Pagatavošana:

Bietes izvāra, nomizo, sarīvē ar sakņu rīvi, pievieno sāli, cukuru un no citrona pusītes izspiestu sulu, samaisa. Gurķus un olas nomizo un sarīvē ar sakņu rīvi. Lokus un dilles sīki sagriež. Visas sastāvdaļas liek lielā traukā, samaisa, pārlej ar kefīru un atkārtoti samaisa, atdzesē.

Saldā zemeņu zupa

Sastāvdaļa:

500 g zemeņu

500 g cukura

3 ēdamkarotes balzametiķa

2,5 glāzes dzeramā jogurta bez piedevām

1 ēdamkarote apelsīnu sulas

Pagatavošana:

Zemenes sagriež pusītēs, pārber ar cukuru, pievieno balzametiķi un atstāj atsuloties 2 stundas. Radušos sīrupu nolej, sajauc ar jogurtu un apelsīnu sulu. Zemenes sastrādā biezenī, maisot pievieno pārējiem komponentiem. Atdzesē ledusskapī.

Tomātu aukstā zupa

Sastāvdaļas:

1,2 l buljona

60 g rīsu

500 g tomātu

sāls

1 ēdamkarote olīvu eļļas

zaļumi

Pagatavošana:

Rīsus noskalo, liek buljonā, pievieno sāli, eļļu un vāra, līdz rīsi mīksti. Tomātiem novelk miziņu, vienu atstāj veselu, pārējos sagriež, sablenderē un pievieno buljonam. Atlikušo tomātu sagriež nelielos gabaliņos un arī pievieno buljonam. Vāra stundas ceturksni. Zupu salej šķīvjos, atdzesē, uzkaisa sasmalcinātus zaļumus.