Uzzini, kuru profesiju pārstāvjiem ir lielākais risks pieņemties svarā

Pa­nā­ku­mi tie­vē­ša­nā at­ka­rī­gi arī no ik­die­nā vei­ca­mā dar­ba.

Pre­cī­zas sta­tis­ti­kas nav, to­mēr 44% no gan­drīz pie­ciem tūk­sto­šiem kā­das ASV veik­tas ap­tau­jas da­līb­nie­ku at­zi­nu­ši, ka sa­vā paš­rei­zē­jā dar­bā ir jū­ta­mi pie­ņē­mu­šies sva­rā. Res­nā­ko pro­fe­si­ju to­pā ir tū­ris­ma aģen­ta, ties­ne­ša, so­ci­ālā dar­bi­nie­ka, sko­lo­tā­ja, di­zai­ne­ra un ar­hi­tek­ta, ad­mi­nis­tra­to­ra, ār­sta, po­li­ci­jas un uguns­dzē­sī­bas die­nes­ta dar­bi­nie­ka, mār­ke­tin­ga un sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­ālis­ta, kā arī IT spe­ci­ālis­ta pro­fe­si­ja. Da­ļa ap­tau­jā­to no­rā­dī­ja, ka sva­ra pie­au­gu­mu iz­rai­sa sē­do­šais darbs, ci­ti sa­cī­ja, ka vai­no­ja­ma «stre­sa no­ēša­na» vai tas, ka dar­ba pie­nā­ku­mu dēļ nā­kas iz­laist ēdien­rei­zes, vēl da­ži at­zi­nās, ka vi­ņi par daudz ap­ēdot dar­ba bal­lī­tēs, kad tiek svi­nē­tas ko­lē­ģu ju­bi­le­jas.

Mai­nīt dar­ba rak­stu­ru nav ie­spē­jams, arī iz­vē­lē­ties ci­tu pro­fe­si­ju pa­lai­kam ir sa­rež­ģī­ti, tā­pēc var­būt no­de­rēs da­ži pa­ņē­mie­ni, kas pa­līdz kaut ne­daudz cī­nī­ties ar lie­ko sva­ru dar­ba lai­kā un dar­ba vie­tā.

Kā ēst ar prā­tu

Ik­viens lie­kā sva­ra īpaš­nieks būs dzir­dē­jis ie­tei­ku­mu ēst bro­kas­tis. Lie­lā­ko­ties pret to ro­das ie­bil­du­mi: man no rī­ta ne­kas ne­lien iek­šā, bro­kas­tis vis­pirms ir jā­no­pel­na, tas ti­kai liks ēst vēl vai­rāk. Bet pē­tī­ju­mi rā­da, ka tiem, ku­ri bro­kas­tis ne­ēd, ir 4,5 rei­zes lie­lāks ap­tau­ko­ša­nās risks ne­kā bro­kas­tu ēdā­jiem. Lai no­tie­vē­tu, bro­kas­tīs ie­tei­cams ēst pro­duk­tus, kas ba­gā­ti ar ol­bal­tum­vie­lām. Ēdie­nu līdz­ņem­ša­nai uz dar­bu vē­lams iz­vē­lē­ties pār­do­mā­ti, ie­priekš ap­rē­ķi­not pie­ļau­ja­mo ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu un por­ci­jas lie­lu­mu - un tie­ši tik arī ie­sai­ņot. Ja vien darbs nav sais­tīts ar ne­prog­no­zē­ja­mām si­tu­āci­jām, ir vē­lams ēst vien­mēr vie­nā un ta­jā pa­šā lai­kā, jo re­žīms pa­līdz tu­rē­ties rām­jos.

Kā iz­kus­tē­ties

Ļo­ti re­ti sē­do­šā dar­ba da­rī­tā­jam ir pa­tie­šām vi­su lai­ku jā­at­ro­das sa­vā krēs­lā kā pie­kal­tam. Pa­ras­ti nav aiz­liegts pie­cel­ties, pa­stai­gāt pa tel­pu, pie­mē­ram, ru­nā­jot pa mo­bi­lo tāl­ru­ni vai la­sot kā­du do­ku­men­tu. Liet­pra­tē­ji ie­sa­ka arī kāpt pa kāp­nēm, ne­vis braukt ar lif­tu, ne­sū­tīt ko­lē­ģim e-pas­tu uz bla­kus ka­bi­ne­tu, bet aiziet pie vi­ņa, lai pa­teik­tu vi­su mu­tis­ki, pie­slēgt sa­vu da­to­ru bi­ro­ja vis­tā­lā­ka­jam prin­te­rim, lai­ku pa lai­kam iz­stai­pī­ties, pa­vin­gri­nāt kā­jas zem gal­da. Pat vien­kār­ša dī­dī­ša­nās bi­ro­ja krēs­lā, kas rei­zēm kai­ti­na ko­lē­ģus, pa­līdz no­de­dzi­nāt kā­das ka­lo­ri­jas. Ja ie­spē­jams, var ie­iet tuk­ša­jā ap­sprie­žu tel­pā un tur īsu brī­di vin­grot no vis­as sirds, vie­nam vai ko­pā ar do­mu­bied­riem.

Kā ap­val­dīt naš­ķē­ša­nās kā­ri

Ja stre­sa brī­žos vai aiz pa­gu­ru­ma ro­ka pa­ti stiep­jas pēc kon­fek­tes, ce­pu­ma vai jeb­kā ci­ta ne­ve­se­lī­gi sal­da, ie­tei­cams šo ie­ra­du­mu aiz­stāt ar ci­tu, pie­mē­ram, uz da­žām mi­nū­tēm pār­traukt dar­bu, pie­cel­ties un kaut vai no­kāpt stā­vu zem­āk. (Ja ko­lē­ģi to uz­tver kā slin­ko­ša­nu, jā­pa­ņem ro­kā kā­da ma­pe un jā­iz­lie­kas, ka tu kaut kur do­dies ar kon­krē­tu dar­ba uz­de­vu­mu.) Var pa­ņemt līdz­i uz dar­bu kā­du aug­li vai piln­grau­du mai­zes šķē­lī­ti. To ap­ēdot, ēst­gri­ba tu­rē­sies nor­mas ro­be­žās un būs vieg­lāk iz­vai­rī­ties no pār­ēša­nās pus­die­nās. Lai pa ce­ļam uz mā­jām ne­sa­gri­bē­tos kā­du kū­ku, vir­tu­li, smalk­mai­zī­ti vai sal­dē­ju­mu, arī pirms iz­ie­ša­nas no dar­ba var ap­ēst kaut ko ne­lie­lu un ve­se­lī­gu. Tiek ap­gal­vots, ka vēl­mi pēc sal­du­miem pa­līdz no­mākt arī ūdens vai za­ļās tē­jas dzer­ša­na.

Kā mek­lēt at­bal­stu

Ne­re­ti sē­do­šais darbs ra­da lie­kā sva­ra pro­blē­mas vai­rā­kiem ko­lē­ģiem un, at­klā­ti iz­ru­nā­jo­ties, vi­ņi var kļūt par do­mu­bied­riem. Ie­vē­rot ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da no­sa­cī­ju­mus ko­pā dau­dziem ir vieg­lāk, daž­kārt pa­līdz sav­star­pē­ja kon­tro­le un sa­cen­sī­bas gars, dar­ba pār­trau­ku­mā la­bāk gri­bas do­ties pa­stai­gā uz tu­vē­jo par­ku, ja kāds ko­lē­ģis arī nāk līdz­i. Ener­ģis­kā­kie var pat iet pie dar­ba de­vē­ja ar ko­pī­giem priekš­li­ku­miem par to, kā pa­da­rīt ve­se­lī­gā­ku dar­ba­vie­tas vi­di, kaut vai, pie­mē­ram, no­dro­ši­nāt kva­li­ta­tī­vu fil­trē­tu dze­ra­mo ūde­ni un ie­spē­ju vā­rīt tē­ju, pa­do­māt par dar­ba vin­gro­ša­nas ie­spē­jām utt.