Nevajag stresot par stresu

Mainot attieksmi pret stresu, tas var kļūt par veselībai labvēlīgu vai vismaz par tai nekaitīgu faktoru, atsaucoties uz vairākiem ASV veiktu pētījumu datiem, raksta U.S. News & World Report.

Vienā no pētījumiem 30 000 cilvēku astoņu gadu ilgā periodā regulāri atbildēja uz diviem jautājumiem: «Cik daudz stresa jūs esat piedzīvojis pēdējā gadā laikā?» un «Vai jūs ticat, ka stress ir kaitīgs veselībai?» Neatkarīgi no tā, cik stresa katrs bija piedzīvojis, mirstības risks šo gadu laikā būtiski pieauga tikai tiem, kuri ticēja, ka stress ir veselībai kaitīgs. Taču, mainot savu attieksmi pret stresu, mainās arī ķermeņa atbildes reakcija uz to. Jaunākie psihologu atklājumi liecina, ka stresa pilni notikumi mazāk bojā veselību cilvēkiem, kuri cenšas tikt tiem pāri, bet nodara lielāku kaitējumu tiem, kuri nepatīkamos notikumus visu laiku atgremo, uzturot negatīvās emocijas, - viņiem vēlāk dzīvē ir vairāk hronisku slimību un funkcionālu problēmu, grūtāk veikt ikdienas darbus. Izrādās, ka stress, ja vien tas nav pārmērīgi liels, var uzlabot arī cilvēka atmiņu, palīdz sasniegt labāku rezultātu darba un mācību uzdevumos.