Vī­rus­he­pa­tīts C: Kā­da ir šī sli­mī­ba un kā to ār­stē?

© Lauris Aizupietis/F64

Hro­nisks vī­rus­he­pa­tīts C ir vie­na no lie­lā­ka­jām in­fek­to­lo­ģi­jas ak­tu­ali­tā­tēm pa­sau­lē, arī Lat­vi­jā. Cil­vē­ki, ku­ri mek­lē in­for­mā­ci­ju par šo sli­mī­bu, to at­rod, bet ir arī tā­di, ku­ri, uz­zi­not, ka asin­sa­na­lī­zē kon­sta­tē­tas anti­vie­las pret C he­pa­tī­ta vī­ru­su, jau­tā: dak­ter, cik man at­li­cis dzī­vot?

Ļo­ti vil­tīgs

C he­pa­tī­ta vī­russ ir ļo­ti vil­tīgs, tas ie­mā­jo cil­vē­kā ar asi­ņu starp­nie­cī­bu. In­fi­cē­ties var me­di­cī­nis­ku ma­ni­pu­lā­ci­ju lai­kā, vei­cot te­to­vē­ju­mus, pīr­sin­gu, ma­ni­kī­ru, pe­di­kī­ru, ja ne­tiek ie­vē­ro­ti dez­in­fek­ci­jas un ste­ri­li­zā­ci­jas no­tei­ku­mi, kā arī dzi­mum­ce­ļā. Sa­vu grau­jo­šo dar­bī­bu vī­russ veic ti­kai ak­nās, jo tā vai­ro­ša­nās no­tiek vie­nī­gi ak­nu šū­nās - he­pa­to­cī­tos. Ak­nas ir re­la­tī­vi mēms or­gāns, tās sāp ti­kai tad, ja kra­si pa­lie­li­nās un iz­tiep­jas ap tām eso­šā saist­au­du kap­su­la. Hro­nis­ka he­pa­tī­ta ga­dī­ju­mā sāp­ju nav. Ja ak­nas ne­veic sa­vu at­in­dē­jo­šo fun­kci­ju, gal­ve­nās iz­paus­mes ir no­gu­rums un pa­ze­mi­nā­tas darb­spē­jas, ne­re­ti va­ka­ros ir ne­daudz pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra. Cil­vē­ki cie­šas mē­ne­šiem il­gi, līdz to­mēr aiziet pie ģi­me­nes ār­sta.

Iz­mek­lē­ju­mi

Lai no­skaid­ro­tu, vai pa­cien­ta asi­nīs ir C he­pa­tī­ta vī­russ un vai tas ir no­da­rī­jis kai­tē­ju­mu ak­nu audiem, ģi­me­nes ārsts no­zī­mē asin­sa­na­lī­zes, lai no­teik­tu anti­vie­las pret šo vī­ru­su. Anti­vie­las lie­ci­na, ka or­ga­nis­mā tas bi­jis. Ap 20-25% pa­cien­tu imūn­sis­tē­ma no vī­ru­sa at­brī­vo­jas pa­ti. Šiem cil­vē­kiem ir lai­mē­jies. No­sa­cī­ti veik­smi­nie­ki ir arī tie ap­mē­ram 5% C vī­rus­he­pa­tī­ta slim­nie­ku, ku­riem sli­mī­ba no­rit akū­ti, ar dzel­ti un ci­tām klī­nis­kām iz­paus­mēm. At­klā­jot akū­tā sta­di­jā, sli­mī­bu var iz­ār­stēt, ne­ļau­jot pār­iet hro­nis­kā for­mā.

Nā­ka­mais so­lis ir mek­lēt pa­šu vī­ru­su, no­teikt tā kon­cen­trā­ci­ju asi­nīs un ge­no­ti­pu. Ja vī­russ pa­tie­šām ir, tad no­sa­ka arī tā­dus asi­nīs kon­sta­tē­ja­mus ak­nu ie­kai­su­ma rā­dī­tā­jus kā, pie­mē­ram, ALAT, un ār­sti lemj, vai ir ne­pie­cie­ša­ma ak­nu audu mor­fo­lo­ģis­kā iz­mek­lē­ša­na. Lai to veik­tu, pa­cien­tu ie­vie­to slim­nī­cā un ul­tra­so­nos­ko­pi­jas kon­tro­lē ar pun­kci­jas bi­op­si­jas ada­tu vie­tē­jā anes­tē­zi­jā pa­ņem ma­zu ak­nu ga­ba­li­ņu. Pre­pa­rā­tu pē­tot, no­sa­ka, vai audos ir ie­kai­sums, cik tas ir iz­teikts, vai ir iz­vei­do­ju­šies saist­au­di un kā­di tie ir. Ja ir sā­kot­nē­jie jeb ir­de­nie (fib­ro­tis­kie) saist­au­di, tad pro­cess ir at­grie­ze­nisks, bet īs­tie (ci­ro­tis­kie) saist­au­di lie­ci­na, ka pro­cess ir ne­at­grie­ze­nisks. Var at­klā­ties arī ak­nu audu sa­bru­kums - nek­ro­ze. Kat­ru šo pa­ra­met­ru iz­sa­ka ar no­teik­tu skait­lis­ku vēr­tī­bu, ko sa­skai­tot, ie­gūst his­to­lo­ģis­kās ak­ti­vi­tā­tes in­dek­su. Ja tas ir zems, iz­mai­ņas ir mi­ni­mā­las un ār­stē­ša­na nav va­ja­dzī­ga. Ja his­to­lo­ģis­kās ak­ti­vi­tā­tes in­dekss ir augsts un pre­va­lē fib­ro­ze un nek­ro­ze, tad jā­sāk ār­stē­ša­na, lai pār­trauk­tu vī­ru­sa vai­ro­ša­nos, sa­ma­zi­nā­tu tā kon­cen­trā­ci­ju vai vis­pār iz­nī­ci­nā­tu.

Ār­stē­ša­na

Stan­dar­ta ār­stē­ša­nā pa­cients sa­ņem pa­ga­ri­nā­tas dar­bī­bas al­fa in­ter­fe­ro­nu kom­bi­nā­ci­jā ar pret­vī­ru­su pre­pa­rā­tu ri­ba­vi­rī­nu. C he­pa­tī­ta vī­ru­sam ir vai­rā­ki ge­no­ti­pi, no ku­riem Lat­vi­jā vis­iz­pla­tī­tā­kais diem­žēl ir pir­mais ge­no­tips, kas iz­rai­sa ag­re­sī­vu he­pa­tī­tu, tā­pēc ār­stē­ša­na ir gan il­gā­ka, gan ma­zāk efek­tī­va. La­bāk te­ra­pi­jai pa­kļau­jas ot­rais un tre­šais ge­no­tips, ku­rus Lat­vi­jā sa­stop re­tāk. Pirm­ā ge­no­ti­pa ga­dī­ju­mā mi­ni­mā­lais ār­stē­ša­nas il­gums ir 48 ne­dē­ļas, 2. un 3. ge­no­ti­pa ga­dī­ju­mā - 24 ne­dē­ļas. In­ter­fe­ro­nu in­ji­cē vien­reiz ne­dē­ļā, no­teik­tā die­nā, sa­vu­kārt ri­ba­vi­rīns ir kap­su­lu vai tab­le­šu for­mā un tas jā­lie­to iekš­ķī­gi kat­ru die­nu. Zā­ļu de­vas kat­ram pa­cien­tam no­sa­ka ār­stu kon­si­lijs in­di­vi­du­āli. Te­ra­pi­jas lai­kā ir ne­pie­cie­ša­ma kon­tro­le - vie­nu rei­zi mē­ne­sī jā­iet pie in­fek­to­lo­ga he­pa­to­lo­ga, jā­veic iz­mek­lē­ju­mi.

Pre­pa­rā­tiem ir da­žā­di bla­kus­efek­ti. Var sa­ma­zi­nā­ties lei­ko­cī­tu un erit­ro­cī­tu skaits, tad tas jā­at­jau­no nor­mā­lā lī­me­nī; daž­reiz nā­kas ie­vie­tot pa­cien­tu slim­nī­cā, kur viņš sa­ņem at­tie­cī­gus pre­pa­rā­tus. Tiek no­teik­ti ak­nu ie­kai­su­ma bio­ķī­mis­kie rā­dī­tā­ji, pēc va­ja­dzī­bas arī no­sa­ka vai­rog­dzie­dze­ra hor­mo­nus, jo blak­ne var būt pa­stip­ri­nā­ta vai pa­vā­ji­nā­ta vai­rog­dzie­dze­ra fun­kci­ja, rei­zēm va­ja­dzī­ga arī en­do­kri­no­lo­ga kon­sul­tā­ci­ja, lai to ko­ri­ģē­tu ar me­di­ka­men­tiem. Rak­stu­rī­ga blak­ne ir no­mākts ga­ra­stā­vok­lis, kas var pār­augt dzi­ļā de­pre­si­jā. Pēc in­ter­fe­ro­na in­jek­ci­jas bie­ži vē­ro­jams gri­pai lī­dzīgs stā­vok­lis - lauž kau­lus, sāp gal­va un acu ābo­li, tem­pe­ra­tū­ra var pa­aug­sti­nā­ties līdz 39 grā­diem, bet dien­nakts lai­kā tas pār­iet. Tā­pēc strā­dā­jo­ši pa­cien­ti in­jek­ci­jām bie­ži iz­vē­las piekt­die­nu vai sest­die­nu. Sub­jek­tī­vi ne­pa­tī­ka­ma blak­ne ir ma­tu iz­kri­ša­na, bet, te­ra­pi­ju pār­trau­cot, tie at­aug. Ir ļo­ti sva­rī­gi sa­ņemt pil­nu te­ra­pi­jas kur­su, jo jā­uz­tur tā­da me­di­ka­men­tu kon­cen­trā­ci­ja, lai vī­russ ne­va­rē­tu vai­ro­ties un tā ne­bū­tu asi­nīs. Ga­dās, ka cil­vēks jū­tas ļo­ti slik­ti un viņš ir jā­ie­vie­to klī­ni­kā, lai no­vēr­stu blak­nes, to­mēr ne­pār­trau­cot te­ra­pi­ju.

Pa­cien­tu uz­ska­ta par iz­ār­stē­tu, ja vi­ņam se­šus mē­ne­šus pēc te­ra­pi­jas pa­beig­ša­nas asi­nīs ar mo­le­ku­lā­rās bio­lo­ģi­jas me­to­dēm ne­kon­sta­tē C he­pa­tī­ta vī­ru­su. Pa­cien­tus ar pir­mo vī­ru­sa ge­no­ti­pu iz­ār­stē līdz 50%, ar 2. un 3. ge­no­ti­pu - ap­mē­rām 70-80% ga­dī­ju­mu.

Pro­te­āžu in­hi­bi­to­ri

Kat­ram cil­vē­kam 19. hro­mo­so­mā ir tāds in­ter­lei­kī­nu 28B ko­dē­jošs gēns un tam ir vai­rā­ki va­ri­an­ti jeb al­le­les,» skaid­ro B. Ro­zen­tā­le. «Iz­pē­tīts, ka tad, ja cil­vē­kam ir al­le­le CC, iz­ār­stē­ša­nās ir ie­vē­ro­ja­mi bie­žā­ka ne­kā tad, ja ir al­le­le TT vai CT. Pē­dē­jā lai­kā pa­rā­dī­ju­šies jaun­i pre­pa­rā­ti, pro­te­āžu in­hi­bi­to­ri, ku­ri blo­ķē fer­men­tu pro­te­āzi un līdz ar to ne­ļauj vī­ru­sam vai­ro­ties. Šie pre­pa­rā­ti, bo­cep­re­virs un te­lap­re­virs, vēl nav ie­kļau­ti kom­pen­sē­ja­mo zā­ļu sa­rak­stā. Tie ir pie­eja­mi tir­gū, ta­ču mak­sā dau­dzus tūk­sto­šus la­tu. Ja vī­ru­sam ir pir­mais ge­no­tips un cil­vē­kam ir in­ter­le­kī­na 28B gē­na TT vai CT al­lē­le, tad iz­ār­stē­ša­nās iz­re­dzes ir zem­as, tā­pēc tiek ie­teik­ta trīs pre­pa­rā­tu kom­bi­nā­ci­ja - pa­ga­ri­nā­tas dar­bī­bas in­ter­fe­rons, ri­ba­vi­rīns un kāds no pro­te­āžu in­hi­bi­to­riem. Mēs tā­pat kā vis­i ce­ram uz valsts eko­no­mis­ko iz­aug­smi un kom­pen­sē­ja­mo zā­ļu sa­rak­sta pa­pla­ši­nā­ša­nu. Hro­nis­kā C he­pa­tī­ta pa­cien­tu vi­dē­jais ve­cums ir 35 ga­di, šie cil­vē­ki lie­lā­ko­ties ir iz­glī­to­ti, ak­tī­vi, spor­tis­ki, vi­ņiem ne­var pār­mest ne­pa­rei­zu dzī­ves­vei­du. No C he­pa­tī­ta vī­ru­sa ne­var iz­vai­rī­ties ne skrie­not, ne dze­rot bur­kā­nu su­lu, ne ve­se­lī­gi ēdot. Te lie­lā­kā lo­ma pie­der me­di­cī­nai ar tās efek­tī­va­jām, lai gan dār­ga­jām ārst­nie­cī­bas me­to­dēm. No hu­mā­nis­ma vie­dok­ļa jā­ār­stē jeb­kurš, bet, ja ap­rē­ķi­na iz­mak­su efek­ti­vi­tā­ti, tad jā­ņem vē­rā, ka šie cil­vē­ki vēl il­gi strā­dās un mak­sās no­dok­ļus.

HRO­NIS­KĀ C HE­PA­TĪ­TA PA­CIEN­TI

vi­dē­jais ve­cums ir 35 ga­di,

lie­lā­ko­ties ir iz­glī­to­ti,

ak­tī­vi, spor­tis­ki,

vi­ņiem ne­var pār­mest ne­pa­rei­zu dzī­ves­vei­du.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais