\\Māja
Kā "izslēgt" tieksmi pēc saldumiem?
 
©depositphotos.com

Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem vai stimulējošiem dzērieniem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Smadzenēm nepietiek «degvielas», tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu. Roka pati stiepjas pēc kādas konfektes, cepuma, kūciņas vai cukurotas limonādes glāzes. Tajā brīdī kāre pēc kaut kā salda ir stiprāka par ģimenes ārsta, kardiologa, endokrinologa vai uztura speciālista argumentiem, neattur arī tuvinieku bažīgie skatieni un pat paša veselais saprāts. Ātri izmantojamie ogļhidrāti sniedz acumirklīgu apmierinājumu, taču ne uz ilgu laiku. Un viss sākas no gala.

Pārslodze aizkuņģa dziedzerim

Mūsu apēstie ogļhidrāti organismā tiek sašķelti līdz glikozei, kas nonāk asinīs un ir galvenais enerģijas avots smadzenēm un muskuļiem. Paaugstinoties glikozes jeb, kā parasti sakām sadzīvē - cukura līmenim asinīs, aizkuņģa dziedzeris sāk ražot insulīnu. Šo hormonu tēlaini mēdz dēvēt par atslēgu, kas atver šūnas un ļauj glikozei tajās iekļūt. Normāla insulīna produkcija visas dienas gaitā nodrošina optimālu glikozes līmeņa kontroli. Neveselīgs dzīvesveids, tostarp aizraušanās ar ātrajiem ogļhidrātiem - saldiem ēdieniem un dzērieniem - noved pie tā, ka cukura līmenis asinīs svārstās. Tas rada aizkuņģa dziedzerim pārmērīgu slodzi un insulīnam kļūst arvien grūtāk nonākt šūnās. Cukura līmenis asinīs paaugstinās, bet enerģijas līmenis organismā, gluži otrādi, pazeminās. Šādu vielmaiņas traucējumu dēļ pakāpeniski attīstās insulīna rezistence jeb nejutīgums, kurš var izraisīt jaunas veselības problēmas, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, kas negatīvi ietekmē arī cilvēka ķermeņa masu, asinsriti, garastāvokli un daudzas citas norises organismā.

Slēptais cukurs

Rafinētais cukurs, ko mēs pievienojam tējai vai kafijai, nav vienīgais glikozes avots. Visi produkti ar augstu ogļhidrātu saturu, piemēram, kartupeļi, rīsi, maize un makaroni, vielmaiņas procesā pārvēršas cukurā. Slēpto cukuru var atrast praktiski visos fasētajos pārtikas produktos, ko mēs pērkam lielveikalā. Brokastu pārslas, tomātu mērce, majonēze, dažādās marinādēs gatavoti gaļas pusfabrikāti cepšanai vai grilam - tas viss ir cukura avots. Uztura speciālisti iesaka pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu iepakojuma, tostarp - ogļhidrātu saturam.

Nestabila cukura līmeņa pazīmes:

* nespēks un nogurums pēcpusdienās

* liela tieksme pēc saldumiem

* izsalkums jau 1 - 2 stundas pēc ēdienreizes

* straujas garastāvokļa svārstības

* lieko tauku uzkrājumu veidošanās vēdera apvidū

* problemātiska atbrīvošanās no liekā svara

Jāzina savs cukura līmenis

Pazīmes, kas var liecināt par nestabilu cukura līmeni asinīs, prasa uzmanību un obligātu konsultāciju pie ārsta, jo cilvēks pats tās ne vienmēr prot pareizi interpretēt. Cukura diabēta pacientiem dažas no šīm pazīmēm var liecināt par pazeminātu glikozes līmeni asinīs - hipoglikēmiju. Šādos gadījumos jārīkojas pēc ārsta ieteikumiem. Tāpat dažas no šīm pazīmēm var parādīties cilvēkiem, kuri krasi samazina uzņemto kaloriju daudzumu, lai atbrīvotos no liekā svara - arī viņiem būtu lietderīgi saņemt speciālistu ieteikumus par to, kā samazināt svaru, vienlaikus ievērojot sabalansēta uztura principus.

Periodiski noteikt glikozes līmeni asinīs vajadzētu ikvienam cilvēkam. Šis mērījums prasa mazu pilīti asiņu un 30 sekunžu laika, bet sniedz pietiekami daudz informācijas. Cilvēks var sev izdevīgā laikā aiziet kaut vai uz kādu aptieku, kur piedāvā šo izmeklējumu. Ja glikozes līmenis asins plazmā tukšā dūšā ir 7 milimoli litrā vai lielāks, ir pamats aizdomām par cukura diabētu. Tāpat arī tad, ja pēc ēšanas pagājušas divas stundas, bet glikozes līmenis asinīs ir 11,1 milimols litrā vai lielāks. Tas nenozīmē, ka jākrīt izmisumā, bet noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, lai kārtīgi veiktu izmeklējumus.

Cukura līmeņa stabilizēšana ikdienā:

* ievērojiet regulāras ēdienreizes

* turiet pa rokai veselīgus produktus, ja sagribas ātri uzkost

* kombinējiet ogļhidrātus ar olbaltumvielām un taukiem

* ēdiet šķiedrvielām bagātus produktus - augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus

* pēc iespējas izvairieties no produktiem ar augstu glikēmisko indeksu (piena šokolāde, cepumi, saldie gāzētie dzērieni, baltmaize, baltie apaļgraudu rīsi, konfektes, augļu sula)

* esiet fiziski aktīvi

Kādēļ vajadzīgs hroms

Hroms ir mikroelements, kurš mūsu organismam ir nepieciešams daudzu iemeslu dēļ. Galvenās hroma funkcijas ir sekmēt efektīvu insulīna darbību, veicināt glikozes nonākšanu nervu šūnās, muskuļu šūnās un citos audos, palīdzēt izsalkuma sajūtas kontrolē, veicināt taukvielu, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņu. Pareizai makroelementu vielmaiņai ir ļoti liela nozīme normāla svara uzturēšanā. Tāpēc hromam ir būtiska loma ne tikai cukura līmeņa regulēšanā asinīs, bet tas arī veicina sekmīgu atbrīvošanos no lielā svara.

Organisms izmanto hromu, lai uzturētu cukura līmeņa līdzsvaru asinīs. Hroms palīdz pārnest glikozi no asins plūsmas uz šūnām, kur glikoze pārvēršas enerģijā. Pateicoties līdzsvarotai cukura koncentrācijai asinīs, samazinās tieksme pēc neveselīgajiem ogļhidrātiem. Ja hroma trūkst, šūnas nevar optimāli uzņemt cukuru. Tā vietā, lai nonāktu šūnās, liels daudzums cukura paliek asinīs. Tas ir kaitīgi veselībai, jo organisma šūnām, īpaši smadzeņu un muskuļu šūnām, glikoze ir nepieciešama, lai varētu ražot enerģiju. Ja smadzenēs nonāk pārāk maz cukura, tad tās ieslēdz «panikas režīmu» un sāk prasīt kaut ko saldu tieši tajā brīdī. Kā rāda zinātnisko pētījumu rezultāti, šāda situācija ietver divus riskantus aspektus: pirmkārt, intensīvāk sāk veidoties tauku nogulsnējumi, un otrkārt, pakāpeniski attīstās metabolais sindroms. (Pēc Starptautiskās diabēta federācijas kritērijiem, metabolais sindroms ietver faktorus, kas palielina gan cukura diabēta, gan sirds slimību risku. Viens no komponentiem ir palielināts vidukļa apkārtmērs - lielāks par 94 cm vīriešiem un par 80 cm sievietēm. Par metabolā sindroma diagnozi ir runa tad, ja papildus ir vēl divi no pārējiem kritērijiem: triglicerīdu līmenis asinīs lielāks par 1,7 milimoliem litrā, augsta blīvuma («labā») holesterīna līmenis zemāks par 1,03 mmol/l vīriešiem un par 1,29 mmol/l sievietēm; asinsspiediens, nelietojot medikamentus, lielāks par 135/85 mmHg; cukura līmenis tukšā dūšā augstāks par 5,6 mmol/l.)

Draudīgās situācijas rašanos var novērst ar hroma preparāta palīdzību. Pateicoties šim mikroelementam, organismā nonākošais cukurs iesūcas šūnās, kurām tas ir nepieciešams, lai ražotu enerģiju, tādējādi samazinot negausīgo vēlmi pamieloties ar konfektēm un citiem saldumiem. Ja vēlaties zaudēt svaru, iedomājieties, cik viegli varētu sasniegt savu mērķi, ja jūs vairs nevēlētos saldumus. Uzņemot pietiekami daudz hroma, pilnīgi pietiks ar trīs pamata ēdienreizēm un divām veselīgām uzkodām bez jebkādiem kaitīgiem produktiem, no kuriem svars pieaug.

Hroma avoti uzturā

Lai uzņemtu hromu, ieteicami brokoļi, vīnogu sula, gliemenes, rieksti, rozīnes, atsevišķas sarkanvīna šķirnes, tītaru krūtiņas, pupiņas un citi produkti. Taču hroma koncentrācija tajos nav īpaši liela. Līdz 50 gadu vecumam hroma ieteicamā dienas deva ir 35 mikrogrami vīriešiem un 25 mikrogrami sievietēm, bet pēc 50 gadu vecuma - attiecīgi 30 un 20 mikrogrami. Jo vairāk cukura un rafinēto ogļhidrātu cilvēks lieto, jo lielāka ir varbūtība, ka organismam trūkst hroma. Saldu un rafinētu produktu ēšana var sekmēt pastiprinātu hroma izvadīšanu no organisma ar urīnu.

Cilvēkiem, kuri neievēro veselīga un sabalansēta uztura principus, cieš no lielā svara un nestabila cukura līmeņa asinīs, ir lietderīgi uzņemt hromu papildus, lietojot speciālos hroma produktus, kas nopērkami aptiekās.

Organiski saistīts hroms uz rauga bāzes

Ir svarīgi zināt, ka hroma preparātu uzsūkšanās organismā ir ārkārtīgi atšķirīga. Pēc Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) slēdziena, organiski saistītam hromam, kas iegūts, bagātinot raugu ar hromu, ir augstākā bioloģiskās pieejamības pakāpe. Tas uzsūcas līdz pat desmit reizēm labāk, nekā tādi bieži izmantojami hroma avoti kā hroma pikolināts un hroma hlorīds.

Vairāk informācijas par stabila cukura līmeņa asinīs nozīmi veselībai jūs varat uzzināt grāmatā «Kā kontrolēt cukura līmeni asinīs un svaru». Grāmatas autore Pernille Lunda stāsta par to, kā savaldīt tieksmi pēc saldumiem, uzlabot vielmaiņu un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Šo grāmatu var pasūtīt par brīvu šeit: www.veselsgars.lv