Diena bez lifta ir starptautisks pasākums, kas notiek visā Eiropā. Tās galvenais mērķis ir parādīt cilvēkiem, cik vienkārši būt fiziski aktīviem ikdienā, neraugoties uz brīvā laika trūkumu. Viena no šādām veselīgām aktivitātēm, ko bez īpašām pūlēm un papildu izdevumiem var iekļaut savā ikdienā, ir kāpšana pa kāpnēm tā vietā, lai izmantotu liftu.
Diena bez lifta ir daļa no NowWeMOVE kampaņas, ko organizē Starptautiskā Sporta un kultūras asociācija (International Sport and Culture association - ISCA).
Visā Eiropā
Diemžēl par vienu no izplatītākajiem mūsdienu sabiedrības kaitīgajiem ieradumiem kļūst mazkustīgs dzīvesveids. Saskaņā ar Eurobarometer 2014 pētījuma datiem 59% no Eiropas populācijas vingro vai nodarbojas ar sportu reti vai arī to nedara nekad. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, fizisko aktivitāšu trūkums nodara pat lielāku kaitējumu mūsu veselībai nekā smēķēšana. Fiziskā neaktivitāte ir ceturtais globālās mirstības riska faktors, kura dēļ katru gadu Eiropā mirst 600 000 cilvēku, bet ekonomikai tiek nodarīti 152 miljardus eiro lieli zaudējumi.
Dienā bez lifta ISCA un tās vietējie partneri aicina iedzīvotājus, organizācijas, valsts iestādes, tirdzniecības centrus un uzņēmumus izvietot norobežojošas lentes pie liftiem un eskalatoriem publiskajās un privātajās ēkās, lai pamudinātu cilvēkus lietot kāpnes un pēc tam to turpinātu darīt arī ikdienā. Aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības līmeņa.
Latvijā
Mūsu valstī Diena bez lifta ir Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) pārziņā. Projekta galvenā koordinatore Anastasija Marčenko Neatkarīgajai pastāstīja, ka atsevišķi mēģinājumi rīkot šādu akciju Latvijā bijuši arī agrāk, bet LTSA šo pasākumu koordinē kopš pagājušā gada.
«Piedalīties var ikviena organizācija. Interesenti var uzzināt vairāk par pasākumu, sazinoties ar LTSA caur elektronisko pastu: ltsa@riga.lv, kā arī zvanot pa tālruni 26895037 vai 67226215. Pieteikumus vēlams iesniegt līdz 20. aprīlim, taču neatraidīsim arī tos, kuri pieteiksies līdz 24. aprīlim,» norāda A. Marčenko. «Īpaši tiek aicinātas piedalīties valsts iestādes, darba kolektīvi, organizācijas, uzņēmumi, kuru biroji atrodas ēkās ar liftu. Katrā pasākuma norises vietā jābūt vismaz vienai kontaktpersonai, kura uztur saziņu ar LTSA pirms pasākuma, visā pasākuma norises laikā, kā arī pēc pasākuma. Interesentiem piedāvājam arī vizuālos materiālus. Protams, priecāsimies par katru, kurš šajā dienā lifta vietā izvēlēsies kāpnes, pat ja viņš savu dalību nebūs apstiprinājis, tomēr mūsu galvenais uzdevums ir veidot Dienu bez lifta kā organizētu aktivitāti.»
Interese aug
«Jau ir redzams, ka šogad Dienā bez lifta piedalīsies vairāk cilvēku nekā pērn,» saka projekta galvenā koordinatore. «Saņemts pieteikums no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur varētu būt kādi 300 dalībnieki, par pasākumu plānots informēt arī bibliotēkas apmeklētājus, arī viņus aicinās izmantot kāpnes lifta vietā, tāpat iecerēts izveidot grāmatu izlasi par veselīgu dzīvesveidu. Plānota arī sadarbība ar viesnīcu Avalon, kur ikviens varēs izmēģināt savus spēkus, uzkāpjot pa kāpnēm līdz astotajam stāvam. Jau otro gadu dalību pieteikusi Finanšu ministrija, kur pagājušajā gadā šis pasākums bija labi organizēts, dalībnieku vidū ir arī Ārlietu ministrija; pērn piedalījās arī Valsts policija. Esam izsludinājuši konkursu speciāli augstskolām par labāko kreatīvo video no Dienas bez lifta. Ar konkursa nolikumu var iepazīties LTSA mājaslapā. Mēģinājām uzrunāt arī lielo tirdzniecības centru pārstāvjus, bet pagaidām viņu attieksme ir diezgan rezervēta, turklāt ne visos iepirkšanās centros šādu pasākumu būtu tehniski viegli īstenot, jo kāpnes neatrodas blakus liftam, tāpēc tās nevar uzreiz piedāvāt kā alternatīvu. Veikalos eskalatorus izmanto klienti ar iepirkumu ratiņiem, ģimenes ar bērniem, seniori. Varbūt nākotnē atsaucība tomēr būs lielāka. Mūsu pasākuma ideja jau nav totāli liegt pieeju liftam; gribam vienkārši rosināt cilvēkus, lai viņi maina savus paradumus, kļūst kustīgāki un aktīvāki. Pagājušajā gadā novērotais liecina, ka ne visi pievērsa uzmanību informācijai pie lifta, tomēr daudzi atsaucās aicinājumam izvēlēties kāpnes. Un, protams, ir tādi cilvēki, kuri jau arī bez pamudinājumiem, paši pēc savas iniciatīvas, ikdienā dod priekšroku kāpnēm. Tas ir labs treniņš.»
Piesardzība
Pārcensties, kāpjot pa kāpnēm, nedrīkst cilvēki ar sirds slimībām, kā arī ar gūžu, ceļu un potīšu locītavu problēmām. Cilvēkiem ar šīm kaitēm jākonsultējas ar savu ārstu par to, vai kāpšana pa trepēm ir viņiem piemērota fiziska aktivitāte un kādu slodzi katrs var atļauties. Ceļiem un potītēm ir īpaši liela slodze, kāpjot pa trepēm lejup. Kāpņu posmu skaitu un kāpšanas tempu drīkst palielināt pakāpeniski. Lai pasargātu pēdas, kāpjot pa trepēm, jāvalkā ērti apavi bez augstiem papēžiem, ar pietiekamu atbalstu pēdai. Pirms uzsākt kāpšanu, ir lietderīgi iesildīties, dažas minūtes staigājot pa līdzenu virsmu.
***
Kāpnes - izdevīgs ikdienas trenažieris:
bez maksas pieejamas ikvienam, kurš dzīvo vai strādā daudzstāvu ēkā
kāpšana neprasa speciālas iemaņas
nav vajadzīgs sporta tērps
nav jāatlicina speciāls papildu laiks
kāpšanu pa trepēm var viegli padarīt par ikdienas paradumu
var sākt ar mazumiņu - dažiem kāpņu posmiem vai pat tikai vienu
***
Ieguvumi veselībai, lifta vietā izvēloties kāpnes:
Cilvēkam, kurš katru dienu uzkāpj vismaz astoņus kāpņu posmus, kopējais mirstības risks samazinās par 33%.
Septiņu minūšu ilga kāpšana pa trepēm katru dienu uz pusi samazina infarkta risku tuvāko desmit gadu laikā.
Ja pusmūžā, nemainot dzīvesveida paradumus, cilvēkam sāk pieaugt svars, tad, atvēlot kāpšanai pa kāpnēm papildus divas minūtes dienā, pieaugumu var apturēt.
Kāpšana pa kāpnēm ļauj sadedzināt vairāk kaloriju nekā enerģiska soļošana vai lēns skrējiens.
Regulāra kāpšana pa kāpnēm palīdz saglabāt kaulu un locītavu veselību un mazināt osteoporozes un osteoartrīta risku.
Fiziskā aktivitāte, ko nodrošina kāpšana pa trepēm, veicina labsajūtas hormonu izdalīšanos organismā, līdz ar to palīdz mazināt stresu un nomāktību, kā arī sekmē labāku miegu.