VESELĪBA: Vērtīgais mikroelements selēns

© depositphotos.com

Selēns ir mikroelements, kurš piedalās vairāk nekā 100 dažādās norisēs mūsu organismā. Tā nozīme praktiski ir apzināta tikai pēdējo 30 – 40 gadu laikā, kas nav ilgs periods, salīdzinot ar tiem, kas bijuši atvēlēti, piemēram, kalcija vai dzelzs izpētei, taču izpratne par to, kādēļ selēns mums ir vajadzīgs, pieaug gan pētnieku, gan plašākas sabiedrības vidū.

Selēna loma organismā

Zināms, ka selēns palīdz izvadīt no organisma smagos metālus, pildot tādu kā atkritumu savācēja lomu. Tas nepieciešams arī sirds un asinsvadu darbībai. Austrumāzijas valstīs, kur dabā pastāv izteikts selēna deficīts, cilvēki cieš no smagas sirds muskuļa slimības - kardiomiopātijas. Ja vīrieša organismā ir selēna deficīts, tad sekas tam var būt nepilnvērtīgs spermas šķidrums. Selēns ir vajadzīgs, lai strādātu selēnatkarīgais ferments, kurš koriģē iespējamo oksidatīvo stresu. Oksidatīvais stress ir patoloģisks stāvoklis, kura cēlonis varētu būt, piemēram, hroniska slimība, un, lai novērstu stresu, ir nepieciešams ferments glutationperoksidāze. Brīvie radikāļi ir normāla aizsardzības sistēma, kura darbojas mūsu organismā un ir mums nepieciešama, lai pasargātu sevi no baktērijām, no vīrusiem u.c. Bet, kad brīvo radikāļu ir pārāk daudz, tie vēršas pret organismu un izraisa oksidatīvo stresu. Selēnatkarīgā glutationperoksidāze ir viens no fermentiem, kas pārstrādā brīvos radikāļus, neražojot toksiskos produktus. Glutationperoksidāze nav aizvietojama, tā pārstrādā ļoti kaitīgu brīvo radikāli, kuru sauc par hidroksīdu jonu.

Eiropā maz selēna

Visparastākais selēna avots ir graudaugi, galvenokārt kvieši, bet ar to nepietiek. Var lietot svaigas zivis, svaigas jūras veltes un riekstus, īpaši Brazīlijas riekstus, bet šie produkti mūsu ēdienkartē parasti nav katru dienu. Selēna saturs eiropiešu uzturā ir zems, salīdzinot ar uzturu citos pasaules reģionos, kas ir bagātāki ar selēnu, piemēram, ASV. Pēc ekspertu vērtējuma, Latvija ir tā sauktajā robežjoslā - mums ir zemāks selēna līmenis, nekā tas vajadzīgs, tomēr nosacīti veseli cilvēki nejūt šo zemo līmeni, savukārt hroniskiem slimniekiem vai grūtniecēm ir augstāks pieprasījums pēc selēna organismā, un viņiem ir tā sauktais oksidatīvais stress. Jāņem arī vērā, ka Latvijā ir samērā ilgs ziemas periods, tas būtībā sākas novembrī un ilgst līdz pat martam - aprīlim, kad mums trūkst dabisko antioksidantu. Šajā laikā vēlama diētas korekcija ar selēna produktiem.

Selēns un vairogdziedzeris

Vairogdziedzeris regulē praktiski visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, kas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.

Droši vien daudzi būs dzirdējuši, ka vairogdziedzera slimības provocē joda deficīts. Taču ne visi zina, ka šī svarīgā orgāna pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams arī selēns. Šis mikroelements veicina fermenta darbību, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona tiroksīna pārstrādi bioloģiski aktīvā formā - tā savukārt ietekmē vielmaiņu un visu orgānu funkcijas. Selēns arī uzlabo joda asimilāciju un aizsargā audus pret šūnas ārdošu brīvo radikāļu iedarbību.

Selēna produktu izvēle

Iegādājoties kādu selēna preparātu, priekšroka vienmēr dodama organiskam produktam uz selēna rauga bāzes, kurš nodrošina labāku biopieejamību nekā citi. Jāpārliecinās arī, ka izvēlētā produkta efektivitāti apstiprina zinātniska dokumentācija.

Piemēram, vienā no nesenajiem KiSel10 pētījumiem, kas publicēts Starptautiskajā kardioloģijas žurnālā, tika analizēta selēna rauga loma sirds veselības un dzīves kvalitātes uzturēšanā. Šim organisko selēnu saturošajam raugam piemīt izcila biopieejamība. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās - ar to tiek skaidroti ļoti labie rezultāti minētā pētījuma dalībniekiem.

Pētījuma vadītājs Dr. Urbāns Alehagens no Zviedrijas skaidro selēna papildu lietošanas svarīgumu: «Mūsu reģiona augsnē pietrūkst selēna, un mēs nevaram uzņemt pietiekami daudz šī mikroelementa ar pārtiku. Situāciju sarežģī arī tas, ka mēs uzturā lietojam pārāk maz zivju, kas ir lielisks selēna avots. Šo iemeslu dēļ arvien vairāk ekspertu ieteic papildus lietot selēnu, lai kompensētu tā deficītu.»

Ādai, matiem un nagiem

Selēna papildu lietošana var normalizēt vairogdziedzera funkciju un uzlabot ādas un nagu stāvokli, novērst matu izkrišanu un, iespējams, pat palīdzēt atbrīvoties no liekā svara. Tas tāpēc, ka šīs un daudzas citas problēmas var būt saistītas ar vielmaiņu un nepareizu vairogdziedzera funkcionēšanu. Visas šīs dažādās organisma funkcijas tā vai citādi kontrolē selēnatkarīgās olbaltumvielas, ko ražo vairogdziedzeris. Organismam svarīgākās olbaltumvielas selēnu saņem pirmās. Praksē tas nozīmē, ka selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru. Pēc tam nāk imūnsistēmas un citu organisma sistēmu kārta.

Ja ir pietiekams selēna daudzums organismā, vairogdziedzeris darbojas pareizi un rada pareizi funkcionējošas selēna olbaltumvielas. Tas palīdz organismam uzturēt vielmaiņas ātrumu normālā līmenī un ražot vajadzīgo enerģijas daudzumu, lai nodrošinātu katras konkrētas šūnas svarīgākās funkcijas. Rezultātā nagi aug normālā ātrumā, un tiem ir pareizs biezums un stiprums, matu augšanas ātrums arī normalizējas, mazinās galu šķelšanās. Pateicoties normālam vielmaiņas ātrumam, organisms pārstrādā uzturvielas, ieskaitot olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, tādā veidā, ka tās viegli pārvēršas enerģijā, nevis uzkrājas.

Jāpiebilst, ka selēns darbojas ļoti efektīvi kombinācijā ar cinku - vēl vienu svarīgu mikroelementu, kas vajadzīgs imūnsistēmas darbībai un nodrošina veselīgu ādas stāvokli. Šīs divas uzturvielas lieliski strādā kopā, nodrošinot dažādu organisma sistēmu veselību.



Svarīgākais