\\Māja
PAVASARA DARBI: Laiks tīrīt, kārtot māju un uzkopt apkārtni
 
©depositphotos.com

Pavasaris rosina sakopt mājokli un vidi ap to. Tie, kuri plāno piedalīties Lielajā talkā 28. aprīlī, var iesildīties, sarīkojot spodrības dienu savās mājās. Talkas vadmotīvs šogad ir «Mainām Latviju! Maināmies paši!». Loģiski būs sākt ar sevi. Kad saule iespīd logos, skaidri atklājas visas nekārtības, kas tumšākajā gadalaikā tā nebija manāmas, un tu saproti – ar parasto ikdienas uzkopšanu vairs nepietiek, ir nepieciešama ģenerāltīrīšana, dažādu mājās sakrājušos lietu šķirošana un nevajadzīgo izmešana, kā arī apkārtnes sakopšana.

Psihologi atzīst, ka tīrība un kārtība mājoklī mazina iemītnieku stresu un nogurumu, sniedz pilnvērtīgu atpūtu pēc darba. Dzīvojot pastāvīgā jūklī, visādiem krāmiem piebāztās telpās un putekļos, cilvēka zemapziņa ik uz soļa fiksē kādu nepadarītu darbu, nekārtības duras acīs kā apliecinājums paša nespējai tikt galā ar sadzīvi. Stresu veicinošs faktors ir arī tas, ka arvien grūtāk atrast vajadzīgās lietas. Toties, kad kārtība beidzot ieviesta, mēs novērtējam rezultātu un vismaz kādu laiku cenšamies to saglabāt.

Tīrība, kārtība un veselība

Rūpēm par tīrību vienmēr jābūt arī rūpēm par veselību. Regulāra uzkopšana mazina alerģijas un astmas attīstības risku. Tajā pašā laikā nav jātiecas pēc sterilitātes. Galvenie alergēni, kas sastopami mājokļos, ir mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes un, ja ģimenē ir kāds mājdzīvnieks, arī viņa spalvas, sviedri, siekalas u.c. Putekļu ērcītēm, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, sevišķi patīk mīkstie grīdas segumi un dažādas tekstilijas, mīkstās rotaļlietas, veci matrači, segas un spilveni, ilgi nemazgāta veļa. Pelējuma sēnītēm labvēlīgi apstākļi rodas telpās, kur ir lieks mitrums un nav pietiekamas vēdināšanas.

Biežākie negadījumi mājoklī saistīti ar kritieniem, kuru dēļ notiek pat nopietnas traumas. Ieviešot kārtību, kļūst mazāk lietu, aiz kurām aizķerties un paklupt, mazāk vietu, kur paslīdēt, mazāk nestabilās kaudzēs sakrautu priekšmetu, kas varētu sagāzties. Aizkrautas izejas var kļūt liktenīgas ugunsnelaimes gadījumā.

Mājas kopšana ir arī sava veida vingrošana. Eksperti iesaka kāpināt darba tempu, ieslēdzot možu, dinamisku mūziku un kustoties tās ritmā, piemēram, grīdas slaucīšanu vai gružu sagrābšanu dārzā veikt it kā dejojot, līdz esi nedaudz aizelsies. Ja kaut kas jāpaceļ vai jāuzlasa no zemes, vislabāk pietupties, nevis liekties vai mesties ceļos. Slaukot grīdu, var ievilkt vēderu un sasprindzināt muskuļus, ar vēzienu virzīt slotu, cik tālu vien iespējams, un tad vilkt uz savu pusi. Mazgājot logus, var veikt plecu apļošanas kustības. Dārzā pusstundu čakli grābjot, pļaujot, stādot puķes vai ravējot, iespējams nodedzināt 150-190 kcal. Kaloriju patēriņu var palielināt, mazgājot grīdu tupus un mazgājot veļu ar rokām. Pieejot šim jautājumam aktīvi un radoši, dienā var tikt vaļā no 300-400 kcal, kas jau ir līdzvērtīgi nodarbībai sporta zālē.

Regulāri, aktīvi mājas tīrīšanas darbi turklāt samazina stresu un nervozitāti par vienu piekto daļu. Tas ir arī noderīgs veids, lai izlādētu savas negatīvās emocijas.

Kas jāizmet:

* Nodilušas zobu sukas. Ja zobi tiek pareizi tīrīti divas reizes dienā, tad zobu suka saglabā formu ne ilgāk par trim mēnešiem. Dažkārt sariņi nodilst jau pēc diviem mēnešiem vai vēl agrāk, un ar šādu suku vairs nav iespējams zobus labi iztīrīt.

* Veca skropstu tuša. Tuša, kam beidzies derīguma termiņš, var kļūt par mājvietu dažādiem mikrobiem, kas nonāk uz skropstām ikreiz, kad tās tiek krāsotas. Un otrādi: mikroorganismi, kas atrodas uz skropstām un uz ādas, nonāk uz birstītes un tiek iegremdēti tušā, kur tie labi jūtas un vairojas. Acu ārsti iesaka mainīt skropstu tušu, ja iepakojums bijis atvērts ilgāk par 2-3 mēnešiem.

* Netīri kontaktlēcu ieliekamie. Drošības pēc kontaktlēcu uzglabāšanas konteinerīšus vajadzētu mainīt ik pēc trim mēnešiem. Arī tad, ja lēcu lietotājs rūpējas par tīrību, trauciņos tomēr ar laiku uzkrājas nosēdumi, kas pievelk patogēnos mikroorganismus, un tie var nonākt arī uz kontaktlēcām un izraisīt acu infekcijas.

* Novadējušās garšvielas. Daudzos virtuves skapīšos glabājas garšvielu iepakojumi, kuriem derīguma termiņš vairs nav salasāms. Pat ja, lietojot vecas garšvielas, nekāds ļaunums veselībai neceļas, nav arī labuma. Iegādājoties garšvielas, jācenšas izvērtēt, cik lielu iepakojumu reāli var izlietot norādītajā derīguma termiņā.

* Pērnā sauļošanās kosmētika. Dermatologi iesaka saules aizsargkosmētiku lietot augu gadu, taču cilvēki visbiežāk par to atceras pavasarī. Ja mājās aizķērušies pretiedeguma krēmi, losjoni, aerosoli, emulsijas un citi līdzekļi, kuru derīguma termiņš beidzies, tie jāizmet, jo vielas, kas nodrošina aizsardzību pret ultravioletajiem stariem, ir jau noārdījušās.

* Vecas zāles. Tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumos, bet reiz taču jāmobilizējas, jāizšķiro mājas aptieciņa un nederīgie medikamenti jānogādā kādā no aptiekām, kur organizēta to savākšana.

*Gaisa atsvaidzinātāji. Daudzi gaisa atsvaidzinātāji satur ķīmiskas vielas - ftalātus, kas pievienoti, lai smarža būtu noturīgāka. Lielās devās šie savienojumi var negatīvi iespaidot veselību. Jebkurā gadījumā pareizāk būs novērst smakas cēloņus, nevis maskēt to, izsmidzinot gaisā ķīmiskas smaržvielas. Telpas regulāri jāvēdina, un, ja vēlas, labākai smaržai var izmantot dabiskas ēteriskās eļļas, svaigus ziedus, kaltētus augus u.c.

* Novalkāti skriešanas apavi. Lielākā daļa skriešanai domāto sporta apavu paredzēti 500-600 kilometriem un pēc tam vairs nespēj pietiekami labi amortizēt soļu radītos triecienus, ko nākas uzņemt muskuļiem, kauliem un cīpslām, tas palielina traumu risku. Cilvēkam, kurš nedēļā noskrien 50 kilometru, sporta apavi būtu jāmaina ik pēc trim mēnešiem; ja skrien mazāk - reizi pusgadā vai tad, kad apavi izskatās nodiluši.

* Nomītas čības. Veci, netīri, formu zaudējuši istabas apavi izskatās nepievilcīgi un slēpj sevī sēnīšu infekcijas draudus, tāpēc tādiem īstā vieta ir mēslainē. Turpmāk der izvēlēties čības, kas mazgājamas veļasmašīnā.

* Nevajadzīgi krāmi. Dažs labs cilvēks ir burtiski apaudzis ar mantām, kuras «var kādreiz noderēt», bet tikai aizņem vietu. No tām var atbrīvoties kaut vai pa daļām: ikreiz, uzduroties kādam no nevajadzīgajiem krāmiem, to ņemt un izmest. Var sākt kaut vai ar zeķēm, kas palikušas bez pāra, aprūsējušiem burku vāciņiem, nevajadzīgiem korķīšiem, veciem dāvanu saiņošanas materiāliem, putošanas slotiņām no sen saplīsuša miksera, pusizdegušām svecēm, kožu saēsties dzijas atlikumiem, noputējušiem suvenīriem utt. Kad tas paveikts, eksperti iesaka turpmāk katru mēnesi pārskatīt mājās esošos priekšmetus, lai kaudzes nesakrātos no jauna.

Pirmais darbs ārā - zāliena sakopšana

AKTUĀLS ŠOBRĪD. Pretsūnu mēslojums zālienam un mēslojums skujeņiem / Publicitātes foto

Ja pie jūsu mājas ir zāliens, tā sakopšana var kļūt par vienu no svarīgākajiem pavasara talkas pasākumiem. Aktīvam dārzkopim, kuram tūlīt sāksies vislielākie sēšanas un stādīšanas darbi, šis ir brīdis, kad vēl var atlicināt zālienam laiku. Arī tam, kurš atteicies no piemājas koku, krūmu, puķu un dārzeņu stādījumiem par labu mauriņam, ir laiks izvērtēt, kā zālīte pārziemojusi, un to kārtīgi aprūpēt. Un vēl palīdzīgas rokas gaida zāliens pie vasaras mītnes, jo sevišķi, ja tas rudenī bijis atstāts novārtā un tagad klāts ar pērno kūlu, kas traucē jaunajai zālītei dīgt un elpot.

* Kad nokusis sniegs, aiztecējuši virsūdeņi un zāliens ir pietiekami sauss, lai pa to varētu normāli staigāt, tas jānogrābj ar grābekli vai jāveic vertikulēšana - ar speciālu ierīci zālienā tiek iegrieztas joslas, caur kurām augsnē ieplūst gaiss, nedaudz tiek sagrieztas arī saknes, un tas liek augiem sacerot un dzīt jaunas saknes; vienlaikus tiek izrautas arī vecās augu atliekas.

* Skābekļa pievadīšanu zālītei veicina arī apstrāde ar speciālu aeratoru. Dārgākie aeratori nopērkami līdzās zāles pļāvējiem, bet mehāniskai aerācijai var izmantot īpašas konstrukcijas grābekļus. Tas prasa vairāk laika un spēka.

* Svarīgs darbs ir zāliena mēslošana. Ja to neveic, iznīkst prasīgākās graudzāles un tukšās vietas ieņem āboliņš, pienenes, ceļtekas u.c. Pavasarī lieto mēslojumu ar augstāku slāpekļa saturu, kas speciāli veidots, lai šķīstu lēnām, jo šajā gadalaikā gaisa temperatūra un augsnes temperatūra ir pietiekami zema, arī augsnes mitrums ir pietiekams, tāpēc mēslojums tiek lēnāk uzņemts. Ar pirmo mēslojumu pavasarī zālienam tiek nodrošināts pietiekams barības vielu daudzums līdz Jāņiem.

* Kad zeme atlaidusies, tukšajās vietās zālienā iesēj jaunas sēklas. Ja iestājas sauss laiks, tās jālaista.

* Problēmas zālieniem bieži vien rada sūnas. Sūnas aug vidē, kur nav daudz barības vielu. Pavasarī lieto speciālu pretsūnu mēslojumu, kas iznīcina sūnas un dod zālei barības vielas, lai tā augtu. Pirms pretsūnu mēslojuma uzkaisīšanas sūnas izplēš ar vertikulētāju vai grābekli. Šis mēslojums maina augsnes reakciju, zāle var aizņemt tukšās vietas un veidot cerus, zāliens atgūst dekoratīvu izskatu. Cerošana nodrošina blīvu un kvalitatīvu zālienu.

* Jāņem vērā, ka zāliena mēslojums, īpaši pretsūnu mēslojums, satur daudz sēra, dzelzs un citu elementu. Šo mēslojumu nav ieteicams kaisīt mitrā laikā, jo, nonākot uz celiņu seguma vai citām virsmām, mitruma ietekmē rodas brūni traipi, kas saglabājas ilgi un nav nomazgājami. Mēslojumu vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt granulas no virsmām, kur tās nejauši nokļuvušas.

* Barības vielu trūkums nav vienīgais cēlonis, kāpēc aug sūnas. To nosaka arī gaisa trūkums, sablīvēta augsne, paaugstināts mitrums, nepareizs Ph līmenis u.c. Nenovēršot šos faktorus, sūnas atgriežas. Ja tos novērst nav iespējams, tad pretsūnu mēslojums vajadzīgs katru gadu no pavasara līdz vasaras otrajai pusei, kamēr zāliens tiek aktīvi lietots. Specializētajam zāliena mēslojumam ir ļoti smalkas granulas, kas tūlīt izbirst cauri zālei līdz zemei, nerada vizuālu defektu un netraucē zālienu tūlīt lietot.

* No pavasara līdz rudenim zāliens jāpļauj regulāri. Piemājas mauriņā eksperti iesaka atstāt zāli vismaz 5 cm augstumā. Labos apstākļos to var pļaut nedaudz zemāk, ja iestājas karstums - augstāk. Katra pļaušana zālei sagādā jaunu stresu. Tas ir sevišķi liels, ja zāli izaudzē garu un tad lielu daļu nogriež. Vēlams pļaut sausā laikā, kad ir nožuvusi rasa un nelīst lietus. Ļoti sausā un karstā vasarā nav vēlams zālienu pļaut dienas vidū, kad ir viskarstākais. Gar koku stumbriem, pie dārza laternām, nogāzēs un citās sarežģītās vietās ieteicams pļaut ar trimeri.

Ja nepatīk ķīmija

Veselības saudzēšanas vai zaļās domāšanas vārdā, bet reizēm arī modes pēc cilvēki atsakās mājokļa uzkopšanai un citām sadzīves vajadzībām izmantot parastos plaša patēriņa tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus. Viena alternatīva ir doties uz bioloģisko produktu veikaliem un meklēt videi un savam organismam draudzīgākus risinājumus, bet otra - atcerēties, kā rīkojās vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Daudzas no metodēm, kas savulaik bija tradicionālas, tagad šķiet netradicionālas. Tās ne vienmēr darbojas tik ātri kā mūsdienu rūpnieciski ražotie līdzekļi, tomēr var noderēt cilvēkiem, kuriem ir mazliet pacietības un nopietni iebildumi pret sadzīves ķīmijas produktiem.

Entuziasti no visas pasaules internetā dalās pieredzē un piedāvā savas receptes. Diezgan daudz ko var paveikt ar līdzekļiem no virtuves plaukta. Populārākie ir parastais etiķis, dzeramā soda, sinepju pulveris, sāls, lietā var likt arī ēteriskās eļļas, citronu sulu, pat kečupu.

Var izmēģināt:

* Koka mēbeles tīra, samērcējot drāniņu šķīdumā, kur vienādās daļās sajaukts etiķis ar karstu ūdeni, pievienojot pilīti olīvu eļļas. Šī pati metode lietojama arī koka grīdām.

* Traipus, ko produkti atstājuši uz plastmasas traukiem, pārklāj ar dzeramo sodu, kas atjaukta ar siltu ūdeni, brīdi atstāj un paberzē ar sūkli.

* Porcelāna izstrādājumu un keramikas flīžu kopšanai nedaudz sodas uzkaisa tīrāmajai virsmai, to berzē ar mitru sūkli vai lupatiņu, pēc tam nomazgā. Ja uz virsmas ir tumšāki traipi vai pelējuma plankumi, tos apslacina ar etiķi vai citronu sulu un pēc piecām minūtēm noberž ar sūkli vai suku.

* Lai stikla glāzes būtu mirdzošas, tās skalo ar vieglu sālsūdeni.

* Virtuves dēlīšus un darba virsmas, nerūsējošā tērauda izlietnes, plīts virsmas, ledusskapjus un dažādus traukus produktu uzglabāšanai var tīrīt ar dzeramo sodu un ūdeni. Ja izveidojušies noturīgāki traipi, tos pārziež ar sodas putriņu un uz kādu laiku atstāj. Kā spēcīgāku abrazīvu tīrīšanas līdzekli var izmantot rupjo sāli.

* Ja porcelāna tasītes sakrāsojušās no tējas vai kafijas, brūnos traipus var noberzt ar sāli.

* Stiklam un spoguļiem var lietot tīrīšanas līdzekli, kas pagatavots no vienas ēdamkarotes etiķa vai citronu sulas un viena litra ūdens. To ielej smidzināmajā pudelē, izsmidzina uz virsmām un nospodrina ar saburzītu avīzi.

* Vara priekšmetus var padarīt tīrus un spožus, ja tos ieziež ar kečupu un noberzē.

* Veļas balināšanai ar dabas līdzekļiem noder citronu sula. Mazgājot drēbes veļasmašīnā, pievieno aptuveni pusglāzi citronu sulas.

* Stikla traukus, kuros bijuši produkti ar spēcīgu aromātu, var no tā atbrīvot, mazgājot ar sinepju pulvera un ūdens maisījumu: uz vienu tējkaroti pulvera ņem litru silta ūdens.

* Lai atsvaidzinātu matračus un spilvenus, tos apkaisa ar dzeramo sodu, atstāj uz 15 minūtēm un pēc tam izsūc ar putekļusūcēju. Šis paņēmiens izmantojams arī mājdzīvnieku guļvietām.

* Novārtītas mīkstās rotaļlietas ieliek plastmasas maisiņā, ieber tur glāzi sodas, maisiņu aizsien un kārtīgi sakrata. Pēc brīža izņem rotaļlietu un izsūc ar putekļusūcēju.

* Universālu mazgāšanas līdzekli logiem, grīdām un citām virsmām var pagatavot no etiķa un citrusaugļu miziņām - pudelē ar 9% etiķi liek nolobītās virsmiziņas un atstāj tur līdz divām nedēļām.

* Ledusskapja tīrīšanai vienādās daļās sajauc dzeramo sodu un sāli, pievieno nedaudz ūdens, lai veidotos putriņa, un ar to izmazgā ledusskapja iekšpusi.

* Lai no auduma būtu vieglāk iztīrīt vīna traipus, tiem tūlīt pēc vīna izlīšanas bagātīgi uzber sāli, neļaujot traipam izplesties un nedaudz mazinot vīna iesūkšanos audumā.

* Ar vaska krītiņiem apzīmētu virsmu var mēģināt notīrīt, izmantojot viegli mitru sūkli, kam uzkaisīta soda.

* Netīrus metāla katlus un pannas pārkaisa ar sāli, noberž ar citrona pusīti un kārtīgi noskalo.

* Piekaltušas ziepju putas no vannas vai izlietnes malas var notīrīt, vispirms apsmidzinot ar etiķi un pēc brīža noberžot ar drāniņu, kam uzkaisīta soda.