Kas ir melanoma un kāpēc tā ir bīstama?

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Me­la­no­mas sa­slim­ša­nas ga­dī­ju­mu skaits Lat­vi­jā lai­ka pos­mā no 1985. ga­da līdz 2010. ga­dam ir du­bul­to­jies – no ne­pil­niem 100 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā līdz vai­rāk ne­kā 200 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Sa­vu­kārt mir­stī­ba no 30 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā ir pie­au­gu­si līdz gan­drīz 90 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Ce­rī­gi gai­dot jau­ku un sau­lai­nu va­sa­ru, diem­žēl jā­ru­nā par šo skum­jo sta­tis­ti­ku, jo me­la­no­mai ir vis­tie­šā­kā sais­tī­ba ar sau­lī­ti – viens no gal­ve­na­jiem šo ādas vē­ža for­mu pro­vo­cē­jo­šiem fak­to­riem ir pār­mē­rī­ga ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma dau­dzu­ma sa­ņem­ša­na.

Me­la­no­ma - vis­bīs­ta­mā­kā

Ādu mēdz dē­vēt par lie­lā­ko cil­vē­ka or­gā­nu, kas aiz­sar­gā no ap­kār­tē­jās vi­des kai­tī­gās ie­tek­mes, un ādas ve­se­lī­ba ir bū­tis­ka vis­am or­ga­nis­mam. Sa­slim­ša­na ar ādas vē­zi Lat­vi­jā un pa­sau­lē pa­lie­li­nās no ga­da uz ga­du, tur­klāt pie­aug arī šīs sli­mī­bas iz­rai­sī­to nā­ves ga­dī­ju­mu skaits, pie­mē­ram, no ag­re­sī­vā­kās ādas vē­ža for­mas me­la­no­mas mi­ru­šo skaits Lat­vi­jā 15 ga­du lai­kā ir trīs­kār­šo­jies. Ādas vē­zim ir trīs vei­di: me­la­no­ma, ba­za­li­oma un pla­kan­šū­nu vē­zis. Bīs­ta­mā­kais no tiem ir me­la­no­ma, kas ir īpa­ši ag­re­sīvs audzējs, jo tā šū­nas spēj ātr­i iz­pla­tī­ties un ra­dīt me­ta­stā­zes. Ba­za­li­oma jeb ba­zā­lo šū­nu audzējs ir bie­žā­kā ādas vē­ža for­ma. Tre­šais veids ir pla­kan­šū­nu vē­zis, kas ir pie­cas rei­zes re­tāks ne­kā ba­zā­lo šū­nu audzējs. Viens no sva­rī­gā­ka­jiem pro­fi­lak­tis­ka­jiem pa­sā­ku­miem, kā iz­vai­rī­ties no sa­slim­ša­nas ar ādas vē­zi, ir sa­ma­zi­nāt ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma dau­dzu­mu un lai­kus kon­sul­tē­ties ar ār­stu, ja ro­das kā­das aiz­do­mas. Ādas vē­zis ir vie­na no re­ta­jām vē­ža for­mām, kas ir vi­zu­āli dia­gnos­ti­cē­ja­ma - sa­ska­tā­ma ar aci, tā­pēc vieg­li un veik­smī­gi ār­stē­ja­ma ag­rī­nās sta­di­jās.

Iz­prat­ne - ne­pie­tie­ka­ma

Lai sa­ma­zi­nā­tu sa­slim­stī­bu ar me­la­no­mu un ci­tiem ādas vē­ža vei­diem, bū­tis­ka no­zī­me ir sav­lai­cī­gai dia­gnos­ti­kai un pro­fi­lak­sei, lie­to­jot at­bil­sto­šus sau­les aiz­sarg­krē­mus, kas pa­sar­gā no ul­tra­vi­ole­to B sta­ru un ul­tra­vi­ole­to A sta­ru ie­dar­bī­bas. Diem­žēl līdz šim sa­bied­rī­bas iz­prat­ne par ādas ve­se­lī­bu un sau­ļo­ša­nās kai­tī­go ie­tek­mi uz to ir bi­ju­si ne­pie­tie­ka­ma. Ru­na ir gan par sau­ļo­ša­nos brī­vā da­bā, gan so­lā­ri­ja ap­mek­lē­ša­nu.

Jā­sar­gā jaun­ā pa­au­dze

«Bēr­niem un jaun­ie­šiem āda ir ju­tī­gā­ka pret ul­tra­vi­ole­ta­jiem sta­riem ne­kā pie­au­gu­ša­jiem, tā­pēc, līdz 35 ga­du ve­cu­mam bie­ži sau­ļo­jo­ties vai ap­mek­lē­jot so­lā­ri­ju, risks sa­slimst ar ādas vē­zi dzī­ves lai­kā pie­aug par 75 pro­cen­tiem. Diem­žēl Lat­vi­jā veik­tais pē­tī­jums at­klāj sa­trau­co­šu ten­den­ci - tie­ši jaun­ie­ši, ku­ri sau­ļo­jas, ir vie­na no ādas vē­ža ris­ka gru­pām, bet vi­ņiem trūkst iz­prat­nes par ādas ve­se­lī­bu,» stās­ta der­ma­to­logs, bied­rī­bas Der­ma­to­lo­gi pret ādas vē­zi val­des priekš­sē­dē­tājs Rai­monds Karls.

Lai iz­vai­rī­tos no sa­slim­ša­nas ar ādas vē­zi, īpa­ši ir jā­rū­pē­jas par bēr­nu aiz­sar­dzī­bu no sau­les jau ag­rī­nā ve­cu­mā. Uz­tu­ro­ties lau­kā, re­gu­lā­ri - ik pēc di­vām stun­dām - jā­lie­to sau­les aiz­sarg­krēms ar mak­si­mā­lo aiz­sar­dzī­bas in­dek­su vai īpa­ši bēr­niem pie­mē­rots sau­les aiz­sarg­krēms. Va­sa­rā bēr­niem ir jā­val­kā krek­liņš, ce­pu­rī­te un sau­les­bril­les. Līdz trīs ga­du ve­cu­mam bēr­ni ir īpa­ši jā­sar­gā no sau­les. Iz­vē­lo­ties aiz­sarg­kos­mē­ti­ku, uz­ma­nī­ba jā­pie­vērš uz ie­sai­ņo­ju­ma no­rā­dī­ta­jam sau­les aiz­sar­dzī­bas fak­to­ram. Eiro­pas Kop­ie­nas ko­mi­si­jas vad­lī­ni­jās no­teikts, ka sau­les aiz­sarg­krē­miem ir jā­pa­sar­gā ne ti­kai no ul­tra­vi­ole­ta­jiem B sta­riem, bet arī no ul­tra­vi­ole­ta­jiem A sta­riem. To aiz­sar­dzī­bas fak­to­ru sav­star­pē­jai at­tie­cī­bai jā­būt ne lie­lā­kai par trīs, cen­šo­ties pa­nākt ho­mo­gē­ni vie­nā­du aiz­sar­dzī­bas stip­ru­mu gan pret B, gan pret A sta­riem.

Īpa­ša uz­ma­nī­ba ādas vei­do­ju­miem jā­pie­vērš:

  • cil­vē­kiem ar gai­šu ādu, blon­diem ma­tiem, zi­lām vai za­ļām acīm (tā sau­ca­mais I un II fo­to­tips), ku­riem slik­ti vei­do­jas ie­de­gums, bet ku­ru āda ātr­i ap­deg sau­lē;
  • tiem, ku­ri ve­cā­ki par 40 ga­diem, jo dzī­ves lai­kā uz­krā­tais ul­tra­vi­ole­tais sta­ro­jums sum­mē­jas, pie­mē­ram, me­la­no­mu vis­bie­žāk kon­sta­tē 40 līdz 60 ga­dus ve­ciem cil­vē­kiem;
  • tiem, ku­riem dzī­ves lai­kā bi­ju­ši sau­les ap­de­gu­mi, īpa­ši bēr­nī­bā un pus­au­džu ve­cu­mā, īpa­ši - sma­gas for­mas, ar pūš­ļiem;
  • cil­vē­kiem, ku­riem kopš bēr­nī­bas ir liels ādas pig­men­tē­to vei­do­ju­mu skaits;
  • vis­iem, ku­ri daudz sau­ļo­jas brī­vā da­bā vai bie­ži ap­mek­lē so­lā­ri­ju (vai­rā­kas rei­zes mē­ne­sī);
  • to pro­fe­si­ju pār­stāv­jiem, ku­ru darbs sais­tīts ar uz­tu­rē­ša­nos sau­lē, pie­mē­ram, celt­nie­kiem, dārz­nie­kiem, lau­ku dar­bu strād­nie­kiem, sēt­nie­kiem u.c.;
  • cil­vē­kiem, ku­ri ik­die­nā strā­dā iekš­tel­pās, bet brī­vo lai­ku pa­va­da sau­lē - pie­mā­jas dār­zā vai spor­to­jot, pie­mē­ram, spē­lē­jot gol­fu, sēr­fo­jot;
  • vis­iem, ku­riem jau bi­ju­šas ādas audzē­ju ļaun­da­bī­gās for­mas;
  • cil­vē­kiem, ku­ru tu­vā­ka­jiem asins­ra­di­nie­kiem (tē­vam, mā­tei, brā­lim, mā­sai) at­klā­ti ādas vē­ža ga­dī­ju­mi;
  • pa­cien­tiem, ku­riem veik­ta audu vai or­gā­nu trans­plan­tā­ci­ja, kā arī HIV pa­cien­tiem.

NO­DE­RĪ­GI!

Dzi­mum­zī­mes jā­pār­bau­da, ja:

  • dzi­mum­zī­mes for­ma kļūst asi­met­ris­ka, ne­re­gu­lā­ra, ma­las ro­bai­nas, tās iz­plūst
  • dzi­mum­zī­me sāk nie­zēt, sā­pēt, ir vel­ko­ša sa­jū­ta
  • dzi­mum­zī­me pa­lie­li­nās, tās di­ametrs pār­sniedz 5 mm
  • vei­do­jas sa­bie­zē­jums, iz­čū­lo­jums, asi­ņo­ša­na
  • dzi­mum­zī­me mai­na vai zau­dē krā­su

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.