\\Māja
Veselīgi ieteikumi, kā atvieglot pāreju uz vasaras laiku
 
©depositphotos.com

Tas brīdis šogad pienāks 25. martā trijos naktī. Pulksteņa rādītāji tiks pagriezti par stundu uz priekšu, un tas nozīmē, ka turpmāk nāksies celties septiņos, kas «patiesībā» būs seši, vai astoņos, kas vēl pavisam nesen bija septiņi, un tā joprojām. Vismazāk šīs pārmaiņas priecē cilvēkus, kuriem jāceļas ļoti agri – gaišos rītus uz kādu laiku atkal nomaina tumšie, un ir tāda sajūta, ka esi atsviests laikā atpakaļ. Tie, kuriem īstā dzīve sākas dienas otrajā pusē, neiebilst.

Dažiem regulāri jūk, uz kuru pusi tas laikrādis īsti jāgriež, un ne vienmēr var uzreiz tikt skaidrībā ar savām viedajām un ne tik viedajām ierīcēm, kas mēdz vai nemēdz automātiski «pārlēkt» uz jauno laika skaitīšanu. Tomēr speciālisti apgalvo, ka 80% cilvēku jaunajā režīmā iejūtas aptuveni nedēļas laikā, piedzīvojot vien īslaicīgas neērtības. Pārējie acīmredzot ir tie, kuri vāc parakstus un rosina pāreju uz vasaras un ziemas laiku atcelt, jo viņiem šī pārmaiņa sagādā vairāk ciešanu, radot fizisku diskomfortu. Šogad arī Eiropas Parlamenta deputāti plenārsesijā februārī aicināja rūpīgi izvērtēt laika maiņas lietderību.

No kurienes tas radies

Pirmais domu par dienas gaišā laika efektīvāku izmantošanu, pārregulējot pulksteņus, esot izteicis amerikāņu rakstnieks, izgudrotājs un politiķis Bendžamins Franklins 1784. gadā satīriskā vēstulē kādam žurnālam. Tas bijis domāts kā joks. Viņš pat aprēķinājis, ka tādā kārtā varētu ietaupīt 64 050 000 mārciņu sveču vaska. Arī pielāgošanās grūtības varot risināt pavisam vienkārši: katrā ielā novietot pa lielgabalam, kas efektīvi uzmodināšot sliņķus.

1907. gadā britu būvnieks Viljams Vilets ideju par pulksteņa piemērošanu dienas gaišajam laikam lobējis parlamentā. Nostāsti vēsta, ka viņš saulainos vasaras rītos, izjājot sava zirga mugurā, esot juties sašutis, ka tik gaišā laikā neviens vēl nestrādā. Taču likuma spēku pāreja uz vasaras laiku pirmoreiz ieguvusi Pirmā pasaules kara laikā Vācijā un dažās citās Eiropas valstīs ar nolūku mazināt elektrības patēriņu, lai taupītu ogles kara vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara šāda sistēma ieviesusies arī ASV, ar laiku nosakot vienotu pāreju visās pavalstīs, lai novērstu jucekli. Statistika rāda, ka ieguvēji no gaišākiem vakariem ir golfa laukumu īpašnieki, grilēšanas piederumu, ogļu un grilējamo produktu pārdevēji. Tiek arī lēsts, ka noziedzības līmenis, pateicoties pārejai uz vasaras un ziemas laiku, krities par 10-13%. Taču pētījumi atklāj arī negatīvas tendences: pirmdienā pēc pārejas uz vasaras laiku novērots vairāk sirdslēkmju un negadījumu darbā.

Ja fonā pavasara nogurums

Par pavasara noguruma biežākajiem cēloņiem tiek minēts vitamīnu trūkums un organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, jo vielmaiņa un hormonu ražošana jāpielāgo dabiskajam apgaismojumam un gaisa temperatūrai. Ziemā ķermeņa temperatūra ir par dažām grāda desmitdaļām zemāka nekā vasarā, vielmaiņa nedaudz palēninās un organisms ražo vairāk melatonīna - miega hormona. Pienākot gaišākam un siltākam gadalaikam, pieaug «aktivitātes hormona» serotonīna ražošana, bet organisms nespēj pārslēgties uzreiz - vajadzīgs pārejas periods, kas var izpausties ar miegainību, enerģijas trūkumu, koncentrēšanās grūtībām, sliktu garastāvokli un nervozitāti. Tiesa, ne vienmēr vainīgas tikai dabas parādības, cilvēki arī paši veicina nogurumu ar savu haotisko dzīvesveidu, pārslodzi, nepilnvērtīgu uzturu un kaitīgiem ieradumiem. Var arī gadīties, ka nogurums liecina par kādu slimību, tāpēc, ja tas ieilgst, ir jādodas izmeklēties pie ārsta.

Lai atvieglotu adaptēšanos vasaras laikam:

* Katru vakaru ej gulēt par 15-20 minūtēm agrāk nekā iepriekšējā dienā - tas palīdzēs labāk pierast.

* Nodrošini sev pietiekami ilgu naktsmieru, vislabāk astoņas stundas, bet ne mazāk par septiņām.

* Guļamtelpā neņem līdzi telefonu, planšeti vai datoru.

* Pulksteņa rādītājus pagriez uz priekšu jau iepriekšējā vakarā pirms gulētiešanas - tad pamodīsies jau jaunajā situācijā. Neaizmirsti noregulēt visus pulksteņus, kādi tev ir, citādi atšķirīgie rādījumi vēl vairāk jauks miegaino prātu.

* Dzer kafiju: tā ne vien uzmundrina, bet arī kalpo otrā tipa diabēta, depresijas un vairāku citu slimību profilaksei.

* Neplāno lielu slodzi: ja zini, ka pārejas laiks būs grūts, dari tikai pašu nepieciešamāko un neuzņemies papildu aktivitātes.

* Centies nenorunāt svarīgas tikšanās, jo daudzi šajā periodā jauc pulksteņa laikus. Piedod tiem, kuri kavē.

* Ievēro vislielāko piesardzību, sēžoties pie stūres: samiegojies autovadītājs var radīt draudus satiksmes drošībai.

* Izbaudi iegūto gaišo vakara stundu: dodies pastaigā, mierīgi pastrādā dārzā vai palasi.

Možumu sniedz ūdens

Lai atjaunotu apsīkušos enerģijas krājumus, ieteicams dzert pietiekami daudz ūdens, kas palīdz uzturēt normālu vielmaiņu, izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas, mazināt nogurumu un galvassāpes. Lieliski noder arī kļavu un bērzu sulas. Kad uzmācas nogurums, uz mirkli var palīdzēt vēsa ūdens komprese uz pieres, bet ilgākā laika posmā ir vērts praktizēt dažādas ūdens procedūras - aplaistīšanos, kontrastdušas u.c., kas trenē asinsvadus, stabilizē asinsriti un paaugstina organisma pielāgošanās spējas dažādiem vides faktoriem. Pavisam labi, ja ir pieejamas profesionālas ūdensdziedniecības procedūras. Turpinoties apkures sezonai, joprojām jārūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās.

Pārdomāts uzturs

Pavasarī ir īpaši svarīgi uzņemt pietiekami daudz C, D un arī B grupas vitamīnu. Ziemā cilvēki biežāk lieto konservētus, treknus un sāļus ēdienus. No šīs tendences jācenšas atbrīvoties un iespēju robežās vēlams ēst dārzeņus, augļus, zaļumus, dīgstus, veselīgas pilngraudu putras un pākšaugus - pupas, zirņus, lēcas u.c. Pavasara ēdienkartē iekļaujami arī jogurti ar labajām baktērijām, joprojām vērtīgi būs skābētie kāposti, rudzu maize, tofu, olas, rieksti un sēkliņas, putnu gaļa un treknās zivis, kas ir omega-3 taukskābju avots.

Mūzika priekam un mundrumam

Mūzikas klausīšanās ir vienkāršs veids, kā profilaktiski rūpēties par savu veselību, mazināt spriedzi un nogurumu. Zinātnieki cenšas izpētīt, kāda ir dažādu mūzikas veidu iedarbība uz organismu, bet vismaz pagaidām galvenā atziņa ir viena: klausies tādu mūziku, kas tev patīk. Nav svarīgi, vai tas ir Mocarts, bītli vai kāds lipīgs pašmāju šlāgeris, par kuru citi rauc degunu. Eksperimentā, kur brīvprātīgie dalībnieki klausījās tādu mūziku, kas viņiem patīk, un tādu, kas kaitina, atklājās, ka tīkamā mūzika intensificē asinsriti par 26%, gluži kā aerobikas nodarbība.