Ja cilvēkam, kurš par savu veselību kopumā nevar sūdzēties, mēdz sāpēt galva, der palūkoties, kādās situācijās tas notiek. Tas ļaus sagatavoties, lai galvassāpes nevarētu pārsteigt negaidīti, bet atsevišķos gadījumos – izvairīties no tām pavisam. Lūk, faktori, kuri bieži atmodina galvassāpes.
- Lai kā negribas dzirdēt šo apnikušo vārdu, izpētīts, ka 80% gadījumu tieši tas vainojams pie galvassāpēm. Stresa situācijā asinīs pieaug kortizola un adrenalīna līmenis. Tos sauc par uzbrūc vai bēdz hormoniem. Migrēnas gadījumā tas var radīt galvassāpes un sliktu dūšu, bet par parastu galvassāpju palaidējmehānismu kļūst žokļu un kakla muskuļu saspringums, ko rada spriedze. Lai mazinātu stresu, ieteicama dziļā elpošana, meditācija, joga, masāža, biofīdbeka tehnikas praktizēšana.
- Neizgulēšanās. Pētījumi rāda, ka tie cilvēki, kuri naktī dažādu apstākļu dēļ vai arī bezmiega spiesti guļ mazāk par sešām stundām, biežāk cieš no galvassāpēm nekā tie, kuri guļ ilgāk. Bezmiegs saistīts ar zemu hormona serotonīna līmeni. Tas liek smadzeņu asinsvadiem paplašināties, aktivē trijzaru nervu, noved pie iekaisuma, un izdalās sāpes izraisošas vielas. Lai tā nenotiktu, stingri jāievēro noteikts gulētiešanas un celšanās laiks, pat brīvdienās. Tieši miega režīma neievērošana veicina arī tā dēvētās atvaļinājuma galvassāpes, kas pāriet līdz ar nepieciešamību atgriezties darbā un atkal celties noteiktā laikā. Jāierobežo arī kofeīna patēriņš un regulāri jāvingro.
- Smaržas. Trijzaru nervs projicējas arī deguna gļotādā. Saožot kādu noteiktu aromātu, trijzaru nervs var reaģēt, atbrīvojot vielas, kas iesaistītas galvassāpju rašanās mehānismā. Ja stipras smaržas veicina galvassāpes, vajadzētu no tām izvairīties, ar mēru lietot arī aromatizētus mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, atteikties no gaisa atsvaidzinātājiem, smaržīgajām svecēm un kvēpināmajiem kociņiem. Remontējot mājokli, nopietni jāpadomā, kādas krāsas, lakas un šķīdinātājus izvēlēties.
- Pārtikas produkti. Izpētīts, ka galvassāpes veicina produkti, kuri satur vielas, kas liek asinsvadiem strauji izplesties un tad sarauties - nitrātus, kā arī divas aminoskābes - tiramīnu un fenilalanīnu, tāpēc piesardzīgi jāizturas pret dažādiem kūpinājumiem, desām, sarkanvīnu, nogatavinātajiem sieriem, kaltētiem augļiem, šokolādi, vainīgs var būt arī alus, skābēti kāposti u.c. Ir arī ziņas, ka daļai cilvēku parādās galvassāpes pēc tam, kad lietoti produkti ar mākslīgo saldinātāju aspartamu vai ar garšas pastiprinātāju nātrija glutamātu. Ja tā, atliek vien no šiem produktiem atteikties. Toties ieteicams ēst tofu, spinātus, auzu klijas, miežus, zivju eļļu, olīvu eļļu, baltās pupiņas, saulespuķu un ķirbju sēkliņas.
- Izlaistas ēdienreizes. No ilgākas neēšanas galvassāpes rodas tiem cilvēkiem, kuru smadzenes ir ļoti jutīgas pret glikozes līmeņa svārstībām asinīs. Tāpēc ir jācenšas ēst regulāri noteiktos laikos, uzņemot pietiekami daudz olbaltumvielu un salikto ogļhidrātu, kas nodrošina ilgstošu sāta sajūtu un palīdz saglabāt kaut cik pastāvīgu cukura līmeni asinīs.
- Mazkustīgums un liekais svars. Ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids, pasliktinās asinsrite un arī smadzenes ir sliktāk apasiņotas, saņem mazāk skābekļa un barības vielu. Ja piecas dienas nedēļā vingro kaut vai 20 minūtes, tas mazina stresu un uzlabo smadzeņu asinsapgādi. Par labu nāk arī ķermeņa masas normalizācija. Statistika rāda, ka sievietēm, kurām ķermeņa masas indekss ir 30, galvassāpju risks pieaug par 35%, bet tām, kurām tas pārsniedz 40 - pat par 80%.
- Dažas rakstura īpašības. Izrādās, ka no galvassāpēm biežāk cieš nelokāmi stūrgalvīgi, atturīgi vai ar kādām idejām burtiski apsēsti cilvēki. Jāmācās atslābināties, atbrīvoties.