Laikapstākļiem un gadalaikam ir liela ietekme uz mūsu pašsajūtu - pavasara saulīte var radīt pacilātu noskaņojumu un pat uzlabot mūsu darba spējas! Kā stāsta farmaceite Ieva Zvagule, gadalaiku maiņas periodā īpaši svarīgi atcerēties par veselīgu dzīvesveidu, kas ne tikai palīdzēs cīnīties ar aizejošās ziemas nogurumu, bet arī ļaus sagaidīt 18. martu - pirmo pavasara dienu, kad nakts garums būs īsāks nekā dienas.
"Ziemā mūsu organisms saražo pārāk maz laimes hormona seratonīna, kas gādā par labu noskaņojumu. Tajā pašā laikā pastiprināti tiek sintezēts melatonīns - hormons, kas regulē miega un nomoda ritmu. Tas rada miega traucējumus un nogurumu, tādēļ nereti no rītiem ir grūti piecelties un pat visas dienas garumā jūtamies miegaini. Ziemas nogurums noteikti rada gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu, tādēļ ir svarīgi zināt tā rašanās iemeslus un to, kā gadalaiku maiņas periodā ar nogurumu varam cīnīties," norāda Ieva Zvagule.
Noguruma simptomi un rašanās iemesli
Gada tumšajā laikā, kad saņemam pārāk maz saules, vitamīnu un mūsu spēkus atņem arī dažādi vīrusi, biežāk var paradīties ziemas nogurums. Simptomi, kas par to signalizē ir gan ilgstoša noguruma sajūta, nespēja izgulēties un aizgulēšanās, gan arī nomāktība, viegla aizkaitināmība un emocionalitāte. Dažkārt cilvēki nogurumu var izjust fiziski - rokās un kājās var rasties smaguma sajūta. Ziemā mums palielinās arī apetīte un kļūstam fiziski pasīvāki, turklāt ēdiens, īpaši svētku laikā, kļūst treknāks, apēdam par daudz saldumu un bieži pārēdamies.
Kā skaidro farmaceite, ziemas noguruma rašanos tiešā mērā nosaka mūsu bioloģiskais pulkstenis, ko ietekmē dienas gaismas trūkums. Ir pieci galvenie iemesli, kas rada ziemas nogurumu:
• mainīga gaisa temperatūra, kas noslogo asinsrites sistēmu;
• neveselīgs dzīvesveids - fizisko aktivitāšu trūkums, nepietiekams miega daudzums un nepiemērots uzturs;
• saules trūkums - organismā veidojas mazāk D vitamīna, kas ietekmē ne tikai kaulu stāvokli, bet arī imūnsistēmu, šūnu veidošanos un visas organisma funkcijas kopumā;
• ziemas un pavasara sākuma vīrusi un infekcijas, kas organismam atņem spēkus;
• psihoemocionālā slodze, stress un pārstrādāšanās.
