Uzzini, kādām kaitēm palīdz dzērvenes

Dzēr­ve­nes ir pirm­ās ogas, pēc ku­rām stei­dza­mies uz tir­gu, kad jū­tam, ka ve­se­lī­bai de­rē­tu at­balsts, cī­no­ties ar sa­auk­stē­ša­nos vai ri­si­not de­li­kā­tās urīn­ce­ļu in­fek­ci­ju pro­blē­mas. Ka­mēr pār­ti­kas ra­žo­tā­ji mek­lē vei­dus, kā sal­di­nāt skā­bās dzēr­ve­nes ar pū­der­cu­ku­ru vai šo­ko­lā­di, zi­nāt­nie­ku uz­ma­nī­bu sais­ta pa­vi­sam ci­tas šo ogu īpa­šī­bas. Dzēr­ve­nes var pa­lī­dzēt gan da­žā­du sli­mī­bu pro­fi­lak­sē, gan vei­ci­nāt ātr­āku at­lab­ša­nu tiem, ku­ri sa­sli­mu­ši.

To, ka dzēr­ve­nes ir ve­se­lī­gas, zi­nā­ja arī mū­su priekš­te­či, bet īpa­ši pla­ši «skā­bās ogas» tau­tas me­di­cī­nā iz­man­to­ja Ame­ri­kas in­di­āņi. Tās dzēr­ve­nes, kas aug ASV un Ka­nā­dā, ne­daudz at­šķi­ras no mū­sē­jām, to­mēr ir ļo­ti tu­vas to ra­di­nie­ces. Pa­sau­lē dzēr­ve­ni sauc gan par ogu ka­ra­lie­ni, gan par dzī­vī­bas ogu un brī­nu­mo­gu, un tas nav bez pa­ma­ta, jo dzēr­ve­ne pa­tie­šām ir cil­vē­ka ve­se­lī­bai va­ja­dzī­gu vie­lu krā­tu­ve, tā sa­tur da­žā­das or­ga­nis­kās skā­bes: hi­nīn­skā­bi, ben­zos­kā­bi, cit­ron­skā­bi, ābol­skā­bi, fe­nol­kar­bol­skā­bi u.c. Dzēr­ve­nēs ir arī ēte­ris­kās eļ­ļas, miec­vie­las, da­žā­di bio­lo­ģis­ki ak­tī­vi sa­vie­no­ju­mi... Jo vai­rāk zi­nāt­nie­ki pē­ta šīs ogas, jo vai­rāk da­žā­du lie­to­ju­ma ie­spē­ju at­klāj. Dzēr­ve­nēm un to pre­pa­rā­tiem kon­sta­tē­ta spē­ja nor­ma­li­zēt ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, aiz­ka­vēt ādas no­ve­co­ša­nās pro­ce­sus, sek­mēt pa­aug­sti­nā­ta asins­spie­die­na nor­ma­li­zē­ša­nos, bet vis­la­bāk pa­zīs­ta­ma ir dzēr­ve­ņu spē­ja pa­lī­dzēt cil­vē­ka or­ga­nis­mam cī­ņā ar mik­ro­biem. Pirm­ie spe­ci­ālis­ti, ku­ri to no­vēr­tē­ja, bi­ja uro­lo­gi, bet vē­lāk ti­ka at­klāts, ka dzēr­ve­nes var kal­pot arī zo­bu un mu­tes do­bu­ma ve­se­lī­bai.

Sar­gā no ka­rie­sa

Ro­čes­te­ras uni­ver­si­tā­tes zi­nāt­nie­ki se­ci­nā­ju­ši, ka dzēr­ve­ņu bak­te­ri­cī­dās īpa­šī­bas var iz­man­tot arī zob­ārst­nie­cī­bā, tās pa­līdz rū­pē­ties par mu­tes do­bu­ma hi­gi­ēnu. Dzēr­ve­ņu sa­stā­vā ir vie­las, ku­ras no­der zo­bu ka­rie­sa pro­fi­lak­sei, jo ne­ļauj ka­rie­sa iz­rai­sī­tā­jiem pie­kļūt zo­bu emal­jai un brem­zē kai­tī­go mikro­or­ga­nis­mu at­tīs­tī­bu, ku­ri vai­no­ja­mi zo­bu un sma­ga­nu sli­mī­bu iz­rai­sī­ša­nā. Vēl vai­rāk - dzēr­ve­nes arī sa­tur vie­las, kas spēj sa­graut mo­le­ku­las, ku­ras vei­do zo­bu ap­li­ku­mu. Kā zi­nāms, tie­ši ap­li­ku­mā at­tīs­tās kai­tī­gās bak­tē­ri­jas. Dzēr­ve­nes ne­no­ga­li­na šīs bak­tē­ri­jas, bet ka­vē to aug­ša­nu un vai­ro­ša­nos, kā arī ne­ļauj no­stip­ri­nā­ties uz zo­bu emal­jas, sa­ma­zi­not zo­bu bo­jā­ju­mu ra­ša­nās ris­ku pat līdz 80%. To ap­lie­ci­nā­ju­ši pē­tī­ju­mi par dzēr­ve­ņu su­las ie­dar­bī­bu uz mikro­or­ga­nis­mu Strep­to­coc­cus mu­tants, ku­ru uz­ska­ta par vie­nu no gal­ve­na­jiem zo­bu ka­rie­sa vai­ni­nie­kiem. Lai bū­tu efekts, jā­iz­man­to tī­ra dzēr­ve­ņu su­la bez cu­ku­ra.

Pa­līdz tikt ga­lā ar urīn­ce­ļu in­fek­ci­jām

Jau vai­rā­kus ga­du des­mi­tus tiek pē­tī­ta dzēr­ve­ņu un to pre­pa­rā­tu ie­dar­bī­ba urīn­ce­ļu in­fek­ci­ju ga­dī­ju­mā. Vie­las dzēr­ve­ņu sa­stā­vā ne­ļauj no­stip­ri­nā­ties urīn­pūš­ļa sie­ni­ņās pa­to­gē­na­jām bak­tē­ri­jām, kas iz­rai­sa ie­kai­su­mu. Par urīn­ce­ļu ie­kai­su­mu lie­ci­na va­ja­dzī­ba bie­ži uri­nēt, de­dzi­no­ša sa­jū­ta, sā­pes vē­de­ra le­jas­da­ļā vai gur­nu ap­vi­dū. Sa­jū­tot šā­dus sim­pto­mus, jā­kon­sul­tē­jas ar ār­stu, jo tie var ras­ties arī ci­tu sli­mī­bu dēļ, bet dzēr­ve­nes par ļau­nu ne­nāks. Sie­vie­tēm urīn­ce­ļu in­fek­ci­jas ir bie­žāk, jo vi­ņām ir īsāks urīn­iz­vad­ka­nāls, ma­zāks at­tā­lums starp tais­no zar­nu un urīn­iz­vad­ka­nā­la at­ve­ri. Lie­lu da­ļu no vi­sām urīn­ce­ļu in­fek­ci­jām iz­rai­sa zar­nu nū­ji­ņas (Es­che­ric­hi­a co­li), uz ku­rām efek­tī­vi ie­dar­bo­jas dzēr­ve­nēs eso­šās vie­las.

Ci­tas la­bās dzēr­ve­ņu īpa­šī­bas

• Dzēr­ve­nes sa­tur po­li­fe­no­lus, kam pie­mīt spē­cī­ga anti­ok­si­da­tī­va ie­dar­bī­ba, kas pa­līdz nei­tra­li­zēt brī­vo ra­di­kā­ļu kai­tī­go ie­tek­mi un pa­sar­gā ādu no priekš­lai­cī­gas no­ve­co­ša­nas.
• Dzēr­ve­nēs ir ur­sol­skā­be, kas sek­mē ko­ro­nā­ro asins­va­du pa­pla­ši­nā­ša­nos un līdz ar to pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu. Līdz ar ole­anol­skā­bi tā sek­mē arī viel­mai­ņas nor­ma­li­zā­ci­ju.
• Dzēr­ve­nes pa­līdz iz­va­dīt no or­ga­nis­ma sma­gos me­tā­lus un tok­sī­nus, sen zi­nā­ma ir dzēr­ve­ņu pret­dru­dža ie­dar­bī­ba, tās iz­man­to arī imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nai.
• Dzēr­ve­nēs ir vie­las, ku­ras spēj ie­dar­bo­ties uz pa­to­gē­na­jām bak­tē­ri­jām zar­nu trak­tā, aiz­ka­vēt to at­tīs­tī­bu un «aiz­ska­lot» pro­jām no or­ga­nis­ma, vien­lai­kus ne­no­da­rot pār­i la­ba­jām bak­tē­ri­jām.
• Ēdot dzēr­ve­nes, var uz­ņemt dzel­zi, jo or­ga­nis­kās skā­bes, kas ir šo ogu sa­stā­vā, vei­ci­na dzelzs la­bā­ku uz­sūk­ša­nos.
• Ir pē­tī­ju­mu da­ti, kas liek do­māt, ka dzēr­ve­nes var kal­pot vai­rā­ku vē­ža vei­du pro­fi­lak­sei.