CILVĒKSTĀSTS: Liepāju par mājvietu izvēlas vēstures dēļ

Beļģijas francūžu pāris Klēra un Frederiks Berlemonti jau trīs gadus par savu mājvietu sauc pilsētu pie jūras – Liepāju. Frederiks ir fotogrāfs, Klēra mājsaimniece. Abi braukā pa pasauli, un vīrs veido gan portretus, gan ataino dažādus notikumus. Viņu īpašā interese ir bijušās padomijas valstis. Izvēle uz Baltiju un šo pilsētu kritusi pavisam nejauši.

Beļģu pāri interesē bijušās padomijas valstis, Frederiks tāpēc pat iemācījies krievu valodu. Viņus interesē valstis, kuras cietušas karos. Klēra un Frederiks ir apmeklējuši gan Igauniju, gan Lietuvu. Reiz aizbraukuši uz Klaipēdu, nonākuši Liepājā. Ieinteresējis tas, ka pilsētā pie jūras ir saglabājušies cara laika nocietinājumi. Tas radījis dubultinteresi.

Tagad pāra māja atrodas netālu no jūras, no tirgus, un viņi abi priecājas, ka ir klusums un miers, pie mājas ir sakņu dārziņš. Frederiks runā krievu, angļu un franču valodā, Klēra - spāņu un franču. Latviski zina vien paldies, lūdzu, labdien un dažus citus vārdus. Abi teic, ka ir jau cienījamos gados un grūti iemācīties vēl kādu valodu. Frederiks uzskata, ka latviešu valoda nav viegla. Iepērkoties Liepājas tirgū, viņš runā krieviski. «Bet varbūt, kad ilgāk padzīvosim Liepājā, iejutīsimies vietējā sabiedrībā, iemācīsimies arī sadzīvē nepieciešamās frāzes latviski,» piebilst uz Liepāju atceļojušais beļģis.

Vīrs stāsta, ka Liepājas māja vēl neesot līdz galam iekārtota. Ir tikai veikts remonts, bet viesistabā pie sienas noteikti mājvietu atradīs mantota 19. gadsimta gliemežvāku kolekcija. Vēl būšot daži akcenti, jo daudz kas ir atvests no svešām zemēm - Indijas, Kirgizstānas un citurienes. Apkures iekārtu, kas ir īpaša, gan veduši no Beļģijas, bet visa mājas apdare ir no Latvijas oša koka. Pašiem māja ļoti patīkot, un tajā viņi jūtoties omulīgi. Jāpiebilst, ka Klēra un Frederiks ir kopā vairāk nekā 22 gadus un viens otru mājas darbos papildina. Frederiks nenodala vīriešu un sieviešu darbus.

«Latviešiem noteikti ir citāds skats, bet mani Latvija ļoti interesē kā bijusī padomju republika. Mums, frančiem, arī sociālisma idejas nav svešas,» piebilst ceļotājs. Viņš jūsmo par to, ka pie mājas aug koki, arī parks ir netālu un pludmale ar roku aizsniedzama. Dzīvojot te, gan liekoties, ka pārkāpuši pat kādu robežu. Frederiks atzīst, ka latvieši padomiju uztver citādi nekā viņi - jaunībā, kad dzīvojis Briselē, PSRS šķitis kā liels bieds un bubulis. Taču viss, kas saistās ar PSRS, bijis intereses vērts.

«Mums ļoti patīk gatavot ēst un ceļot. 9. februārī dosimies uz Briseli, kur notiks filmu festivāls - tā dalībniekiem gatavosim maltītes. Darbs un hobijs vienlaikus. Tāpat man ir ar fotografēšanu - tas ir mans vaļasprieks un darbs reizē. Tādējādi varam ceļot pa pasauli. Tas ir labs dzīves modelis,» stāsta beļģis un atklāj, ka 10-15 gadus nodarbojies ar problēmu - kā ilgāk uzturēt fotogrāfijas mūžu.

Abi beļģi bieži dodoties braucienos uz karstajiem punktiem, piemēram, Kalnu Karabahu un citurieni. Tas viņiem patīkot, un viņi izbaudot vietējo situāciju, daudz uzzinot par attiecīgo zemi. Un tāds jau ir viņu mērķis - uzzināt aizvien ko jaunu.