Mikrozaļumi – svaigie vietējie janvāra dārzeņi

Mikrozaļumi – arvien vairāk cilvēku zina, ko tas nozīmē.

Šo vārdu esam latviskojuši no angļu microgreens.

Definīcija vēsta, ka tās ir dažādu zaļo augu dīgļlapas kopā ar pirmajām īstajām lapām, ko lieto uzturā, tās nogriežot, un ka mikrozaļumi satur četras līdz sešas reizes vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā tie paši augi, kas lēni izaudzēti dobē.

Kad aiz loga ziemas ainava brīžiem balta, bet brīžiem bēdīgi pelēka, mikrozaļumi ir burvīgs līdzeklis ēdienkartes atspirdzināšanai.

«Šie mazie zaļumi ir visīstākie vietējie svaigie sezonas dārzeņi. Pārējo gadu ēdam visu ko citu, kas pieejams attiecīgajā sezonā, bet tagad, janvārī, kad līdz pavasarim vēl tālu, mikrozaļumi ir tieši tas, kas vajadzīgs,» saka Ilze Lipska, bioloģiskās dārzeņu audzētavas Absolūts ēd saimniece. Dārzeņu audzēšana ir Lipsku ģimenes - Ilzes (attēlā), Jura un arī četru mazo palīgu - sirdslieta, un šis darbs norisinās augu gadu.

Prasa uzmanību

Teorētiski katrs pats var iegūt mikrozaļumus vai vismaz diedzētas sēkliņas mājās, jo pēc apraksta šķiet, ka tas nav nekas sarežģīts. Kad «mazdārziņi uz palodzes» nāca modē, daudzi arī mēģināja. Kādam izdevās, kādam - ne, jo nav jau tā, ka atliek tikai sabērt sēklas, apliet ar ūdeni un pēc nedēļas novākt ražu. Ja cilvēks dodas uz darbu, kad ārā vēl tumšs, un noguris atgriežas, kad jau atkal tumšs, aizkari varbūt visu dienu stāv aizvilkti, tāpēc aizmirstas palūkoties, kas uz palodzes notiek. Rezultāts var izrādīties izkaltis, sasmacis un sapelējis vai nepietiekamā apgaismojumā panīcis. Tad jau labāk iegādāties mikrozaļumus no profesionāliem audzētājiem, kuri izmanto sertificētas un pārbaudītas sēklas un stingri ievēro sanitārās prasības. Mikrozaļumi aug vienu līdz trīs nedēļas atkarībā no to veida. Ja gribas pašam izmēģināt spēkus audzēšanā, Ilze iesaka izvēlēties kressalātus, jo tie prasa salīdzinoši maz gaismas un ir visvienkāršāk izaudzējami uz palodzes. Kressalātus bieži dēvē arī par piparaugiem, jo senāk tie izmantoti piparu vietā.

Publicitātes foto

Maigāku vai asāku

Mikrozaļumu veidi ir ļoti dažādi, bet visus var grupēt maigākos un pikantākos. «Maigie mikrozaļumi ir sulīgāki, ar neitrālāku garšu, bet, apēdot pikantos, jūt tādu stiprumiņu, kas paliek vēl pēcgaršā,» stāsta Ilze. «Daļai cilvēku labāk patīk maigie, piemēram, zirņu, saulespuķu vai kāpostveidīgo dārzeņu mikrosalāti, kam nav tik izteikti spēcīgas garšas. Arī bērniem, kuriem varbūt nepatīk stiprāki, piparotāki ēdieni, pret tiem nav pretenziju. Savukārt citi tieši vēlas piešķirt pikantu akcentu savām brokastu maizītēm vai biezpienam, un viņi dod priekšroku redīsu, sinepju vai kressalātu mikrozaļumiem.»

Dillīšu un lociņu vietā

Ilze vērtē, ka, salīdzinot ar laiku pirms gadiem desmit, cilvēki šodien vairāk domā par veselīgu ēšanu un labprātāk izvēlas vietējos produktus, kā arī ir vairāk noskaņoti izmēģināt ko jaunu. «Toreiz, kad mēs aizbraucām uz tirgu, piemēram, ar ķirbjiem, bija grūti kādu pierunāt tos pat pagaršot,» atceras saimniece. «Šobrīd vairs tādu problēmu nav, cilvēki ir ar mieru nomēģināt arī tādas lietas, ko viņi nepazīst. Ja kāds saka - ārprāts, es jau nemācēšu tos mikrozaļumus apēst, tad iesaku pavisam vienkāršu risinājumu: vasaras sezonā latviešiem ir ļoti labi pazīstami lociņi un dillītes - kur mēs tos liekam, tur arī mikrozaļumi būs piemēroti, pievienojam dažādiem salātiem, zupai, sautējumam, biezpienam. Šie zaļumi būtībā tas pats vien ir, tikai ar citu garšu. Sākt vajadzētu vienkārši ar to, ka savu parasto ikdienas maltīti papildina ar svaigiem mikrozaļumiem.»

Uzsākt pamazām

Ja cilvēks, kurš ikdienā zaļumus īpaši nav ēdis, pēkšņi sadomās atgūt nokavēto un nu sāks tos lietot saujām vai gatavot zaļos kokteiļus no rīta un vakarā, tad, visticamāk, gremošanas sistēma protestēs. Labāk zaļumu sauju sadalīt pa nelielai porcijai visas dienas garumā, pievienojot dažādiem ēdieniem. «Arī man pašai gadījās pārspīlēt, kad sāku no mikrozaļumiem gatavot kokteiļus. Pagatavoju vienu, ļoti garšoja; nākamo uztaisīju spēcīgāku un pikantāku, un man kļuva slikti. Sapratu, ka tomēr vajag izvēlēties maigākus zaļumus,» Ilze dalās pieredzē, «bet pēc kāda mēneša atskārtu - o, vairs nav slikti no spēcīgākā kokteiļa. Katram pašam jājūt, cik daudz un cik pikantus zaļumus iekļaut savā ēdienkartē. Ja tie liek justies slikti, tad jāpadomā, kādēļ tā. Varbūt nevajag ēst konkrētos zaļumus vai vienkārši vajag tos ēst mazāk. Mikrozaļumi, tāpat kā citi zaļumi, ir piedeva, drīzāk garšviela, nevis pamatēdiens. Bet īstenībā zaļumi nav tā lieta, ko cilvēki mēdz pārdozēt, biežāk tieši ēd par maz.»

Vērts eksperimentēt

Kad mikrozaļumi iepazīti un ieņēmuši savu vietu ikdienas ēdienkartē, var izmēģināt specifiskākas receptes un atklāt sev tīkamākos variantus. «Esmu gatavojusi tādus kā kokteiļus un aukstās zupas, kur kā galveno zaļumu izmantoju vienu vai divu veidu mikrozaļumus, kas tad arī piešķir ēdienam noteicošo garšu,» stāsta saimniece. «Piemēram, pesto var pagatavot, izmantojot baziliku vai arī tikai mikrozaļumus, tādus kā redīsi vai kāposti. Tos sasmalcina kopā ar riekstiem un sieru. Kopš es esmu sākusi gatavot pesto no šiem zaļumiem, pavasarī arī no savvaļas zaļumiem, tas man garšo labāk nekā tradicionālais bazilika pesto. Pats tu vari eksperimentēt, vai labāk garšo ar Indijas riekstiem vai varbūt ar ciedru riekstiem. Mikrozaļumiem, manuprāt, ļoti labi piestāv Indijas rieksti, jo tie ir neitrālāki, un tad attiecīgi zaļumu garša ņem virsroku. Man pašai ļoti garšo atspirdzinošs zaļais kokteilis, kuram izmantoju produktus, kas ir pie rokas, piemēram, gurķus, selerijas, avokado, pievienoju kressalātus, visu sajaucu ar ūdeni un sablenderēju. To var ēst arī kā zupu, pieliekot smalki sagrieztus dārzeņus, noteikti arī ķiplociņu, tāpat var pievienot citronu sulu. Katram pašam jājūt pēc garšas, ko viņš vēlas.»

***

Ilzes Lipskas receptes

Pikantais sinepju-kefīra kokteilis

Sastāvdaļas:

1 glāze kefīra

nepilna sauja sinepju mikrozaļumu

1/3 garā gurķa

ja ir - 1 selerijas kāts, puse avokado vai

puse neliela kabacīša (kas nu kuro reizi pa rokai - gardi, protams, ja ir visas trīs sastāvdaļas, bet gardi arī,

ja nav nevienas, jo akcents jau galu galā uz sinepēm)

1 ķiploka daiviņa

Pagatavošana:

Visas sastāvdaļas sablenderē un pasniedz. Priekā!

Salāti ar kressalātu mērci

Sastāvdaļas:

salātiem:

vistas fileja,

garšvielas pēc izvēles,

nedaudz eļļas, sāls,

1 ķiploka daiviņa,

lapu salāti, avokado

selerijas kāts

mērcei:

sauja kressalātu,

olīveļļa, ķiploks,

kaperi, sāls

(bet ieteicams

pamēģināt bez sāls)

Pagatavošana:

Vistas fileju ierīvē ar garšvielām, eļļu, sāli un saspiestu ķiploku, ietin folijā un izcep. Salātlapas saplucina uz šķīvja, pievieno gabaliņos sagrieztu selerijas kātu, avokado un vistas filejas šķēles. Mērcei kressalātus sablenderē ar eļļu, ķiploku un kaperiem, pārlej salātiem.

Pesto, izmantojot redīsu mikrozaļumus

Sastāvdaļas:

3 saujas redīsu mikrozaļumu

1 ķiploka daiviņa

1 glāze izmērcētu Indijas riekstu

3 ēdamkarotes valriekstu eļļas

sāls, pipari - ja vēlas

(receptes autore tos nepievieno, jo, viņasprāt, redīsi ir gana pikanti)

Pagatavošana:

Visas sastāvdaļas sablenderē - un pesto gatavs. Var uzglabāt pāris dienas ledusskapī.