Ka­fi­ja kaitē vai nāk par labu veselībai?

Pa­ru­na vēs­ta, ka la­bai ka­fi­jai jā­būt kar­stai kā el­lei, mel­nai kā vel­nam un sal­dai kā mī­lai. Vie­na no se­nā­ka­jām tur­ku ka­fi­jas re­cep­tēm pa­tie­šām bi­ju­si tā­da: ņem 5 ka­ro­tes smal­ki mal­tas ka­fi­jas, 5 ka­ro­tes cu­ku­ra, 5 ma­zas ta­sī­tes auk­sta ūdens; ka­fi­jas bie­zu­mus kat­li­ņā sa­mai­sa ar cu­ku­ru, pār­lej ar auk­stu ūde­ni, uz­vā­ra trīs rei­zes, pēc kat­ras uz­vā­rī­ša­nās uz brī­ti­ņu no­ņe­mot kat­lu no uguns. Pēc tam dzē­rie­nā ie­smi­dzi­na rož­ūde­ni, lai bie­zu­mi la­bāk no­sē­žas. Pa­sniedz ļo­ti kar­stu.

Reiz tan­tes daudz ru­nā­ja par ka­fi­jas kai­tī­gu­mu un kat­ru ta­sī­ti pa­va­dī­ja ar vār­diem «ak, man ne­va­ja­dzē­tu...». Ta­jā pa­šā lai­kā vi­ņas bi­ja ga­ta­vas stā­vēt ga­rās rin­dās, lai vis­pā­rē­ja de­fi­cī­ta ap­stāk­ļos ka­fi­ju no­pir­ktu. To­reiz ka­fi­jai at­šķi­rī­bā no nau­das bi­ja lie­la vēr­tī­ba un tā kal­po­ja par uni­ver­sā­lu no­rē­ķi­nu lī­dzek­li. At­mo­das ga­dos ka­fi­ju va­ku­uma pa­kās uz Lat­vi­ju sū­tī­ja Rie­tu­mu ra­di un ga­dī­jās, ka pa ce­ļam tai pie­au­ga kā­jas. Rei­zēm ka­fi­jas dzer­ša­nu dik­tē­ja mo­de, kam pa­kļā­vās arī ļau­ti­ņi, ku­riem pa­tie­sī­bā rūg­tā dzi­ra li­ka sa­vieb­ties. Par lai­mi, vis­maz ša­jā zi­ņā ta­gad va­ram at­ļau­ties būt mēs pa­ši, un ka­fi­jai uz­ti­cī­gi ir pa­li­ku­ši ti­kai pa­tie­sie cie­nī­tā­ji.

Vēs­tu­res fak­ti

Par ka­fi­jas dzim­te­ni uz­ska­ta me­žai­no Abe­sī­ni­jas kal­nie­ni Eti­opi­jā. Pirm­ie ka­fi­ju esot at­klā­ju­ši ka­zu ga­ni. Vi­ņi ie­vē­ro­ju­ši, ka lo­pi­ņi jū­tas ļo­ti mun­dri, ja ir ēdu­ši ka­fi­jas ko­ka aug­ļus. Ga­ni tos no­mē­ģi­nā­ju­ši, at­zi­nu­ši par rūg­tiem un ne­gar­šī­giem, bet sēk­li­ņas - ka­fi­jas pu­pi­ņas spļā­vu­ši uguns­ku­rā. Tās sā­ku­šas gruz­dēt un la­bi smar­žot, un tad ga­ni sa­ber­zu­ši pu­pi­ņas pul­ve­rī un ap­lē­ju­ši ar kar­stu ūde­ni. Eks­per­ti gan šau­bās, vai viss bi­ja tik vien­kār­ši, bet le­ģen­da ir le­ģen­da. Dzē­riens no sav­va­ļas ka­fi­jas ko­ka aug­ļiem da­ļai eiro­pie­šu pa­zīs­tams kopš 8. gad­sim­ta. Il­gu lai­ku ka­fi­jas audzē­ša­nas mo­no­pols pie­de­rē­jis arā­biem un ka­fi­jas pu­pi­ņas at­ļauts iz­vest uz ci­tām zem­ēm, ti­kai pār­lie­tas ar kar­stu ūde­ni, lai tās zau­dē­tu dīgt­spē­ju. Pir­mais, kam sle­pus iz­de­vies aiz­vest dīgt­spē­jī­gas ka­fi­jas pu­pi­ņas uz In­di­ju, bi­jis svēt­ceļ­nieks Ba­ba Bu­dans. 1618. ga­dā pir­mais ka­fi­jas ko­ka stāds no­nā­cis Ho­lan­dē, bet 1658. ga­dā uz­sāk­ta ka­fi­jas audzē­ša­na Cei­lo­nā. Vē­lāk ka­fi­ja no­nā­ca Ja­vā, tad Ja­mai­kā, Bra­zī­li­jā un ci­tās Dien­vid­ame­ri­kas zem­ēs. Sā­ku­mā ka­fi­ja bi­ja ļo­ti dār­ga un to pār­de­va spe­ci­ālās do­zēs, bet 19. gad­sim­tā tā kļu­va par pa­ras­tu pro­duk­tu un 20. gad­sim­tā - par pla­ša pa­tē­ri­ņa pre­ci. Ko­fe­īnu ka­fi­jā 1820. ga­dā at­klā­ja ķī­mi­ķis Frei­lībs Fer­di­nands Run­ge.

Audzē­ša­na

Da­bā ka­fi­jas ko­ki iz­aug 12 - 15 m augs­ti, bet pa­ras­ti tiem ne­ļauj pār­sniegt 2 - 3 m, lai bū­tu vieg­lāk no­vākt ra­žu, ku­ru šie ko­ki dod 25 - 30 ga­dus. Kat­rā ka­fi­jas ko­ka aug­lī - ka­fi­jas ķir­sī ir di­vas pu­pi­ņas. Lai tās da­bū­tu lau­kā, lie­to di­vus ap­strā­des pa­ņē­mie­nus. Sau­sa­jā ap­strā­dē pu­pi­ņas no­maz­gā un, re­gu­lā­ri mai­sot, žā­vē, līdz mīk­stums at­da­lās no pu­pi­ņām. Iz­man­to­jot mit­ro pār­strā­di, ka­fi­jas ķir­ši no­nāk ie­rī­cē, kur mīk­stu­mu at­da­la no ko­do­la, rau­dzē­ša­nas pro­ce­sā at­da­lās pē­dē­jās mīk­stu­ma pa­lie­kas, ku­ras no­maz­gā īpa­šā van­nā, pēc tam pu­pi­ņas žā­vē 1 - 3 ne­dē­ļas, ne­re­ti - sau­lē. Tas ļauj la­bāk sa­gla­bāt aro­mā­tu, ta­ču ki­lo­gra­mam ka­fi­jas tiek pa­tē­rē­ti 150 l ūdens. Augst­as kva­li­tā­tes pu­pi­ņām rak­stu­rī­ga ie­ga­re­na for­ma un rie­vi­ņa bur­ta S vei­dā. Ik­vie­nā ga­da­lai­kā kā­dā pa­sau­les ma­lā no­vāc ka­fi­jas ra­žu.

No pu­pi­ņas līdz pa­ci­ņai

Kā zi­nāms, ir di­vi ka­fi­jas pa­mat­vei­di - iz­smal­ci­nā­tā Ara­bi­ca un asā, ar ko­fe­īnu ba­gā­tā Ro­bus­ta. Dau­dzas po­pu­lā­ras ka­fi­jas mar­kas sa­tur abu vei­du mai­sī­ju­mu. Mai­sī­ju­mu vei­do­ša­na ir viens no ra­do­šā­ka­jiem un sa­rež­ģī­tā­ka­jiem ka­fi­jas ra­žo­tā­ju uz­de­vu­miem. Vi­ņiem arī jā­ņem vē­rā, ka at­ka­rī­bā no ap­stāk­ļiem ka­fi­ja kat­ru ga­du iz­aug ci­tā­da, bet pir­cējs vē­las, lai vi­ņa ie­cie­nī­tā mar­ka garš­otu al­laž vie­nā­di.

Gai­ša, vi­dē­ja vai tum­ša grauz­dē­ju­ma ka­fi­ja ir gau­mes lie­ta. Gai­šā­ka grauz­dē­ju­ma ka­fi­jā ir vai­rāk skā­bu­ma, pa­ras­ti skaid­rāk iz­pau­žas at­se­viš­ķas aro­mā­ta ni­an­ses. Vi­dē­ja grauz­dē­ju­ma ka­fi­jā ir past­ip­ri­nā­tas no­teik­tas garš­as ni­an­ses, ne­daudz ma­zāk skā­bu­ma. Tum­ši grauz­dē­ta ka­fi­ja ir rūg­tā­ka, stip­rāk ka­ra­me­li­zē­ta, var­būt arī asā­ka.

Ka­fi­ja un ve­se­lī­ba

Ka­fi­jas ie­tek­me uz ve­se­lī­bu jo­pro­jām tiek vēr­tē­ta pre­tru­nī­gi. Pē­dē­jā lai­kā ar­vien bie­žāk iz­skan at­zi­ņa, ka ru­nas par ka­fi­jas kai­tī­gu­mu ir pār­spī­lē­tas. Veik­ti pē­tī­ju­mi, ku­ri lie­ci­na, ka šis dzē­riens va­rē­tu arī nākt ve­se­lī­bai par la­bu. Re­gu­lā­ra ka­fi­jas dzer­ša­na ve­se­lam cil­vē­kam sa­vā zi­ņā pa­līdz tre­nēt sir­di un kal­po sirds rit­ma trau­cē­ju­mu pro­fi­lak­sei. Tiek pē­tī­ta arī ka­fi­jas var­bū­tē­jā spē­ja ma­zi­nāt Par­kin­so­na sli­mī­bas un arī Al­chei­me­ra sli­mī­bas ris­ku. Hār­var­dā, ap­ko­po­jot da­tus par vai­rāk ne­kā 190 tūk­sto­šiem cil­vē­ku, iz­pē­tīts, ka re­gu­lā­riem ka­fi­jas dzē­rā­jiem ir ma­zāks ot­rā ti­pa di­abē­ta risks ne­kā tiem, kas ka­fi­ju ne­lie­to. Ka­fi­ja ir arī ba­gā­ta ar anti­ok­si­dan­tiem. Kā zi­nāms, tā ir ļo­ti ie­cie­nīts uz­mun­dri­nošs lī­dzek­lis. Ta­ču pār­spī­lē­ju­mi ka­fi­jas dzer­ša­nā, tā­pat kā jeb­ku­rā jo­mā, var nākt par slik­tu. Uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti rak­sta, ka die­nā ne­va­ja­dzē­tu uz­ņemt vai­rāk par 300 mg ko­fe­īna. Tā kā uz ka­fi­jas pa­ci­ņām pa­ras­ti nav no­rā­dīts ko­fe­īna sa­turs, mums at­liek spriest pēc sa­vas paš­sa­jū­tas. Par ko­fe­īna pār­mē­rī­gu uz­ņem­ša­nu var lie­ci­nāt pa­āt­ri­nā­ta sirds­dar­bī­ba, past­ip­ri­nā­ta ro­ku svī­ša­na, ner­vo­zi­tā­te, gal­vas­sā­pes, at­vil­nis, ie­mig­ša­nas grū­tī­bas vai mie­gai­nī­ba.

Re­cep­tes

• Ka­fi­ja ar in­gve­ru. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na ta­se auk­sta ūdens, se­šas tēj­ka­ro­tes mal­tas ka­fi­jas, se­šas tēj­ka­ro­tes cu­ku­ra, vie­na tēj­ka­ro­te mal­ta in­gve­ra. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ka­fi­ju, cu­ku­ru un in­gve­ru ber ka­fi­jas vā­rā­ma­jā kat­li­ņā ar sa­šau­ri­nā­tu augš­u, pie­lej ūde­ni. Uz lē­nas uguns uz­vā­ra, no­ņem, to at­kār­to trīs rei­zes. Ļauj brī­di no­stā­ties, lej ma­zās ta­sī­tēs un pa­sniedz.
• Ka­ra­me­ļu ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na tēj­ka­ro­te cu­ku­ra, vie­na ta­se ūdens, di­vas tēj­ka­ro­tes mal­tas ka­fi­jas, šķip­sni­ņa kar­da­mo­na, vie­na krust­nag­li­ņa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Tur­ku ka­fi­jas kat­li­ņā ber cu­ku­ru, uz­lej tam tēj­ka­ro­ti ūdens, liek uz ma­zas uguns un mai­sot kar­sē, līdz cu­kurs kūst. Tik­līdz pa­rā­dās vieg­la ka­ra­me­li­zē­ta cu­ku­ra smar­ža, pie­lej ūde­ni, uz­vā­ra, pie­vie­no mal­to ka­fi­ju un garš­vie­las, uz­vā­ra, no­stā­di­na, lej ma­zās ta­sī­tēs un klāt pa­sniedz glā­zi auk­sta ūdens.
• Ka­fi­ja ar skā­bo krē­ju­mu. Sa­stāv­da­ļas. 50 g mal­tas ka­fi­jas, četr­as ta­ses ūdens, četr­as ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, četr­as ēdam­ka­ro­tes skā­bā krē­ju­ma, va­ni­ļas cu­kurs. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kat­li­ņā ie­ber ka­fi­ju, pie­lej ūde­ni, uz­vā­ra, no­ņem no uguns un no­stā­di­na. Kat­rā ta­sē liek ka­ro­ti krē­ju­ma un cu­ku­ra, pie­vie­no šķip­sni­ņu va­ni­ļas cu­ku­ra un sa­mai­sa. Ne­pār­trau­cot mai­sīt, pie­lej ka­fi­ju.
• Ka­fi­ja ar ka­ka­o. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas ta­ses ka­fi­jas, 1/3 ta­se ka­ka­o dzē­rie­na, di­vas ta­ses pie­na, cu­kurs pēc garš­as, ne­daudz va­ni­ļas cu­ku­ra, pus­glā­ze sal­dā krē­ju­ma, ne­daudz mal­ta ka­nē­ļa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kat­li­ņā lej ka­fi­ju, ka­ka­o, pie­nu, pie­vie­no cu­ku­ru un uz vi­dē­jas uguns mai­sot uz­sil­da. Sal­do krē­ju­mu sa­pu­to ar va­ni­ļas cu­ku­ru. Ka­fi­ju lej ta­sēs, uz­liek sa­pu­to­to krē­ju­mu, uz­kai­sa ka­nē­li.
• Ķir­šu ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na glā­ze kar­stas ka­fi­jas, 3 - 4 ēdam­ka­ro­tes šo­ko­lā­des sī­ru­pa, di­vas ēdam­ka­ro­tes ķir­šu su­las, 50 g sa­pu­to­ta sal­dā krē­ju­ma ar cu­ku­ru, rī­vē­ta šo­ko­lā­de, da­ži sa­cu­ku­ro­ti ķir­ši (var būt no kom­po­ta). Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ka­fi­ju sa­jauc ar sī­ru­pu un su­lu, sa­lej di­vās sa­sil­dī­tās ta­sī­tēs, uz­liek pu­tu­krē­ju­mu, uz­kai­sa šo­ko­lā­di un ro­tā ar odzi­ņām.
• De­dzi­nā­tā ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Četr­as ta­ses stip­ras kar­stas ka­fi­jas, 100 g bren­di­ja, mi­zi­ņas no vie­na apel­sī­na un vie­na cit­ro­na. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Mi­zi­ņas sa­griež šau­rās strē­me­lī­tēs, liek kat­li­ņā, uz­lej bren­di­ju. Kat­li­ņu sil­da uz lē­nas uguns, tad bren­di­ju uz­ma­nī­gi aiz­de­dzi­na, uz­lej ka­fi­ju, uz­liek vā­ci­ņu un ļauj da­žas mi­nū­tes ie­vil­kties.
• Ka­fi­ja ar olas dzel­te­nu­mu. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na ta­se ka­fi­jas, viens olas dzel­te­nums, di­vas tēj­ka­ro­tes cu­ku­ra, 100 g sal­dā krē­ju­ma, šķip­sni­ņa rī­vē­tu mus­kat­riek­stu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Olas dzel­te­nu­mu kār­tī­gi sa­pu­to ar cu­ku­ru. Kat­li­ņā kar­sē krē­ju­mu, pie­vie­no dzel­te­nu­mu un, tur­pi­not mai­sīt, uz­kar­sē gan­drīz līdz vā­rī­ša­nās tem­pe­ra­tū­rai. Ta­sī­tēs sa­lej ka­fi­ju, pie­vie­no sa­ga­ta­vo­to mai­sī­ju­mu, uz­kai­sa rī­vē­tus mus­kat­riek­stus.