Senāk, Ziemassvētkus gaidot, valriekstus uzmanīgi pārdalīja uz pusēm, izņēma ēdamo daļu, bet pusītes salīmēja kopā, vidū iestiprinot diega cilpu, tad riekstus pārklāja ar zelta krāsu un karināja svētku eglītē. Ja jums patīk rotājumus gatavot pašiem, pamēģiniet – iznāk skaisti, kaut gan darbiņš prasa izveicību un pacietību.
Tagad valrieksti no svētku galdā liekamo produktu saraksta ir izmanījušies pārceļot ikdienas ēdienkartē. Paciņu ar lobītiem valriekstiem labprāt paķer līdzi nevaļīgi cilvēki, sportisti, studenti, tūristi - visi, kam rodas vajadzība ātri atjaunot zaudētos enerģijas krājumus.
Pienāk arvien jauna cerīga informācija par to, ko labu valrieksti dod ēdāja veselībai. Tie ir bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm, satur arī balastvielas, tāpēc sniedz sāta sajūtu un mazās devās, neraugoties uz augsto enerģētisko vērtību, pat palīdz notievēt - cīnīties ar vēdera taukiem. Tiek apgalvots, ka valrieksti sekmē arī holesterīna līmeņa normalizēšanos un asinsvadu sieniņu elastības saglabāšanos, palīdz regulēt asinsspiedienu, ārstēt iekaisumus, nāk par labu kaulu veselībai un veicina labāku miegu.
Un vēl valrieksti kopš seniem laikiem asociējas ar gudrību. Viens no iemesliem noteikti ir tas, ka izlobīts valrieksts pēc formas atgādina smadzenes - šo līdzību bija ievērojuši gan senie dziednieki un filozofi, gan vēlāk arī fantastikas rakstnieki. Piemēram, Platons esot visā nopietnībā uzskatījis, ka valrieksti domā. No mūsdienu viedokļa valriekstus arī sauc par «gudrajiem» našķiem. Tos ēst nozīmē našķēties gudri - tā, lai būtu gan bauda, gan labums veselībai. Valrieksti ir kalorijām bagāti un nav piemēroti negausīgam patēriņam, bet katrā ziņā tie ir daudz veselīgāka izvēle nekā tortes, kūkas vai konfektes. Aiz inerces valriekstus nezin kāpēc pielīdzinām saldumiem, bet tie ļoti labi iederas arī sāļos ēdienos un salātos, kam saujiņa valriekstu piešķir papildu garšu, sātu un kraukšķīgumu.
Noderīgi!