Uzzini, ko la­bu val­riek­sti dod ēdā­ja ve­se­lī­bai

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Se­nāk, Zie­mas­svēt­kus gai­dot, val­riek­stus uz­ma­nī­gi pār­da­lī­ja uz pus­ēm, iz­ņē­ma ēda­mo da­ļu, bet pus­ītes sa­lī­mē­ja ko­pā, vi­dū ie­stip­ri­not die­ga cil­pu, tad riek­stus pār­klā­ja ar zel­ta krā­su un ka­ri­nā­ja svēt­ku eg­lī­tē. Ja jums pa­tīk ro­tā­ju­mus ga­ta­vot paš­iem, pa­mē­ģi­niet – iz­nāk skais­ti, kaut gan dar­biņš pra­sa iz­vei­cī­bu un pa­cie­tī­bu.

Ta­gad val­riek­sti no svēt­ku gal­dā lie­ka­mo pro­duk­tu sa­rak­sta ir iz­ma­nī­ju­šies pār­ce­ļot ik­die­nas ēdien­kar­tē. Pa­ci­ņu ar lo­bī­tiem val­riek­stiem lab­prāt pa­ķer līdz­i ne­va­ļī­gi cil­vē­ki, spor­tis­ti, stu­den­ti, tū­ris­ti - vi­si, kam ro­das va­ja­dzī­ba ātr­i at­jau­not zau­dē­tos ener­ģi­jas krā­ju­mus.

Pie­nāk ar­vien jaun­a ce­rī­ga in­for­mā­ci­ja par to, ko la­bu val­riek­sti dod ēdā­ja ve­se­lī­bai. Tie ir ba­gā­ti ar ne­pie­sā­ti­nā­ta­jām tauk­skā­bēm, sa­tur arī balast­vie­las, tā­pēc sniedz sā­ta sa­jū­tu un ma­zās de­vās, ne­rau­go­ties uz augst­o ener­ģē­tis­ko vēr­tī­bu, pat pa­līdz no­tie­vēt - cī­nī­ties ar vē­de­ra tau­kiem. Tiek ap­gal­vots, ka val­riek­sti sek­mē arī ho­les­te­rī­na lī­me­ņa nor­ma­li­zē­ša­nos un asins­va­du sie­ni­ņu elas­tī­bas sa­gla­bā­ša­nos, pa­līdz re­gu­lēt asins­spie­die­nu, ār­stēt ie­kai­su­mus, nāk par la­bu kau­lu ve­se­lī­bai un vei­ci­na la­bā­ku mie­gu.

Un vēl val­riek­sti kopš se­niem lai­kiem aso­ci­ējas ar gud­rī­bu. Viens no ie­mes­liem no­teik­ti ir tas, ka iz­lo­bīts val­rieksts pēc for­mas at­gā­di­na sma­dze­nes - šo līdz­ību bi­ja ie­vē­ro­ju­ši gan se­nie dzied­nie­ki un fi­lo­zo­fi, gan vē­lāk arī fan­tas­ti­kas rakst­nie­ki. Pie­mē­ram, Pla­tons esot vi­sā no­piet­nī­bā uz­ska­tī­jis, ka val­riek­sti do­mā. No mūs­die­nu vie­dok­ļa val­riek­stus arī sauc par «gud­ra­jiem» naš­ķiem. Tos ēst no­zī­mē naš­ķē­ties gud­ri - tā, lai bū­tu gan bau­da, gan la­bums ve­se­lī­bai. Val­riek­sti ir ka­lo­ri­jām ba­gā­ti un nav pie­mē­ro­ti ne­gau­sī­gam pa­tē­ri­ņam, bet kat­rā zi­ņā tie ir daudz ve­se­lī­gā­ka iz­vē­le ne­kā tor­tes, kū­kas vai kon­fek­tes. Aiz iner­ces val­riek­stus ne­zin kā­pēc pie­lī­dzi­nām sal­du­miem, bet tie ļo­ti la­bi ie­de­ras arī sā­ļos ēdie­nos un sa­lā­tos, kam sau­ji­ņa val­riek­stu pie­šķir pa­pil­du garš­u, sā­tu un krauk­šķī­gu­mu.

No­de­rī­gi!

  • 100 gra­mos lo­bī­tu val­riek­stu ir ap 660 kkal, 65 g tau­ku, 14 g ogļ­hid­rā­tu, 6,7 g šķiedr­vie­lu un 15 g ol­bal­tum­vie­lu; tie var sa­tu­rēt 375-500 mg kā­li­ja, 15-90 mg kal­ci­ja un 180-280 mg mag­ni­ja.
  • Val­riek­sta čau­ma­la ir kā da­bas do­ta kon­ser­vu kār­ba, kas sa­gla­bā ko­do­lu svai­gu un vēr­tī­gu. Jā­rau­gās, lai čau­ma­la ne­bū­tu bo­jā­ta vai ap­pe­lē­ju­si.
  • Iz­lo­bī­ti val­riek­stu ko­do­li ātr­i ok­si­dē­jas. Lai ne­ie­tu bo­jā vēr­tī­gās ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes, kas ir val­riek­stos, la­bāk lo­bīt tos tie­ši pirms ēša­nas.
  • Lo­bī­tus val­riek­stus ie­sa­ka gla­bāt slēg­tā trau­kā sau­sā, vē­sā vie­tā.
  • Val­riek­stu ko­do­lus klāj plā­na vir­sē­jā mi­zi­ņa, kas sa­tur vēr­tī­gas fe­nol­skā­bes, ta­nī­nus un fla­vo­no­īdus. Kaut gan tie arī pie­šķir riek­stam vieg­lu rūg­tu­mu, la­bāk mi­zi­ņu ne­no­ņemt. Ja to­mēr ro­das tā­da vēl­me, ko­do­lus uz 12 stun­dām iz­mēr­cē vieg­li sā­lī­tā ūde­nī.
  • Val­riek­stus var pie­vie­not sa­lā­tiem, mēr­cēm, dār­ze­ņu sau­tē­ju­miem, ce­pe­šu pil­dī­ju­miem u.c.
  • Val­riek­stus grauz­dē tem­pe­ra­tū­rā, kas nav augst­āka par 80 grā­diem 15-20 mi­nū­tes.