Reti kurš Latvijas iedzīvotājs dāvanas Ziemassvētkos neiegādāsies
Kaut simboliskas, bet dāvanas Ziemassvētkiem šogad plāno iegādāties teju visi Latvijas iedzīvotāji (96%), liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Šogad būtiski palielinājies dāvinātāju īpatsvars, kuri par tēriņiem pirms svētkiem īpaši nedomā - no 19% pērn līdz 27% šogad pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas noteiktas summas savā budžetā neizdala. Tāpat divkārt retāk iedzīvotāji dāvanām plāno tērēt summas virs 200 eiro. Kopumā šogad vairāk svinētāju nolēmuši lūkot pēc nelielas vērtības simboliskām lietām.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām iecerējuši tērēt līdz 60 eiro, kam seko dāvanu budžets robežās no 61 līdz 100 eiro (20%). Savukārt 10% plāno dāvanu iegādei atvēlēt 100 līdz 200 eiro. Šogad iedzīvotāju skaits, kas negrasās sarūpēt dāvanas, sarucis līdz 4% (pērn šādu atbildi bija snieguši 6% respondentu).
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Ziemassvētku dāvanu iegādes procesā iedzīvotāji paļaujas galvenokārt uz saviem decembra ienākumiem. Tikai 17% cilvēku gaidāmo svētku izdevumu finansēšanai gatavi veidot uzkrājumus. Naudas krāšanas vietā vairums (33%) izvēlas dāvanas iegādāties pakāpeniski - vēl pirms iepirkšanās burzmas. Zīmīgi, ka tieši jaunieši vecumā līdz 25 gadiem ir tie, kas sākuši krāt naudu 1-3 mēnešus pirms svētkiem, lai gan sabiedrībā kopumā vidēji šādi rīkojas vien 11% iedzīvotāju.
Kopumā mainās arī dāvanu iegādes paradumi - kopš aizvadīta gada arvien vairāk svētku svinētāju dod priekšroku simboliskām dāvanām par nelielām summām. Saskaņā ar aptaujas datiem, spontānas dāvanas visbiežāk izvēlas vīrieši. Trešdaļa aptaujāto kungu atzīst, ka par dāvanām iepriekš nedomā un idejas rod vien iepirkšanās brīdī. Savukārt preces un pakalpojumus ar atlaidi galvenokārt nolūko sievietes (33%).
pixabay.com
“Pozitīvi vērtējams fakts, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa Ziemassvētku apdāvināšanās laiku uztver daudz simboliskāk un atsakās no pārspīlējumiem, kas gada nogalē var radīt grūtības tikt galā ar visiem tēriņiem. Kā redzams, tikai retais svētku izdevumus plāno jau savlaicīgi, pamatā paļaujoties uz tekošajiem ienākumiem. Pie šāda scenārija jo īpaši rūpīgi nepieciešams izskaitļot, kādu ienākumu daļu patiesi ir iespējams veltīt dāvanām, svētku mielastam un citiem gada nogales tēriņiem,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Kā atklāj aptaujas dati, gada izskaņā populārākā iepirkumu vieta nemainīgi ir lielveikali, kuros dāvanas iegādā vairāk kā puse aptaujāto (66%). Taču aizvien biežāk iedzīvotāji dāvanu sarūpēšanu ieplāno dažādos tirdziņos. Ja pērn gadatirgus ar mērķi iegādāt svētku dāvanas apmeklēja 33% aptaujāto, tad šogad šāds nodoms ir jau 40% svinētāju. Savukārt interneta veikalos dāvanas iegādāties plāno trešdaļa (35%) aptaujāto, turklāt visbiežāk tas raksturīgi rīdziniekiem (39%). “Sekojot līdzi aktuālajām tendencēm un iedzīvotāju paradumu maiņai, pēdējos gados augošu popularitāti iemanto arī digitālie gadatirgi, kas norisinās interneta vidē. Šādu iepirkšanās pieredzi lielākoties novērtē tie Latvijas iedzīvotāji, kuri sev tuvos vēlas iepriecināt ar dažādu amatu meistaru darinājumiem un cenšas izvairīties no pirmssvētku kņadas,” stāsta E.Kropa.