Uzzini, kur mājās ir mikrobu "perēkļi"

© F64

Ne­zin kā­pēc pie­rasts do­māt, ka da­žā­di in­fek­ci­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji ap­draud mūs ti­kai ār­pus mā­jas, vai nu ru­na bū­tu par elp­ce­ļu vī­ru­siem vai tiem, kas iz­pla­tās ar ne­tī­ru ro­ku starp­nie­cī­bu.

Pa­tie­sī­bā, lai no­ķer­tu in­fek­ci­ju, ne­maz nav jā­uz­tu­ras kle­po­jo­šu un šķau­do­šu ļau­žu drūz­mā vai jā­brauc uz dien­vid­ze­mēm un jā­pērk ap­šau­bā­mas uz­ko­das no ie­lu tir­go­tā­jiem. Da­žā­das ASV vi­des un ve­se­lī­bas in­sti­tū­ci­jas iz­pē­tī­ju­šas, ka ik­vie­nā mā­jok­lī ir lie­tas, kur kon­cen­trē­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji, bet mā­ji­nie­ki par to pat ne­ie­do­mā­jas.

  • Trau­ku maz­gā­ja­mais sūk­lis. Ta­jā var dzī­vot mil­jo­niem mik­ro­bu, ku­rus nav ie­spē­jams iz­nī­ci­nāt, sūk­li vien­kār­ši maz­gā­jot. Spe­ci­ā­lis­ti ie­sa­ka sūk­li uz brī­di ie­likt mik­ro­viļ­ņu krās­ni­ņā - tur aiz­iet bo­jā gan­drīz vi­si mik­ro­bi.
  • Guļ­vie­ta. Pa­sau­lē pie­aug gul­tas blak­šu iz­pla­tī­ba, tās ar­vien bie­žāk ie­vie­šas gan lē­tās, gan dār­gās vies­nī­cās un tiek pār­va­dā­tas ar ce­ļo­tā­ju ba­gā­žu. Šie sī­kie asins­sū­cē­ji var pār­nē­sāt B he­pa­tī­tu un ci­tas sli­mī­bas, dzē­lie­ni ra­da arī aler­ģis­ku re­ak­ci­ju. Ja cil­vēks ne­sen ce­ļo­jis, vi­sa lī­dzi ņem­tā ba­gā­ža jā­iz­tī­ra un pa­ma­tī­gi jā­ap­strā­dā ar pu­tek­ļu sū­cē­ju.
  • Da­tors. Pē­tī­ju­mi rā­da - pat ja da­to­ru lie­to ti­kai viens cil­vēks, taus­ti­ņi ir no­sē­ti ar mik­ro­biem. Tas­ta­tū­ru re­gu­lā­ri ie­tei­cams tī­rīt ar spe­ci­ā­lām mit­ra­jām sal­ve­tēm. Ne­pie­mir­stiet arī par pu­tek­ļu slau­cī­ša­nu ko­pu­mā.
  • Ve­ļas­ma­šī­na. Ta­jā var slēp­ties daudz da­žā­du mik­ro­bu, se­viš­ķi, ja tiek maz­gā­ta ve­ļa lie­lā­kam cil­vē­ku skai­tam. Ie­tei­cams apakš­ve­ļu un dvie­ļus maz­gāt at­se­viš­ķi no ci­tām drē­bēm, iz­vē­lo­ties tiem aug­stā­ku ūdens tem­pe­ra­tū­ru.
  • Durv­ju rok­tu­ris. To aiz­skar vi­si, kas ie­nāk mā­jā, bet pirms tam pa­bi­ju­ši sa­bied­ris­ka­jā trans­por­tā, vei­ka­lā, slim­nī­cā utt. Vī­ru­si uz durv­ju rok­tu­ra var iz­dzī­vot die­nām il­gi. Lai iz­sar­gā­tos no sli­mī­bām, rok­tu­ris bie­ži jā­tī­ra. Iz­vē­lo­ties durv­ju rok­tu­ra ma­te­ri­ā­lu, priekš­ro­ka do­da­ma va­ram, jo uz tā spēj iz­dzī­vot ma­zāk mik­ro­or­ga­nis­mu.
  • Sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņi. Tie vir­tu­vē ir bie­ži lie­to­ti, bet re­ti maz­gā­ti, tur­klāt vēl re­gu­lā­ri tiek ņem­ti ar to pa­šu ro­ku, ku­rā nu­pat bi­ju­si jē­la ga­ļa. Jā­pie­ra­di­nās no­maz­gāt ro­kas ik­reiz, kad esat dar­bo­ju­šies ar ter­mis­ki ne­ap­strā­dā­tu ga­ļu, olām un ci­tiem pro­duk­tiem. Pro­tams, jā­at­ce­ras iz­maz­gāt arī sāls un pi­pa­ru trau­ci­ņus no ār­pu­ses un iekš­pu­ses.
  • Ka­bat­la­ka­ti­ņi. Vi­si it kā zi­na, ka gri­pas lai­kā ie­tei­cams iz­man­tot vien­reiz­lie­to­ja­mos pa­pī­ra ka­bat­la­ka­ti­ņus, pat ja pa­ras­ti do­dat priekš­ro­ku au­du­ma mut­au­ti­ņiem. Pa­pī­ra sal­ve­te jā­lie­to ti­kai vien­reiz un pēc tam jā­iz­met, bet dau­dzi to­mēr no­lemj, ka var to lie­tot at­kār­to­ti, ie­liek pa­pī­ra sal­ve­ti ka­ba­tā vai no­sviež kaut kur lī­dzās. Un ja vēl, strā­dā­jot pie da­to­ra vai ska­to­ties te­le­vi­zo­ru, slin­kums ar kat­ru ka­bat­la­ka­ti­ņu skriet uz at­kri­tu­mu spai­ni, tie sa­krā­jas kau­dzē un var kļūt par in­fek­ci­jas avo­tu vi­siem, kas tiem pie­ska­ras.
  • Trau­ki. Trau­ki jā­maz­gā ļo­ti rū­pī­gi. Ja mā­jās kāds sli­mo ar in­fek­ci­jas sli­mī­bām, vi­ņam va­ja­dzē­tu iz­man­tot in­di­vi­du­ā­lu trau­ku kom­plek­tu, ku­ru ci­ti ne­lie­to. Ne­nāks par ļau­nu, ja šie trau­ki pēc lie­to­ša­nas tiks dez­in­fi­cē­ti.
  • Zo­bu tī­rī­ša­nas pie­de­ru­mi. Lai gan sa­vu zo­bu su­ku cil­vē­ki ne­mēdz aiz­dot pat vis­tu­vā­ka­jiem ģi­me­nes lo­cek­ļiem, to­mēr bie­ži vi­si lie­to vie­nu zo­bu pas­tas tū­bi­ņu un ska­lo­ja­mo glā­zi. Mik­ro­bus var no­dot arī šā­dā ce­ļā. Jā­ņem vē­rā hi­gi­ē­nis­tu ie­tei­ku­mi mai­nīt zo­bu su­ku vis­maz rei­zi trīs mē­ne­šos. Arī pēc in­fek­ci­ju pār­sli­mo­ša­nas dro­šī­bas pēc ie­tei­cams no­mai­nīt zo­bu su­ku, jo esot pat ga­dī­ju­mi, kad mik­ro­bi su­kā sa­gla­bā­jas un cil­vēks pēc kā­da lai­ka sa­slimst at­kār­to­ti.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais