VIRTUVĒ: Ide­jas dzēr­ve­ņu iz­man­to­ša­nai

Ap šo lai­ku esam jau pa­gu­vu­ši sa­il­go­ties pēc dzēr­ve­ņu vieg­lā rūg­tu­mi­ņa, iz­teik­tā, at­svai­dzi­no­šā skā­bu­ma un dzī­ves­prie­cī­gā sār­tu­ma, kad da­bā viss kļu­vis tik pe­lēks.

Stās­ta, ka dzēr­ve­ņu ēša­nas mo­di Ei­ro­pā esot ie­vie­su­ši vi­kin­gi pir­mā un ot­rā mū­su ēras ga­du tūk­sto­ša mi­jā. Vē­lāk dzēr­ve­nes Ei­ro­pas val­stīs ak­tī­vi ie­ve­du­ši krie­vu tir­go­ņi, tā­pēc tās rei­zēm sauk­tas par krie­vu ogām. Ve­cās pa­sau­les ie­mīt­nie­ki to­reiz vēl ne­zi­nā­ja, ka arī ne­at­klā­ta­jā Jau­na­jā pa­sau­lē aug dzēr­ve­nes. De­la­vē­ru in­di­ā­ņu tei­ka stās­ta, ka dzēr­ve­nes ra­du­šās no asins lā­sēm, kas iz­lie­tas cī­ņā starp cil­vē­kiem un mil­žiem. In­di­ā­ņi arī iz­man­to­ja sa­berz­tas dzēr­ve­nes ga­ļas kon­ser­vē­ša­nai. Un, pro­tams, vi­sur, kur šīs ogas bi­ja pie­e­ja­mas, ļau­dis ar tām naš­ķē­jās, kā arī ār­stē­jās. Dzēr­ve­nes sa­tur da­žā­das or­ga­nis­kās skā­bes, pek­tīn­vie­las, kā­li­ju, dzel­zi, kal­ci­ju, mag­ni­ju un ci­tas la­bas lie­tas. Tau­tas me­di­cī­nā tās lie­to, lai ār­stē­tu dru­dzi, urīn­ce­ļu in­fek­ci­jas, kle­pu, gal­vas­sā­pes, vār­du sa­kot, šis ir viens no da­bas pro­duk­tiem, kas ne vien pa­līdz pret kai­tēm, bet arī la­bi gar­šo - sal­dos un sā­ļos ēdie­nos, da­žā­dos auk­stos un kar­stos dzē­rie­nos. Vēl viens pluss ir tas, ka dzēr­ve­nes la­bi gla­bā­jas, tās var sal­dēt, kal­tēt vai vien­kār­ši tu­rēt vē­sā vie­tā trau­kos ar ūde­ni.

Par dzēr­ve­ņu kva­li­tā­ti var spriest pēc... le­cī­gu­ma - no­krī­tot uz cie­tas vir­smas, la­bā­kās ogas at­lec. Kva­li­ta­tī­vas dzēr­ve­nes ir ne ti­kai stin­gras, bet arī in­ten­sī­vi pie­sā­ti­nā­ti sar­ka­nā krā­sā. Ja dzēr­ve­nēs ir daudz kā­ti­ņu, tas var lie­ci­nāt, ka ogas no­la­sī­tas vēl ne­ga­ta­vas, jo tā­das ir grū­tāk no­plūkt, tā­pēc ne­re­ti tiek trau­mē­tas mēt­ri­ņas. Uz­gla­bā­jot pus­ga­ta­vās ogas ar lai­ku kļūst sar­ka­nas, bet to sa­stāvs nav tik piln­vēr­tīgs kā ga­ta­vām.

Ide­jas dzēr­ve­ņu iz­man­to­ša­nai

SVAIGAS. Var ne­daudz ap­ēst vien­kār­ši tā­pat; sa­spai­dīt un pie­vie­not dār­ze­ņu sa­lā­tiem eti­ķa vie­tā, vā­rīt kom­po­tus un ie­vā­rī­ju­mus. In­te­re­san­ta pie­de­va ga­ļas, dār­ze­ņu, rī­su un ma­ka­ro­nu ēdie­niem ir dzēr­ve­ņu mēr­ce: ņem vie­nu man­da­rī­nu un lai­mu, no­mi­zo vir­smi­zi­ņu, sa­griež to plā­nās strē­me­lī­tēs, iz­lo­ba aug­ļiem mīk­stu­mu, sa­da­la ga­ba­li­ņos; 100 g cu­ku­ra sa­jauc ar di­vām ēdam­ka­ro­tēm ūdens, uz­kar­sē, lai cu­kurs iz­kūst, pie­vie­no sa­ga­ta­vo­tos aug­ļus un mi­zi­ņas, pie­liek 400 g dzēr­ve­ņu un vā­ra 5-7 mi­nū­tes. Ja mēr­ci grib vien­da­bī­gu, to sa­blen­de­rē.

KALTĒTAS. Šā­das dzēr­ve­nes no­der uz­ko­dai, pie­vie­no­ša­nai bro­kas­tu pār­slām un put­rām; iz­man­to­ja­mas arī ro­zī­ņu vie­tā ce­pu­mos, kēk­sos, kliņ­ģe­ros un ci­tos kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mos.

PŪDERCUKURĀ. 500 g tī­ru, sau­su dzēr­ve­ņu sa­jauc ar vie­nu olas bal­tu­mu, liek uz sie­ta, ļauj ne­daudz ap­žūt, tad ap­vi­ļā 500 gra­mos pū­der­cu­ku­ra un ļauj cu­ku­ra ga­ro­zi­ņai sa­cie­tēt. Lai cu­kurs cie­tē­tu āt­rāk, tam ie­sa­ka pie­vie­not da­žus pi­lie­nus cit­ro­nu su­las.

AR RIEKSTIEM. Val­riek­stus, pe­kan­riek­stus vai vieg­li sā­lī­tus ze­mes­riek­stus var sa­jaukt ar kal­tē­tām dzēr­ve­nēm un pa­sniegt uz­ko­dās. Vā­ra arī dzēr­ve­ņu un val­riek­stu ie­vā­rī­ju­mu: uz ki­lo­gra­mu dzēr­ve­ņu ņem 250 g lo­bī­tu val­riek­stu, kas pirms tam pus­stun­du vā­rī­ti ūde­nī, pie­vie­no 1,5 kg cu­ku­ra.

AR CITRUSAUGĻIEM. Gar­šas zi­ņā dzēr­ve­nes sa­der ko­pā gan ar man­da­rī­niem, gan apel­sī­niem un lai­miem. Pro­tams, var kom­bi­nēt arī ar ci­tiem aug­ļiem, kaut vai mū­su pa­šu ābo­liem.

AR MEDU. Dzēr­ve­nes un me­dus ir la­bi sa­bied­ro­tie, ār­stē­jot sa­auk­stē­ša­nos, un tie la­bi gar­šo ko­pā aug­ļu sa­lā­tos vai dzē­rie­nos. Ir arī biš­ko­pī­bas pro­dukts - dzēr­ve­nes me­dū.

LIMONĀDE. Iz­spiež ne­daudz dzēr­ve­ņu su­las, pie­vie­no pēc gar­šas cu­ku­ru vai me­du un gā­zē­to ūde­ni, ja vē­las - arī le­du.

TĒJA. Tē­jas glā­zes di­be­nā liek di­vas tēj­ka­ro­tes dzēr­ve­ņu, sa­spai­da, uz­lej kar­stu mel­no vai za­ļo tē­ju. Sal­di­nā­ša­nai iz­man­to ka­ra­me­ļu cu­ku­ru, pie­liek lai­ma šķē­lī­ti. Ja vē­las, var pie­vie­not arī ne­daudz bren­di­ja.