\\Māja

NOSKAIDRO, kāpēc ir vērts maltītēs iekļaut ķiplokus

 
©F64

Ir cil­vē­ki, ku­riem pa­tīk, ka ēdie­na garš­u un smar­žu ba­gā­ti­na aro­mā­tis­kā garš­vie­la – ķip­loks, bet ci­ti par tā pie­vie­no­ša­nu mal­tī­tei pa­už ne­pa­ti­ku.

Ķip­loks ir ve­se­līgs, vie­na tā gal­vi­ņa sa­tur 4 ka­lo­ri­jas, bet ne­sa­tur tau­kus un ogļ­hid­rā­tus. Sērs, kas ir šī pro­duk­ta sa­stā­vā un pie­šķir spe­ci­fis­ku, asu aro­mā­tu, ma­zi­na kai­tī­gā ho­les­te­rī­na dau­dzu­mu, pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu un ma­zi­na ris­ku sa­slimt ar kuņ­ģa un res­nās zar­nas vē­zi. Ķip­lo­ku uz­ska­ta par da­bis­ku anti­bi­oti­ku, kas pa­līdz no­stip­ri­nāt imūn­sis­tē­mu. Ķip­lo­ka sa­stā­vā ir ve­se­lī­gais gli­ko­zīds al­li­cīns, kurš ir ķip­lo­ku spe­ci­fis­kās smar­žas avots. Ķip­loks sa­tur pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā se­lē­nu un ci­tas vie­las no anti­ok­si­dan­tu gru­pas. Uz­tu­rā, pro­tams, vis­la­bāk lie­tot svai­gus ķip­lo­kus, jo, ter­mis­ki ap­strā­dā­jot, tie mai­na sa­vu uz­tur­vēr­tī­bu. Tos var pie­vie­not pie sa­lā­tiem, zu­pām, ot­ra­jiem ēdie­niem (to vis­la­bāk da­rīt, kad ēdiens jau ir ga­tavs), mēr­cēm, cept ne­lie­lā tem­pe­ra­tū­rā, ma­ri­nēt, var sa­griezt un pēc tam iz­kal­tēt. Un kur vēl gar­die ķip­lo­ku grauz­di­ņi! Sa­ber­žot kal­tē­tus ķip­lo­kus pul­ve­rī un sa­jau­cot ar sā­li, ie­gūst ķip­lo­ku sā­li. Ķip­lo­kus kā­du lai­ku var uz­gla­bāt eļ­ļā un pie­vie­not ēdie­nam. Ārst­nie­cis­kā no­lū­kā var pa­ga­ta­vot ķip­lo­ku uz­lē­ju­mu - no­tī­ra 300 g ķip­lo­ku, sa­rī­vē, ap­lej ar 500 g deg­vī­na un at­stāj tum­šā vie­tā ap­mē­ram 3 ne­dē­ļas, ik pa lai­kam sa­mai­sot, pēc tam iz­fil­trē caur audu­mu. Lie­to pa 10 līdz 15 pi­lie­niem no rī­ta un va­ka­rā.

No­de­rī­gi!

* Nav ie­tei­cams ie­gā­dā­ties ķip­lo­ku, ku­ram jau ir pa­rā­dī­ju­šies vai drī­zu­mā pa­rā­dī­sies za­ļi as­ni­ņi, jo tas ēdie­nam pie­šķirs rūg­te­nu garš­u.

* Dau­dzi pa­vā­ri uz­ska­ta, ka ķip­lo­ku drīkst vie­nī­gi smal­ki sa­ka­pāt vai sa­spai­dīt ar na­ža spa­lu, jo iz­spie­ša­na caur spied­ni ne­ga­tī­vi ie­tek­mē ķip­lo­ka ēte­ris­kās eļ­ļas un līdz ar to - ķip­lo­ka garš­u.

* No vi­siem ga­ļas vei­diem ķip­loks vis­la­bāk sa­der ar jē­ra ga­ļu.

* Lai at­svai­dzi­nā­tu el­pu pēc ķip­lo­ka lie­to­ša­nas, var pa­koš­ļāt pē­ter­sī­ļu za­ri­ņu, kar­da­mo­na sēk­las vai ka­nē­ļa stan­dzi­ņu.

Re­cep­tes

An­šo­vi pi­par­mēt­ru mēr­cē

SA­STĀV­DA­ĻAS: 150 g mil­tu, 1 kg ma­zu an­šo­vu bez gal­vām, 500 ml eļ­ļas cep­ša­nai, sāls, 2 ēdam­ka­ro­tes olīv­eļ­ļas, smal­ki sa­ka­pā­tas ķip­lo­ka dai­vi­ņas, 125 ml bal­tvī­na eti­ķa, 2 ēdam­ka­ro­tes rup­ji sa­ka­pā­tu pi­par­mēt­ru.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA: lie­lā trau­kā ie­ber mil­tus un ap­vi­ļā ta­jos an­šo­vus. Lie­lā pan­nā sa­kar­sē­tā eļ­ļā ap­cep an­šo­vus zel­tai­ni brū­nus. Rū­pī­gi no­su­si­na tos uz pa­pī­ra dvie­ļa, pār­kai­sa sā­li. Pan­nu no­ņem no plīts un iz­lej eļ­ļu. Ta­jā pa­šā pan­nā uz­kar­sē olīv­eļ­ļu un 2 mi­nū­tes ap­cep ķip­lo­kus. Pie­lej eti­ķi un sau­tē vēl 5 mi­nū­tes. Pie­vie­no pi­par­mēt­ras un pan­nu no­ņem no plīts. An­šo­vus liek lie­lā trau­kā un pār­lej ar eti­ķa un pi­par­mēt­ru mēr­ci. Pirms pa­snieg­ša­nas vis­maz uz 3 stun­dām ie­liek le­dus­ska­pī.

Grū­bu zu­pa

SA­STĀV­DA­ĻAS: 75 g ga­ba­li­ņos sa­griez­tas žā­vē­tas cūk­ga­ļas, smal­ki sa­ka­pāts sī­pols, 2 smal­ki sa­ka­pā­tas ķip­lo­ka dai­vi­ņas, 1 ēdam­ka­ro­te smal­ki sa­ka­pā­ta ma­jo­rā­na, 6 sa­plu­ci­nā­tas svai­ga ba­zi­li­ka la­pas, 2 no­mi­zo­ti un sa­ka­pā­ti to­mā­ti, 4 ēdam­ka­ro­tes olīv­eļ­ļas, 2 l auk­sta ūdens, 450 g grū­bu, sāls, svai­gi mal­ti mel­nie pi­pa­ri, 6 ēdam­ka­ro­tes svai­gi rī­vē­ta Pa­rmas sie­ra.

PA­GA­TA­VO­ŠA­NA: lie­lā pan­nā sa­kar­sē 1 ēdam­ka­ro­ti eļ­ļas, pie­vie­no žā­vē­to cūk­ga­ļu, sī­po­lus, ķip­lo­kus, pē­ter­sī­ļus, ma­jo­rā­nu, ba­zi­li­ku un sau­tē 4 līdz 5 mi­nū­tes. Pie­vie­no to­mā­tus, pie­lej ūde­ni un uz­vā­ra. Pie­ber grū­bas, pie­vie­no sā­li un pi­pa­rus. Bie­ži ap­mai­sot, vā­ra 30 mi­nū­tes, ka­mēr grū­bas ir mīk­stas. Pār­kai­sa ar sie­ru un ap­sla­ka ar at­li­ku­šo eļ­ļu. Pa­sniedz kar­stu.