Ju­tī­ga āda - ko iesākt?

© depositphotos.com

Kāds sa­ka: man ir ju­tī­ga āda. Ko viņš ar to do­mā? «Ju­tī­gas ādas jē­dzie­nu var sa­prast da­žā­di. Viens cil­vēks teiks, ka ju­tī­ga āda ir tā, kam ne­pa­tīk, ja pie­ska­ras – tas var būt sais­tīts ar ap­asi­ņo­ša­nas un iner­vā­ci­jas īpat­nī­bām vai nei­ro­tis­ku stā­vok­li. Bet ju­tī­ga āda var būt arī tā, ku­rai ne­var ie­teikt tos pa­šus kop­ša­nas lī­dzek­ļus, kas der ci­tiem, jo pēc lie­to­ša­nas var pēk­šņi pa­rā­dī­ties aler­ģis­ka re­ak­ci­ja – iz­si­tu­mi, nie­ze vai dis­kom­for­ta sa­jū­ta. Tas var pie­pe­ši at­ga­dī­ties, arī da­rot kā­du ie­ras­tu ik­die­nas dar­bu, pie­mē­ram, maz­gā­jot trau­kus,» sa­ka der­ma­to­lo­ģe Sa­ni­ta Žī­gu­re.

- Par ko lie­ci­na šā­das re­ak­ci­jas pa­rā­dī­ša­nās?

- Ka­mēr ne­kā­du pro­blē­mu nav, tik­mēr cil­vē­kiem lie­kas, ka āda ir ti­kai tā­da se­dzi­ņa, kas iz­ska­tās la­bāk vai slik­tāk, ir sau­sā­ka vai tau­kai­nā­ka. Bet iz­rā­dās, ka ādai ir arī ci­ti, sva­rī­gā­ki, uz­de­vu­mi, tā fak­tis­ki ir ve­se­la imū­no or­gā­nu sis­tē­ma. Kāds ne­pa­tī­kams no­ti­kums - sa­ska­re ar ne­vē­la­mu vie­lu, kaut vai skrā­pē­jums - var iz­rai­sīt no­piet­nas re­ak­ci­jas, kad imū­nās šū­nas ak­ti­vē­jas, ci­ta caur ci­tu no­dod in­for­mā­ci­ju un sā­kas re­ak­ci­ja.

- Vai ju­tī­ga āda ir jau no dzim­ša­nas?

- Šis pro­cess ne­sā­kas no pirm­ās dzī­ves die­nas. Ja bēr­nam jau pēc pie­dzim­ša­nas ir ādas pro­blē­mas, tad drī­zāk jā­do­mā par kā­du ādas in­fek­ci­ju. Ādas ju­tī­gu­ma iz­paus­mes var sāk­ties ap­tu­ve­ni no di­vu mē­ne­šu ve­cu­ma, bet var būt arī daudz vē­lāk. Pie­mē­ram, cil­vē­kam ir 30 ga­du, pirms tam ne­kā­du pro­blē­mu nav bi­jis, un nu pēk­šņi kaut kā­du ie­mes­lu dēļ sā­kas nie­ze un ci­tas pa­rā­dī­bas. Vai arī va­sa­rā, uz­tu­ro­ties sau­lē, ro­das sa­jū­ta, ka āda bur­tis­ki deg, lai gan ag­rāk ne­kas tam­lī­dzīgs nav no­vē­rots. Tas tā­pēc, ka ādai ir sav­da­bī­ga, ļo­ti la­ba at­mi­ņa, kas gla­bā in­for­mā­ci­ju par kā­du ne­pa­tī­ka­mu fak­to­ru un iz­pauž to pēc īsā­ka vai il­gā­ka lai­ka. Pa­ras­ti re­ak­ci­ja se­ko ne­vis pēc pirm­ās sa­stap­ša­nās, bet jau pēc at­kār­to­tas sa­ska­res ar šo fak­to­ru - tad āda da­ra zi­nā­mas sa­vas pre­ten­zi­jas: es at­ce­ros, ka šī vie­la man jau to­reiz ne­pa­ti­ka, bet ta­gad es re­aģē­ju ar re­dza­mām iz­paus­mēm, kņu­dē­ša­nu vai de­dzi­nā­ša­nu.

- Ko da­rīt, ja sā­kas ne­vē­la­mā ādas re­ak­ci­ja?

- Ja, pie­mē­ram, ir uz­ziests krēms un ro­das de­dzi­no­ša sa­jū­ta, tas ne­ka­vē­jo­ties jā­no­maz­gā ar vē­su ūde­ni un jā­uz­liek kāds vēss ap­lie­ka­mais. Rei­zēm ir iz­teikts ap­sār­tums un tā­da tūs­ka, ka cil­vēks tik tik­ko spēj el­pot - tā­dā ga­dī­ju­mā jā­iz­sauc ātr­ā pa­lī­dzī­ba.

Bie­ži vien cil­vēks sa­prot, ka vai­nīgs ir ne­sen ie­gā­dā­tais se­jas krēms, ve­ļas pul­ve­ris, trau­ku maz­gā­ša­nas lī­dzek­lis vai kas cits. Bet žēl mest to pro­jām, tā­pēc viņš uz lai­ku at­liek to ma­lā un vē­lāk mē­ģi­na lie­tot at­kal. Pie­mē­ram, sie­vie­tes ne­vē­las tik vien­kār­ši at­teik­ties no krē­ma vai skrop­stu tu­šas, par ko sa­mak­sā­ta prā­va nau­da. Tā ir lie­lā­kā kļū­da, jo, vēl­reiz ķe­ro­ties pie šā pa­ša lī­dzek­ļa, re­ak­ci­ja būs vēl spē­cī­gā­ka. Ja cil­vēks redz, ka vi­ņam lī­dzek­lis ne­der, tad tas ir jā­at­dod kā­dam ci­tam, ku­ram nav šā­das re­ak­ci­jas, vai vien­kār­ši jā­iz­met. Va­ja­dzē­tu iz­pē­tīt arī šā kos­mē­ti­kas vai sa­dzī­ves ķī­mi­jas lī­dzek­ļa sa­stā­vu, lai nā­kam­reiz ne­no­pir­ktu lī­dzī­gu. Rei­zēm ne­maz nav tik vieg­li sa­prast, kas šīs pa­rā­dī­bas iz­rai­sa. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam šā­das re­ak­ci­jas ļo­ti re­ti ir no pār­ti­kas pro­duk­tiem, pār­sva­rā ir kon­tak­ta aler­ģi­ja no ār­īgas sa­ska­res ar kā­du vie­lu. Ja ne­iz­do­das to no­skaid­rot, jā­veic ap­li­kā­ci­ju tes­ti uz ādas, bet tos var veikt ti­kai uz ve­se­las ādas.

- Kā­di pie­sar­dzī­bas pa­sā­ku­mi ik­die­nā jā­ie­vē­ro ju­tī­gas ādas īpaš­nie­kiem?

- Ju­tī­ga āda ir jā­sau­dzē. Iz­vē­lo­ties lī­dzek­ļus tās kop­ša­nai, vis­la­bāk kon­sul­tē­ties ar spe­ci­ālis­tiem. Jā­sa­prot, ka ne­var ba­gā­tī­gi iz­man­tot du­šas že­le­ju, skru­bi un tam­lī­dzī­gus pro­duk­tus, ko bez pro­blē­mām lie­to ci­ti. Arī ja pro­dukts tiek dē­vēts par eko­lo­ģis­ku vai bio­lo­ģis­ku, tas ne­no­zī­mē, ka pro­dukts ir hi­po­aler­ģisks, drī­zāk risks ir vēl lie­lāks. Pēc ie­spē­jas jā­cen­šas iz­re­vi­dēt mā­jas sa­dzī­ves ķī­mi­jas klāsts, lai mak­si­mā­li iz­vai­rī­tos no sa­ska­res ar tiem. Cil­vē­ki ar ju­tī­gu ādu ne­lie­to ve­ļas mīk­sti­nā­tā­jus un, kad vien ie­spē­jams, iz­tiek bez maz­gā­ša­nas un tī­rī­ša­nas lī­dzek­ļiem, pie­mē­ram, trau­kus, ku­ri nav tau­kai­ni, var vien­kār­ši no­maz­gāt ar ūde­ni, daudz ko ie­spē­jams no­tī­rīt ar so­du. Jā­sau­dzē ro­kas, tā­pēc, da­rot vis­da­žā­dā­kos dar­bus, jā­val­kā gu­mi­jas cim­di, vien­al­ga, vai ru­na ir par ma­tu maz­gā­ša­nu, kar­tu­pe­ļu tī­rī­ša­nu vai ga­ļas grie­ša­nu. Cim­di va­ja­dzī­gi ne ti­kai tad, kad āda ir ie­kai­su­si, bet arī pro­fi­lak­ses no­lū­kos. Ju­tī­ba var iz­paus­ties arī at­tie­cī­bā uz da­žā­diem me­tā­la priekš­me­tiem, sa­mē­rā bie­ži ne­vē­la­mu re­ak­ci­ju iz­rai­sa mel­hi­ora un ni­ķe­ļa iz­strā­dā­ju­mi, re­tāk zel­ta un sud­ra­ba lie­tas. Jā­ie­vē­ro pie­sar­dzī­ba, iz­vē­lo­ties gre­dze­nus un ci­tas ro­tas, ap­ģēr­ba po­gas, jos­tas sprā­dzes, pulk­ste­ņus u. c., lai tie ne­ra­dī­tu ādas kai­ri­nā­ju­mu.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais