Kāds saka: man ir jutīga āda. Ko viņš ar to domā? «Jutīgas ādas jēdzienu var saprast dažādi. Viens cilvēks teiks, ka jutīga āda ir tā, kam nepatīk, ja pieskaras – tas var būt saistīts ar apasiņošanas un inervācijas īpatnībām vai neirotisku stāvokli. Bet jutīga āda var būt arī tā, kurai nevar ieteikt tos pašus kopšanas līdzekļus, kas der citiem, jo pēc lietošanas var pēkšņi parādīties alerģiska reakcija – izsitumi, nieze vai diskomforta sajūta. Tas var piepeši atgadīties, arī darot kādu ierastu ikdienas darbu, piemēram, mazgājot traukus,» saka dermatoloģe Sanita Žīgure.
- Par ko liecina šādas reakcijas parādīšanās?
- Kamēr nekādu problēmu nav, tikmēr cilvēkiem liekas, ka āda ir tikai tāda sedziņa, kas izskatās labāk vai sliktāk, ir sausāka vai taukaināka. Bet izrādās, ka ādai ir arī citi, svarīgāki, uzdevumi, tā faktiski ir vesela imūno orgānu sistēma. Kāds nepatīkams notikums - saskare ar nevēlamu vielu, kaut vai skrāpējums - var izraisīt nopietnas reakcijas, kad imūnās šūnas aktivējas, cita caur citu nodod informāciju un sākas reakcija.
- Vai jutīga āda ir jau no dzimšanas?
- Šis process nesākas no pirmās dzīves dienas. Ja bērnam jau pēc piedzimšanas ir ādas problēmas, tad drīzāk jādomā par kādu ādas infekciju. Ādas jutīguma izpausmes var sākties aptuveni no divu mēnešu vecuma, bet var būt arī daudz vēlāk. Piemēram, cilvēkam ir 30 gadu, pirms tam nekādu problēmu nav bijis, un nu pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ sākas nieze un citas parādības. Vai arī vasarā, uzturoties saulē, rodas sajūta, ka āda burtiski deg, lai gan agrāk nekas tamlīdzīgs nav novērots. Tas tāpēc, ka ādai ir savdabīga, ļoti laba atmiņa, kas glabā informāciju par kādu nepatīkamu faktoru un izpauž to pēc īsāka vai ilgāka laika. Parasti reakcija seko nevis pēc pirmās sastapšanās, bet jau pēc atkārtotas saskares ar šo faktoru - tad āda dara zināmas savas pretenzijas: es atceros, ka šī viela man jau toreiz nepatika, bet tagad es reaģēju ar redzamām izpausmēm, kņudēšanu vai dedzināšanu.
- Ko darīt, ja sākas nevēlamā ādas reakcija?
- Ja, piemēram, ir uzziests krēms un rodas dedzinoša sajūta, tas nekavējoties jānomazgā ar vēsu ūdeni un jāuzliek kāds vēss apliekamais. Reizēm ir izteikts apsārtums un tāda tūska, ka cilvēks tik tikko spēj elpot - tādā gadījumā jāizsauc ātrā palīdzība.
Bieži vien cilvēks saprot, ka vainīgs ir nesen iegādātais sejas krēms, veļas pulveris, trauku mazgāšanas līdzeklis vai kas cits. Bet žēl mest to projām, tāpēc viņš uz laiku atliek to malā un vēlāk mēģina lietot atkal. Piemēram, sievietes nevēlas tik vienkārši atteikties no krēma vai skropstu tušas, par ko samaksāta prāva nauda. Tā ir lielākā kļūda, jo, vēlreiz ķeroties pie šā paša līdzekļa, reakcija būs vēl spēcīgāka. Ja cilvēks redz, ka viņam līdzeklis neder, tad tas ir jāatdod kādam citam, kuram nav šādas reakcijas, vai vienkārši jāizmet. Vajadzētu izpētīt arī šā kosmētikas vai sadzīves ķīmijas līdzekļa sastāvu, lai nākamreiz nenopirktu līdzīgu. Reizēm nemaz nav tik viegli saprast, kas šīs parādības izraisa. Pieaugušam cilvēkam šādas reakcijas ļoti reti ir no pārtikas produktiem, pārsvarā ir kontakta alerģija no ārīgas saskares ar kādu vielu. Ja neizdodas to noskaidrot, jāveic aplikāciju testi uz ādas, bet tos var veikt tikai uz veselas ādas.
- Kādi piesardzības pasākumi ikdienā jāievēro jutīgas ādas īpašniekiem?
- Jutīga āda ir jāsaudzē. Izvēloties līdzekļus tās kopšanai, vislabāk konsultēties ar speciālistiem. Jāsaprot, ka nevar bagātīgi izmantot dušas želeju, skrubi un tamlīdzīgus produktus, ko bez problēmām lieto citi. Arī ja produkts tiek dēvēts par ekoloģisku vai bioloģisku, tas nenozīmē, ka produkts ir hipoalerģisks, drīzāk risks ir vēl lielāks. Pēc iespējas jācenšas izrevidēt mājas sadzīves ķīmijas klāsts, lai maksimāli izvairītos no saskares ar tiem. Cilvēki ar jutīgu ādu nelieto veļas mīkstinātājus un, kad vien iespējams, iztiek bez mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem, piemēram, traukus, kuri nav taukaini, var vienkārši nomazgāt ar ūdeni, daudz ko iespējams notīrīt ar sodu. Jāsaudzē rokas, tāpēc, darot visdažādākos darbus, jāvalkā gumijas cimdi, vienalga, vai runa ir par matu mazgāšanu, kartupeļu tīrīšanu vai gaļas griešanu. Cimdi vajadzīgi ne tikai tad, kad āda ir iekaisusi, bet arī profilakses nolūkos. Jutība var izpausties arī attiecībā uz dažādiem metāla priekšmetiem, samērā bieži nevēlamu reakciju izraisa melhiora un niķeļa izstrādājumi, retāk zelta un sudraba lietas. Jāievēro piesardzība, izvēloties gredzenus un citas rotas, apģērba pogas, jostas sprādzes, pulksteņus u. c., lai tie neradītu ādas kairinājumu.