VAI ZINĀJI? Arī bērni slimo ar artrītu

12. ok­tob­ris ir Pa­sau­les Ar­trī­ta die­na. Ar­trīts mū­su uz­tve­rē pa­ras­ti ir ve­cu ļau­žu sli­mī­ba, ta­ču iz­rā­dās, ka tā var pie­mek­lēt arī ma­zus bēr­nus un jaun­ie­šus. Ja bērns stās­ta, ka sāp kā­jas vai ro­kas, pie­au­gu­šie vis­bie­žāk at­bild – tas ir tā­pēc, ka tu audz.

«Bēr­ni ne vien­mēr spēj sa­vu pro­blē­mu for­mu­lēt vār­dos, tur­klāt vi­ņi ir diez­gan iz­tu­rī­gi un daž­kārt ne­sū­dzas, pat ja sli­mī­ba ir no­da­rī­ju­si lo­cī­ta­vām no­piet­nus bo­jā­ju­mus,» sa­vos vē­ro­ju­mos da­lās Bēr­nu klī­nis­kās uni­ver­si­tā­tes slim­nī­cas Bēr­nu sli­mī­bu klī­ni­kas rei­ma­to­lo­ģi­jas virs­ār­ste Ru­ta Šan­te­re.

Sli­mī­bas ir au­to­imū­nas

Rei­ma­to­lo­ģi­ja ir me­di­cī­nas no­za­re, kas no­dar­bo­jas ar kau­lu un lo­cī­ta­vu, mus­ku­ļu, ādas un zem­ādas, di­fū­zo saist­au­du sli­mī­bu un asins­va­du ie­kai­su­ma jeb vas­ku­lī­ta ār­stē­ša­nu. Vis­as šīs sli­mī­bas ir au­to­imū­nas - tas no­zī­mē, ka or­ga­nis­mā trau­mu, in­fek­ci­jas sli­mī­bu, stre­sa, hor­mo­nā­lā dis­ba­lan­sa un da­žā­du ci­tu fak­to­ru ie­tek­mē sāk vei­do­ties anti­vie­las pret pa­ša or­ga­nis­ma audiem, iz­rai­sot sma­gus bo­jā­ju­mus, ku­ri var kļūt par in­va­li­di­tā­tes un pat nā­ves cē­lo­ni, ja ne­tiek uz­sāk­ta sav­lai­kus ār­stē­ša­na.

Mī­ti par lo­cī­ta­vu sli­mī­bām:

• ar­trīts ir ve­cu ļau­žu kai­te, un bēr­ni ar to ne­sli­mo
• sā­pes lo­cī­ta­vās un eks­tre­mi­tā­tēs bēr­niem ir sais­tī­tas ar aug­ša­nu un pār­iet pa­šas no se­vis
• lo­cī­ta­vu un eks­tre­mi­tā­šu sā­pes bēr­niem no­rak­stā­mas uz pa­ma­nī­tu un ne­pa­ma­nī­tu trau­mu rē­ķi­na (kurš bērns gan nav kri­tis!)
• sā­po­šās kā­ji­ņas, ro­ci­ņas vai lo­cī­ta­vas ir jā­sil­da (pa­tie­sī­bā tas vēl vai­rāk vei­ci­na ie­kai­su­mu)

Ar­trī­ta iz­cel­sme

«Var būt re­ak­tī­vais ar­trīts, kas ro­das ci­tu sli­mī­bu re­zul­tā­tā,» skaid­ro R. Šan­te­re, «tās ir kuņ­ģa un zar­nu trak­ta in­fek­ci­jas, pie­mē­ram, di­zen­tē­ri­ja, sa­lmo­ne­lo­ze vai jer­si­ni­oze; aug­šē­jo elp­ce­ļu in­fek­ci­jas, pie­mē­ram, strep­to­ko­ku fa­rin­gīts, an­gī­na; tā­pat arī skar­la­tī­na, pa­rvo­vī­ru­sa B 19 in­fek­ci­ja, Lai­ma sli­mī­ba jeb bo­re­li­oze, pa­ra­zī­tu in­vā­zi­jas u. c. Viens no sma­gā­ka­jiem ar­trī­ta vei­diem ir ju­ve­ni­lais idi­opā­tis­kais ar­trīts (JI­A). Tas sā­kas bēr­niem un jaun­ie­šiem līdz 16 ga­du ve­cu­mam. Ter­mins «idi­opā­tisks» no­zī­mē, ka iz­cel­sme nav pil­nī­gi skaid­ra. Lat­vi­jā ar JI­A sli­mo ap 800 bēr­nu līdz 18 ga­du ve­cu­mam; ik ga­du no jaun­a sa­slimst 60-70 bēr­nu, no ku­riem trim čet­riem kon­sta­tē jau ie­lais­tas ne­at­grie­ze­nis­kas lo­cī­ta­vu de­for­mā­ci­jas.»

JI­A ti­pi

Sma­gā­kais JI­A tips ir sis­tē­mis­kais ar­trīts jeb Stil­la sli­mī­ba, kam rak­stu­rī­gi lo­cī­ta­vu bo­jā­ju­mi, ilg­stošs dru­dzis, iz­si­tu­mi un lim­fā­tis­kās sis­tē­mas bo­jā­ju­mi, var ciest arī iek­šē­jie or­gā­ni un, ja sli­mī­bu ne­ār­stē, iz­nā­kums var būt vi­sai bē­dīgs. Bēr­niem bie­žāk sa­sto­pa­mais JI­A tips ir po­li­ar­trīts. Tas ra­da pie­cu un vai­rā­ku lo­cī­ta­vu bo­jā­ju­mus. Par oli­go­ar­trī­tu ir ru­na tad, ja sli­mī­bas pro­ce­sā ie­sais­tī­to lo­cī­ta­vu skaits ne­pār­sniedz četr­as. Ja sli­mī­ba ne­vēr­šas pla­šu­mā, tas ir per­sis­tē­jošs oli­go­ar­trīts, bet ja nā­ka­mo se­šu mē­ne­šu lai­kā pro­ce­sā ie­sais­tās jaun­as lo­cī­ta­vas, tad tas ir oli­go­ar­trīts ar pro­gre­sē­jo­šu gai­tu. Sa­sto­pams arī pso­ri­ātis­kais ar­trīts - bēr­niem vis­pirms sā­kas lo­cī­ta­vu pro­blē­mas, bet vē­lāk, pēc mē­ne­šiem vai pat pēc dau­dziem ga­diem, pie­vie­no­jas ādas iz­mai­ņas un pa­rā­dās pso­ri­āze. Dia­gno­zi ag­rī­ni no­teikt pa­līdz fakts, ka ģi­me­nē kā­dam no pirm­ās un ot­rās pa­kā­pes ra­di­nie­kiem ir pso­ri­āze. Ar­trīts ar en­te­zī­tu bie­žāk sa­sto­pams zē­niem pēc se­šu ga­du ve­cu­ma, un sli­mī­bas pro­ce­sā ir ie­sais­tī­ju­šās ne ti­kai lo­cī­ta­vas, bet arī mus­ku­ļu cīp­slas, tās ir ie­kai­su­šas, sli­mī­ba ie­ro­be­žo kus­tī­bas, un tās no­ri­se ir diez­gan sma­ga. Ja pa­cien­tu ne­var ie­kļaut ne­vie­nā no šīm gru­pām, tad tas ir ne­di­fe­ren­cēts ar­trīts.

Pa­zī­mes, kam ve­cā­kiem jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba:

• Bērns, kurš līdz šim bi­jis kus­tīgs, pēk­šņi kļūst ma­zak­tīvs, ne­grib pie­da­lī­ties spor­ta spē­lēs; ma­zā­ki bēr­ni sāk bie­žāk pra­sī­ties klē­pī un grib, lai vi­ņus nes. Sko­lē­ni sāk vai­rī­ties no spor­ta stun­dām.
• Sū­dzī­bas par pa­stip­ri­nā­tu no­gu­ru­mu un sā­pēm kā­jās, ne­pa­tī­ka­mām sa­jū­tām ce­ļu lo­cī­ta­vās, pie­mē­ram, kāp­jot pa kāp­nēm.
• Pa­rā­dās rī­ta stī­vums, kas ilgst vai­rāk par 15-20 mi­nū­tēm, bērns no rī­ta iet stī­vām kā­ji­ņām, var pat kā­du lai­ku pie­kli­bot, pēc tam tas pār­iet.
• Bērns no rī­tiem sā­cis ļo­ti slik­ti mos­ties.
• Vē­ro­jams lo­cī­ta­vu pie­tū­kums, kas var būt asi­met­risks.

Ār­stē­ša­nas ie­spē­jas

«Ja ju­ve­ni­lo idi­opā­tis­ko ar­trī­tu ār­stē sav­lai­kus, ir ie­spē­jams pa­nākt ļo­ti la­bu te­ra­pei­tis­ko efek­tu, ilg­sto­šu re­mi­si­ju un arī sa­gla­bāt la­bu dzī­ves kva­li­tā­ti,» uz­sver R. Šan­te­re. «Ār­stē­ša­na ir kom­pli­cē­ta, tā ilgst ga­diem un pra­sa ak­tī­vu ār­sta, pa­cien­ta un vi­ņa ve­cā­ku sa­dar­bī­bu. Te­ra­pi­jai ir me­di­ka­men­to­zā un ne­me­di­ka­men­to­zā da­ļa. Me­di­ka­men­tu pi­ra­mī­das apakš­ā ir ne­ste­ro­īdie pret­ie­kai­su­ma lī­dzek­ļi, ko lie­to no da­žām ne­dē­ļām līdz pat trim se­šiem mē­ne­šiem. Nā­ka­mais kom­po­nents ir bā­zes jeb pa­ma­ta te­ra­pi­ja, ku­ra jā­lie­to ga­diem il­gi. Ša­jā gru­pā ir daudz pre­pa­rā­tu, viens no tā­diem - me­tot­rek­sāts, kas pa­sau­lē pie­der pie zel­ta stan­dar­tiem ar­trī­ta ār­stē­ša­nā. Kopš 2000. ga­da Eiro­pā un kopš 2004. ga­da arī Lat­vi­jā pie­eja­mi bio­lo­ģis­kās te­ra­pi­jas me­di­ka­men­ti, kas iz­man­to­ja­mi tiem ap­mē­ram 8% pa­cien­tu, ku­riem pa­ras­tā tra­di­ci­onā­lā te­ra­pi­ja ne­ie­dar­bo­jas vai arī ie­dar­bo­jas ne­pie­tie­ka­mi. Te­ra­pi­jai var būt daudz blak­ņu, tā­pēc pa­cien­ti ir jā­iz­mek­lē īpa­ši rū­pī­gi. Iz­man­to­jot jaun­o ār­stē­ša­nu, šie bēr­ni ie­vē­ro­ja­mi re­tāk jā­ie­vie­to slim­nī­cā. Uz­tu­rē­ša­nās il­gums sta­ci­onā­rā, kas ag­rāk bi­ja 21-28 die­nas, šo­brīd ir pie­cas se­šas die­nas, sa­ma­zi­nās in­va­li­di­tā­tes ga­dī­ju­mu skaits, uz­la­bo­jas pa­cien­tu dzī­ves kva­li­tā­te. Mums ir la­ba sa­dar­bī­ba ar Na­ci­onā­lo ve­se­lī­bas die­nes­tu. Ga­dā bio­lo­ģis­kās te­ra­pi­jas kurss vie­nam pa­cien­tam mak­sā ap­mē­ram 10 000 la­tu, un šo­brīd to sa­ņem 64 bēr­ni. Ne­me­di­ka­men­to­za­jā ār­stē­ša­nas da­ļā ie­tilpst fi­zi­kā­lā te­ra­pi­ja, lo­kā­lā te­ra­pi­ja ar pret­ie­kai­su­ma zie­dēm, fizio­te­ra­pi­ja, ku­ra ie­tver ārst­nie­cis­ko vin­gro­ša­nu, er­go­te­ra­pi­ja, kas mā­ca pa­cien­tiem, kā efek­tī­vāk un ar ma­zā­ku slo­dzi veikt sa­vas ik­die­nas ak­ti­vi­tā­tes, ne­rau­go­ties uz sli­mī­bas ra­dī­tā­jiem ie­ro­be­žo­ju­miem, va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā iz­man­tot da­žā­das pa­līg­ie­rī­ces, pie­mē­ram, or­to­zes, spe­ci­ālus rak­stām­pie­de­ru­mus un gal­da pie­de­ru­mus. Var pa­lī­dzēt arī aku­pun­ktū­ra un ki­ne­zi­olo­ģis­kā tei­po­ša­na, pē­dē­jā īpa­ši no­de­rī­ga en­te­zī­ta ga­dī­ju­mā. Šo­brīd valsts kom­pen­sē bā­zes te­ra­pi­ju un bio­lo­ģis­ko te­ra­pi­ju, bēr­ni ga­dā var sa­ņemt des­mit ārst­nie­cis­kās vin­gro­ša­nas no­dar­bī­bas; tie, ku­riem ne­pie­cie­šams, rei­zi ga­dā var ār­stē­ties Na­ci­onā­la­jā re­ha­bi­li­tā­ci­jas cen­trā Vai­va­ri. Pro­tams, cen­ša­mies bēr­nus un ve­cā­kus iz­glī­tot par šo sli­mī­bu, tās ār­stē­ša­nu un sniegt dzī­ves­vei­da ie­tei­ku­mus. Ir iz­vei­dots in­for­ma­tī­vais buk­lets par ju­ve­ni­lo idi­opā­tis­ko ar­trī­tu, in­for­mā­ci­ja at­ro­da­ma arī mā­jas­la­pā www.artrits.lv.»