Atslodzes diena - kāpēc tā vajadzīga?

Ir dzir­dē­ti ko­mis­ki stās­ti par res­nī­šiem, ku­ri pēc at­slo­dzes die­nas pus­nak­tī skrien pie le­dus­skap­ja, lai at­gū­tu no­ka­vē­to. Cil­vēks, kurš uz­krā­jis lie­lu lie­ko ki­lo­gra­mu ba­gā­žu, ne­var ce­rēt, ka vie­na at­slo­dzes die­na pa­lī­dzēs tikt va­ļā no ne­vē­la­mās man­tī­bas, to­mēr at­slo­dzes die­na var nākt par la­bu arī vi­ņam.

At­slo­dzes die­na ļauj or­ga­nis­mam kaut ne­daudz at­pūs­ties no pār­lie­kā ēdie­na dau­dzu­ma, ko cil­vē­ki mēdz uz­ņemt pa­ras­tās die­nās, īpa­ši ne­se­ko­jot tam, ko un cik vi­ņi ap­ēd. Tā arī pa­līdz ne­daudz sa­pu­ri­nāt kūt­ro viel­mai­ņu un sek­mē uz­krā­to sār­ņu iz­va­dī­ša­nu no or­ga­nis­ma. At­slo­dzes die­na ir kā tā­da mi­ni­di­ēta, kas pa­līdz sa­ga­ta­vo­ties pa­kā­pe­nis­kai pār­ejai uz ve­se­lī­ga, ra­ci­onā­la uz­tu­ra prin­ci­piem un pie tiem pa­ma­zām pie­rast.

Kā­dus pro­duk­tus iz­vē­lē­ties at­slo­dzes die­nai? Cil­vēks, ku­ram nav ne­kā­du no­piet­nu ve­se­lī­bas pro­blē­mu, to var iz­lemt pats. Ja pro­blē­mas ir, tad gan ne­ko ne­drīkst uz­sākt bez ār­sta zi­ņas - tas at­tie­cas uz jeb­ku­ru akū­tu vai hro­nis­ku sli­mī­bu ga­dī­ju­miem, se­viš­ķi lie­la pie­sar­dzī­ba jā­ie­vē­ro nie­ru un ak­nu sli­mī­bu, kā arī cu­ku­ra di­abē­ta slim­nie­kiem. Arī grūt­nie­cēm un ba­ro­jo­šām mā­mi­ņām no­teik­ti jā­ru­nā ar ār­stu.

Ne in­ter­ne­tā, ne dru­kā­ta­jos me­di­jos ne­trūkst ap­rak­stu par vis­da­žā­dā­ka­jiem at­slo­dzes die­nu va­ri­an­tiem. Ir iz­gud­ro­tas un iz­mē­ģi­nā­tas ke­fī­ra, gri­ķu, ābo­lu, su­lu, rī­su, za­ļās tē­jas, gur­ķu, da­žā­du dār­ze­ņu, dār­ze­ņu zu­pas, aug­ļu, biez­pie­na, olu, pat šo­ko­lā­des die­nas. Kat­rai ir sa­vi pie­kri­tē­ji, kur lab­prāt da­lās pie­re­dzē un stās­ta, ka vi­ņiem šā­da at­slo­dze pa­līdz la­bāk jus­ties un, ja at­slo­dzes die­nas ir div­reiz ne­dē­ļā, - arī pa­ma­zām zau­dēt lie­ko sva­ru. Ja ne­gri­bas vi­su die­nu ēst ti­kai vie­nu pro­duk­tu, var at­rast arī ga­ta­vus at­slo­dzes die­nu plā­nus ar pre­cī­zām ēdie­nu re­cep­tēm, ku­rās no­rā­dīts gan por­ci­ju lie­lums, gan ēdien­rei­žu laiks.

No­de­rī­gi!

• At­slo­dzes die­na jā­pa­va­da mie­rī­gā gai­sot­nē, at­tu­ro­ties no lie­las fi­zis­kas un ga­rī­gas slo­dzes. Vis­la­bāk, ja ša­jā die­nā nav jā­veic daudz ob­li­gā­tu un ap­ni­cī­gu pie­nā­ku­mu.
• Ie­tei­cams at­slo­dzes die­nā no­dar­bo­ties ar kaut ko in­te­re­san­tu - tā­du, kas pa­līdz no­vērst do­mas no ēdie­na. Ja zi­nāt, ka tā vien gri­bē­sies lū­ko­ties uz le­dus­skap­ja pus­i, pa­rū­pē­jie­ties, lai tur ne­bū­tu kār­di­no­šu ēdie­nu krā­ju­mu.
• Ap­tu­ve­nais pro­duk­tu dau­dzums, ko vi­dus­mē­ra cil­vēks drīkst ap­ēst at­slo­dzes die­nā, ir ap­tu­ve­ni 1,5-2 kg aug­ļu vai dār­ze­ņu, vai arī 0,4-0,7 kg ol­bal­tum­vie­las sa­tu­ro­šu pro­duk­tu, pie­mē­ram, ziv­ju, lie­sas ga­ļas, biez­pie­na.
• Pēc at­slo­dzes die­nas ne­drīkst no­do­ties ēša­nas pār­mē­rī­bām - tas ne­pa­tiks gre­mo­ša­nas sis­tē­mai un var beig­ties ar ne­pār­trauk­tu skrai­dī­ša­nu uz tu­ale­ti.
• Cil­vē­ki, ku­ri prak­ti­zē at­slo­dzes die­nas, ie­sa­ka tu­rēt pa ro­kai glā­zi vāj­pie­na ke­fī­ra vai lie­sa jo­gur­ta bez pie­de­vām, ko iz­dzert ga­dī­ju­mā, ja pēk­šņi pār­ņem ne­pār­va­rams iz­sal­kums.
• At­slo­dzes die­nas lai­kā ie­tei­cams iz­dzert vai­rāk ūdens ne­kā pa­ras­ti - ap 2,5 lit­riem. Ne­va­ja­dzē­tu lie­tot caur­ejas zā­les vai urīn­dze­no­šus lī­dzek­ļus.
• Da­ļa cil­vē­ku no sa­vas pie­re­dzes at­zīst, ka vi­ņi jū­tas la­bi, ja at­slo­dzes die­nā var ap­mek­lēt pir­ti vai sau­nu, aiziet uz ma­sā­žu. Ci­ti at­slo­dzes die­nu pie­kri­tē­ji no­rā­da, ka la­bāk jū­tas, ja pa­liek mā­jās, da­ži pat ie­vē­ro gul­tas re­žī­mu. Par to kat­ram jā­lemj pa­šam at­ka­rī­bā no sa­vas paš­sa­jū­tas un va­rē­ša­nas.