Kā, iegādājoties nekustamo ipašumu, nedabūt "kaķi maisā"?

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Dzīvokļa īpašnieka statusa vietā īres tiesības, dažādi liegumi un apgrūtinājumi uz tikko iegādāto zemes gabalu, īrnieki, kas, kā izrādās, nāk mantojumā kopā ar īpašumu – ir tikai daži no pārsteigumiem, ar kuriem cilvēki mēdz saskarties, noslēdzoties īpašuma iegādes procesam, tā liecina zvērinātu notāru pieredze Latvijā.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotājiem Latvijā trūkst ne tikai zināšanu juridiskajos jautājumos, bet arī izpratnes, kad jālūdz palīdzība nozares profesionāļiem. Visbiežāk pieļautās kļūdas ir paļaušanās uz internetā lejupielādētiem līgumu paraugiem, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai, kā arī balstīšanās uz draugu vai radu pieredzi.

“Vēlme ietaupīt uz profesionāļu konsultāciju rēķina droši vien ir cilvēciski saprotama motivācija. Arī zināšanu un izpratnes trūkumu par juridiskiem jautājumiem cilvēkiem, kuri ar tiem ikdienā nemēdz saskarties, nepārmetīsi. Taču bieži vien darījumā ar nekustamo īpašumu iesaistītie pat neiepazīstas ar līguma saturu un necenšas noskaidrot sev nesaprotamu terminu būtību, bet tas ir vissvarīgākais, lai pasargātu sevi, savas tiesības un nepieļautu liktenīgas kļūdas juridisku dokumentu sagatavošanā, “Likumam un Taisnībai” skaidro Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Katrai situācijai savs līgums

Internetā pieejamie līgumi, kā novērojuši notāri, darījumu noslēgšanā tiek izmantoti itin bieži, taču, kā uzsver Sandra Stīpniece, ja kas der visam, tas neder nekam: “Nereti šādu līgumu sagatavju saturs vispār neatbilst tam, par ko puses vienojušās - piemēram, darījumam ar zemi un mežu tiek aizpildīts internetā lejupielādēts dzīvokļa pirkuma līgums. Tāpat netiek atrunāti būtiski līguma noteikumi, kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā uzņēmušās.”

Notāri novērojuši, ka standarta līgumi kā biežākais klupšanas akmens ir tieši jaunāka gadagājuma cilvēkiem. Ja vecākā paaudze pret juridiskiem jautājumiem izturas ar lielāku atbildību, rūpīgi pārdomā visus aspektus, iztaujā un uztic notāram sagatavot darījumu, tad vidējās un jaunākās paaudzes cilvēki ir paviršāki vai pašpārliecinātāki. “Viņi nevēlas uzklausīt padomus un uzskata, ka internetā lejupielādēts līguma paraugs ir gana uzticams garants viņu tiesiskajai drošībai. Tomēr prakse rāda, ka šādai pašpārliecinātībai bieži vien nav pamata,” norāda LZNP priekšsēdētāja.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais