\\Māja

Svarīgākais par bērnu ādas infekciju slimībām

 
KĀ BĒRNS JŪTAS. Atsākoties bērnudārza un skolas gaitām, vecākiem būtu ne tikai jāseko līdzi tam, cik rūpīgi tiek izpildīti visi mājas darbi, bet arī jāvēro, kā bērns jūtas un vai viņam nav kādas sūdzības par ādas veselību ©depositphotos.com

Kārpas, vējbakas, kontagiozie moluski, kašķis un utis – šīs ir biežāk sastopamās ādas infekciju slimības, no kā cieš bērni, kuri uzsākuši vai atsākuši bērnudārza vai skolas gaitas.

Kādas ir šo ādas slimību raksturīgākās pazīmes, kā notiek inficēšanās, kā un vai bērnu iespējams pasargāt, un cik svarīgi ir savlaicīgi uzsākt šo infekcijas slimību ārstēšanu, skaidro Dr. Raimonda Karla klīnikas Derma Clinic Riga dermatoveneroloģe Dr. Ilze Koha.

Stress vājina imunitāti

«Ja no parazitārajām infekcijām - kašķa un utīm - neviens skolas un sākumskolas bērns nav simtprocentīgi pasargāts, tad ādas vīrusu infekciju gadījumā ir vērts runāt par ādas veselību un konkrēti par sausu ādu. Jo tieši ādas sausums ļoti bieži ir par iemeslu, ka dažādi vīrusi un baktērijas var viegli šķērsot ādas barjeru, iekļūt dziļāk ādā un izraisīt dažādus bojājumus,» stāsta Dr. Ilze Koha, uzsverot, ka tas attiecas uz kārpām un kontagiozajiem moluskiem. Jo, tiklīdz āda ir sausa, rodas mikroplaisas, un tā vairs nespēj pildīt savas aizsargfunkcijas. «Protams, organismam ir arī savas aizsargspējas, imūnā sistēma, un ne vienmēr visi vīrusi un baktērijas, ar ko bērns nonāk kontaktā, viņam rada bojājumus uz ādas. Bet, uzsākot vai atsākot bērnudārza gaitas, uzsākot vai turpinot mācības skolā, bērnam ir zināms emocionāls stress, jo tas ir jauns režīms, jauna skola, skolasbiedri un skolotāji, jauna mācību viela. Un ar to pietiek, lai imunitāte pazeminātos. Un tas savukārt rada labvēlīgāku vidi, lai vīrusu infekcijas varētu vieglāk manifestēties un radīt dažādus ādas bojājumus,» stāsta Derma Clinic Riga dermatoloģe.

Papildus vitamīnus neiesaka

Kā atpazīt sausu ādu? Dr. Ilze Koha norāda: to var redzēt ar aci - āda nav gluda, mīksta, elastīga un mirdzoša, tā nespīd, ir matēta, nelīdzena, ar miltveida lobīšanos. Tāpēc viņa iesaka vecākiem: ja redzat, ka pēc vasaras sezonas bērna āda ir kļuvusi sausa un lobās, palīdziet tai atgūt mitrumu, vakarā pēc dušas ieziežot to ar kādu mitrinošu ķermeņa losjonu. Vislabāk to meklēt aptiekās.

Otrs ieteikums: mudiniet bērnu vairāk dzert ūdeni, lai tādējādi arī iekšķīgi mitrinātu ādu. Un, protams, stāstiet bērniem par veselīgu uzturu un par saldināto, gāzēto dzērienu neveselīgo ietekmi.

Bet kā stiprināt bērna imunitāti? «Tas ir ļoti diskutējams jautājums, jo imunitāti jau nevar izmērīt. Protams, imunologs taisa attiecīgas analīzes, un saprotams, ka pie kādām konkrētām infekcijas slimībām imunitāte pazeminās, bet, ja runājam par veselu pirmsskolas vai skolas vecuma bērnu, es neieteiktu papildus iekšķīgi lietot kādus vitamīnus,» saka Dr. Ilze Koha. Viņa atgādina, ka vitamīns D, protams, ir jālieto visiem jau kopš dzimšanas, par to šajā stāstā pat nav runas, bet, lai pasargātu sevi no iespējamām ādas infekcijas slimībām, viņa iesaka, pirmkārt, mitrināt ādu, lai ir vesela tās aizsargbarjera, un, otrkārt, regulāri mazgāt rokas, jo īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas.

«Kārpu un kontegiozo molusku gadījumā reizēm nepietiek tikai ar lokālu terapiju, tad gan ārsts izraksta imūnspēcinošus līdzekļus, kas mobilizē imūno sistēmu, lai iznīcinātu šos vīrusus. Bet tas jāskatās absolūti individuāli. Katrā ziņā veselam bērnam es neieteiktu profilaktiski lietot nekādus medikamentus.»

***

BIEŽĀK SASTOPAMĀS ĀDAS SLIMĪBAS PIRMSSKOLAS UN SKOLAS VECUMA BĒRNIEM

KĀRPAS

(verruca, verrucae) ir vīrusa veidojums, ko izraisa tā dēvētais cilvēka papilomas vīruss (HPV), kas inficē ādas virsējo slāni

Pazīmes: cieti, blīvi, hiperkeratozi veidojumi ar asu, raupju virsmu; kārpu krāsa var variēt no baltas līdz brūnpelēkai

• visbiežāk lokalizējas uz rokām (pirkstiem, plaukstām), pēdām, bet var būt arī jebkur uz ķermeņa

• biežāk novēro bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu vai skolu

• var būt tikai viena kārpa, var būt vairākas, un var būt arī grupveida veidojumi

• jo kārpu ir vairāk un jo tās ir lielākas, terapija un atveseļošanās ir ilgstošāka

• mazas kārpas nesāp, neniez un diskomfortu nesagādā, bet izskatās neglīti un var radīt neērtības - likt justies neērti sociālās situācijās, it sevišķi bērniem un jauniešiem

• tā tomēr ir infekcijas perēklis un, augot lielākai, var sākt sāpēt

Var iegūt: tiešā kontakta ceļā - gan sadodoties rokās, piemēram, dejošanā vai sporta nodarbībās, gan tiešā saskarē ar inficētām ādas šūnām, kas atrodas uz priekšmetiem, piemēram, dvieļiem, dušas telpu grīdām, vai apmainoties pildspalvām, rotaļlietām

Der zināt! Kārpas ir ļoti lipīgas - bērns ar tām var tālāk inficēt gan pats sevi (ja bērnam ir tikai viena kārpa, piemēram, uz pirksta, un viņš regulāri aiztiek, piemēram, degunu, kārpa var uzmesties arī uz deguna), gan savus ģimenes locekļus, gan apkārtējos bērnus

Ieteikums: nenodarboties ar pašārstēšanos.

«Es savā praksē satieku pacientus, kuri ir mēģinājuši ārstēties paši, izmantojot aptiekā nopērkamo šķidro slāpekli, un viņi visi iedalās divās grupās:

vieni to lietojuši par maz un tāpēc nav panākuši vēlamo rezultātu, bet otri - par daudz, tādējādi ādu par daudz sakairinot, apsaldējot un veicinot iekaisuma attīstību,» uzsver Dr. Ilze Koha

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā