TIEVĒTĀJIEM: Vieg­li pa­teikt – ne­ēd tik daudz

Iz­pē­tīts, ka pat da­ļē­ja at­brī­vo­ša­nas no lie­kā sva­ra nāk par la­bu ve­se­lī­bai: sāk nor­ma­li­zē­ties asins­spie­diens, ho­les­te­rī­na un cu­ku­ra lī­me­nis asi­nīs, sa­ma­zi­nās žult­sce­ļu sli­mī­bu risks, vieg­lāk kļūst ak­nām, re­tāk se­vi liek ma­nīt at­viļ­ņa sli­mī­ba u.c.

Tā­tad re­zul­tāts ir pū­ļu vērts, pat ja tas ne­nāk vieg­li - to jums pa­teiks gan­drīz katrs, ku­ram iz­de­vies šo mēr­ķi sa­sniegt vai vis­maz tam pie­tu­vo­ties. Da­žam pa­līdz kā­da īpa­ša spe­ci­āla di­ēta, cits at­zīst, ka pa­nā­ku­mu pa­ma­tā ir pa­vi­sam ele­men­tā­ra, kaut arī ne­po­pu­lā­ra lie­tas - jā­sāk ēst ma­zāk. Tas ne­no­zī­mē, ka jā­ba­do­jas. To­mēr jā­se­ko, lai uz­ņem­to un pa­tē­rē­to ka­lo­ri­ju dau­dzums bū­tu līdz­sva­rā, kā arī jā­cen­šas tu­rē­ties pie ve­cās, la­bās uz­tu­ra pi­ra­mī­das prin­ci­piem. Bet jā­sāk ar to, ka skaid­ri un gai­ši sev jā­at­zīs­tas: es ēdu par daudz.

Cil­vē­ka prāts ir ga­na vil­tīgs, lai iz­do­mā­tu da­žā­dus at­tais­no­ju­mus, kā­pēc kār­tē­jo rei­zi pār­kāp­ta ap­ņem­ša­nās ie­vē­rot mē­re­nī­bu. Te būs da­ži Rie­tu­mu pa­sau­lē iz­pla­tī­tā­kie aiz­bil­di­nā­ju­mi, kas iz­klau­sās diez­gan pa­zīs­ta­mi:

• Dar­bdie­nās es bi­ju ļo­ti dis­cip­li­nēts, bet nu pie­nā­cis piekt­die­nas va­kars, un vis­maz ne­dē­ļas no­ga­lē es ne­gri­bu se­vi ie­ro­be­žot, tā­pēc ēdī­šu, cik un ko vē­los, jo jū­tos to pel­nī­jis. Brīv­die­nās var­būt pa­tie­šām var se­vi ne­daudz pa­lu­ti­nāt, ta­ču ne­drīk­stē­tu no­tikt tā, ka ne­gau­sī­ga ēša­na sā­kas piekt­die­nas va­ka­rā un tur­pi­nās vi­su sest­die­nu un svēt­die­nu. Tā cil­vēks var ne ti­kai ap­tu­rēt la­bi sāk­to sva­ra zau­dē­ša­nu, bet at­kal pie­ņem­ties mie­sās. Re­gu­lā­ra pār­ēša­nās it kā iz­slēdz sā­ta sa­jū­tu. Se­vis pa­lu­ti­nā­ša­nai la­bāk iz­vē­lē­ties ne­vis kvan­ti­tā­tes, bet kva­li­tā­tes prin­ci­pu: dot priekš­ro­ku iz­smal­ci­nā­tiem ēdie­niem ne­lie­lās por­ci­jās, bau­dīt tos lē­ni, pie glī­ti klā­ta gal­da, iz­gar­šot kat­ru ku­mo­su un ne­no­dar­bo­ties ar bla­kus­lie­tām.
• Šis ir ve­se­līgs pro­dukts, kas sa­tur ne­pie­sā­ti­nā­tos tau­kus, tā­pēc to var ēst bez ie­ro­be­žo­ju­miem - lie­kais svars ro­das ti­kai no ne­ve­se­lī­gas pār­ti­kas. Ja jau jā­at­sa­kās no ham­bur­ge­riem, kū­kām, čip­siem un tam­lī­dzī­gām lie­tām, ne­drīkst pār­spī­lēt ar sie­ru, svies­tu un sar­ka­no ga­ļu, tad vis­maz var cik uz­iet ēst trek­nās zi­vis, riek­stus, avo­ka­do, da­žā­das sēk­li­ņas? Ne­pie­sā­ti­nā­tie tau­ki ir la­bie tau­ki tā­pēc, ka tie pa­līdz nor­ma­li­zēt ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs un līdz ar to kal­po sirds un asins­va­du sli­mī­bu pro­fi­lak­sei. Ta­ču no ka­lo­ri­ju vie­dok­ļa tie spēj cil­vē­ku pa­da­rīt res­nu tā­pat kā slik­tie tau­ki. Ar tau­kiem ko­pu­mā ie­tei­cams uz­ņemt ap­tu­ve­ni 30% no die­nas ka­lo­ri­ju nor­mas, tai skai­tā no pie­sā­ti­nā­ta­jiem tau­kiem - ne vai­rāk par 10%.
• Ja ne­grib se­kot por­ci­jas lie­lu­mam un ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņam, tad jā­iz­vē­las pro­duk­ti ar pa­ze­mi­nā­tu tau­ku sa­tu­ru un bez cu­ku­ra, jo tos var ēst bez sirds­ap­zi­ņas pār­me­tu­miem, cik tik pa­tīk. Ame­ri­kā­ņu uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti ie­vē­ro­ju­ši, ka šā­di ēdie­ni mēdz būt vil­tī­gi - ka­lo­ri­ju ir ma­zāk, bet, lai sa­gla­bā­tu kon­sis­ten­ci un ne­pa­da­rī­tu gar­šu ga­lī­gi plie­ka­nu, tiek pie­vie­no­tas ci­tas sa­stāv­da­ļas, un ka­lo­ri­ju ie­tau­pī­jums nav tik liels, kā ce­rēts. Tā­pēc ir vien jā­mek­lē in­for­mā­ci­ja par pro­duk­ta uz­tur­vēr­tī­bu un jā­rē­ķi­na līdz­i. Da­ži tie­vē­tā­ji no­vē­ro­ju­ši, ka šie pro­duk­ti ar pa­ze­mi­nā­tu sa­tu­ru ne­sniedz pie­tie­ka­mu sā­ta sa­jū­tu un gar­šas bau­dī­ju­mu, šķiet plie­ka­ni un or­ga­nisms jūt, ka tiek mā­nīts. To sa­pro­tot, vi­ņi no­lē­mu­ši, kaut arī re­tāk un ma­zā­kās por­ci­jās, to­mēr iz­vē­lē­ties tra­di­ci­onā­lās pro­duk­tu ver­si­jas.
• Vien­kār­ši jā­dzer ļo­ti daudz ūdens, un tad viss slik­tais un lie­kais pats iz­ska­lo­sies no or­ga­nis­ma. Dzert pie­tie­ka­mi daudz ūdens ir vi­tā­li ne­pie­cie­ša­mi or­ga­nis­mam da­žā­du dzī­vī­bas pro­ce­su uz­tu­rē­ša­nai, tai skai­tā uz­krā­to tok­sī­nu iz­va­dī­ša­nai, bet tas ne­iz­mai­nīs gre­mo­ša­nas sis­tē­mas dar­bu, tā­pēc ne­var ce­rēt, ka sāk­sies pēk­šņa ap­ēs­to tau­ku vai ogļ­hid­rā­tu iz­va­dī­ša­na - tie tiks sa­šķel­ti da­bas no­teik­ta­jā kār­tī­bā un, ja to­brīd ne­būs va­ja­dzī­gi ener­ģi­jas ra­žo­ša­nai, tad no­gul­snē­sies tau­kos. Vis­vēr­tī­gā­kais ir tas ūdens, ku­ru sa­tur aug­ļi un dār­ze­ņi. Tiem va­ja­dzē­tu būt kat­rā ēdien­rei­zē.

No­de­rī­gi!

Pa­do­mi no tie­vē­tā­ju pie­re­dzes:

• Ja kāds ne pā­rāk ie­tei­cams pro­dukts tev ļo­ti, ļo­ti gar­šo, tad re­tu­mis ie­kļauj to sa­vā ēdien­kar­tē, rū­pī­gi plā­no­jot un gai­dot šo mal­tī­ti kā svēt­kus. Pil­nī­ga at­teik­ša­nās var no­vest pie tā, ka tu kā­du die­nu no­rau­jies, spon­tā­ni ap­ēd šo kā­ru­mu lie­los dau­dzu­mos un pēc tam vis­a ta­va tie­vē­ša­na iz­jūk.
• Kon­fek­šu mī­ļo­tā­ji mā­na se­vi un ci­tus, stās­tot, ka vi­ņi ne­maz tik daudz kon­fek­šu ne­ap­ēd. Sa­krāj vi­sus die­nā no­tie­sā­to kon­fek­šu pa­pī­ri­ņus un sa­skai­ti tos - at­klā­sies pa­tie­sī­ba, kas ļaus si­tu­āci­ju no­vēr­tēt ob­jek­tī­vi.
• Kad tu ēd - tad ēd. Pie­vēr­sies mal­tī­tei un beidz sū­tīt e-pa­stus, ru­nāt pa tele­fo­nu, ska­tī­ties tele­vi­zo­ru vai la­sīt žur­nā­lu, kas no­vērš uz­ma­nī­bu no tā, ko un cik tu ap­ēd un kā tas gar­šo.