Ēša­na, dzer­ša­na un per­so­nis­kā hi­gi­ēna. Kā tas ie­tek­mē ak­nu ve­se­lī­bu?

Rei­zēm gri­bas vi­sās pro­blē­mās vai­not fak­to­rus, ku­rus paš­iem grū­ti ie­tek­mēt, pie­mē­ram, pie­sār­ņo­to vi­di, bet pie­mir­stas vien­kār­šas lie­tas – ēša­na, dzer­ša­na un per­so­nis­kā hi­gi­ēna. Kā tās ie­tek­mē ak­nu ve­se­lī­bu – stās­ta in­fek­to­lo­ģe he­pa­to­lo­ģe Ie­va Tol­ma­ne no Rī­gas Aus­tru­mu klī­nis­kās uni­ver­si­tā­tes slim­nī­cas sta­ci­onā­ra Lat­vi­jas In­fek­to­lo­ģi­jas centrs.

Ko no­zī­mē no­dzer­tas ak­nas

Kad al­ko­hols ie­kļūst asins­ri­tē, tas tiek no­gā­dāts ak­nās, kur fer­men­ti to sa­šķeļ, lai va­rē­tu iz­va­dīt no or­ga­nis­ma. Dze­rot vai­rāk al­ko­ho­la, ne­kā ak­nas spēj me­ta­bo­li­zēt, or­ga­nis­mā uz­krā­jas tok­sis­ki me­ta­bo­lī­ti. Da­žā­du bio­ķī­mis­ku re­ak­ci­ju re­zul­tā­tā stip­ro dzē­rie­nu cie­nī­tā­jiem tiek vei­ci­nā­ta tau­ku iz­gul­snē­ša­nās ak­nās. Iz­gul­snē­jo­ties tau­ku pi­lie­niem, ak­nu šū­ni­ņas kļūst lie­lā­kas un, ja al­ko­ho­la lie­to­ša­nu tur­pi­na, at­tīs­tās ie­kai­sums, kas no­ved pie saist­au­du vei­do­ša­nās.

Vis­pirms ro­das t.s. fib­ro­tis­kie audi, kas vēl var pār­tapt at­pa­kaļ par nor­mā­liem ak­nu audiem, pēc tam iz­vei­do­jas saist­au­di, un tā jau ir ci­ro­ze - ne­at­grie­ze­nisks ak­nu bo­jā­jums. Vis­kai­tī­gā­kā ir re­gu­lā­ra al­ko­ho­la lie­to­ša­na. To, cik lie­lā mē­rā al­ko­hols bo­jā ak­nas, no­sa­ka ģe­nē­tis­ka no­slie­ce, bet pa­gai­dām nav zi­nāms kon­krēts gēns, kurš par to ir at­bil­dīgs. Vie­na cil­vē­ka ak­nām al­ko­hols var­būt ne­ko ne­no­da­rīs pat lie­los dau­dzu­mos, bet ci­tam var kļūt lik­te­nīgs ik­va­ka­ra alus kauss vai ma­za glā­zī­te bal­za­ma kat­ru die­nu pie ka­fi­jas.

Ne­ļaut ak­nām ap­tau­ko­ties

Dau­dzi cil­vē­ki pē­ta pro­duk­tu tau­ku sa­tu­ru, bet ne­do­mā par ogļ­hid­rā­tiem, kas ir ne vien cu­ku­rā un sal­du­mos, bet arī mai­zē, su­lās, gā­zē­tā­jās li­mo­nā­dēs, sal­dos aug­ļos u.c. «Ja cil­vēks ir pie­tie­ka­mi kus­tīgs, cu­ku­ri pār­iet ener­ģi­jā. Ja maz­kus­tīgs, tad tie bio­ķī­mis­ku re­ak­ci­ju re­zul­tā­tā pār­vei­do­jas tau­kos, kas iz­gul­snē­jas ne ti­kai ār­ēji re­dza­mās vie­tās, pie­mē­ram, uz vē­de­ra un gur­niem, bet arī ak­nās un ci­tos iek­šē­jos or­gā­nos,» skaid­ro ār­ste. «Re­zul­tā­tā ak­nās vi­su lai­ku ir ie­kai­sums, un cil­vēks ne­ma­not var no­nākt līdz ci­ro­zei. To sauc par ne­al­ko­ho­la tau­kai­no ak­nu sli­mī­bu, un tā ir rak­stu­rī­ga ap­tu­ve­ni 80% cil­vē­ku ar lie­ko sva­ru. Pa­sau­lē ap­tau­ko­ša­nās jau kļu­vu­si par epi­dē­mi­ju, kas nes līdz­i arī cu­ku­ra di­abē­tu, pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, sirds sli­mī­bas. Lai no tā vis­a iz­vai­rī­tos, jā­lie­to kva­li­ta­tīvs uz­turs - tāds, kas ga­ta­vots mā­jās vai la­bā ēdi­nā­ša­nas ie­stā­dē no svai­giem pro­duk­tiem, ar da­bis­kām garš­vie­lām. Ve­se­lu ak­nu īpaš­nieks rei­zēm var ap­ēst kā­du kon­ser­vē­tu pro­duk­tu, de­su, kū­pi­nā­ju­mu vai pus­fab­ri­kā­tu, to­mēr to ne­va­jag pa­da­rīt par sis­tē­mu. Cil­vē­kiem ar ak­nu pro­blē­mām tos ne­va­ja­dzē­tu lie­tot. Mā­jās vā­rī­ta vai su­ti­nā­ta ga­ļa ir daudz ve­se­lī­gā­ka al­ter­na­tī­va. Uz­tu­rā ne­pie­cie­ša­mi sa­lik­tie ogļ­hid­rā­ti, kas ir graud­au­gu pro­duk­tos, rupj­mai­zē u.c. No tau­kiem pār­sva­rā ie­tei­ca­mi augu, ne­vis dzīv­nie­ku tau­ki.

Otrs priekš­no­sa­cī­jums ir mē­re­na 40-60 mi­nū­šu il­ga fi­zis­ka ak­ti­vi­tā­te piec­reiz ne­dē­ļā. Nav jā­tie­cas pēc lie­las in­ten­si­tā­tes, jo mē­re­na, to­ties re­gu­lā­ra ik­die­nas slo­dze ir efek­tī­vā­ka.»

Kā ar hi­gi­ēnas nor­mām

Vai ak­nu sli­mī­bas var ie­gūt, ja ne­maz­gā ro­kas un ne­ie­vē­ro tī­rī­bu? «Ele­men­tā­rā hi­gi­ēna ir jā­ie­vē­ro, ta­ču arī aiz­rau­ties ar pār­mē­rī­gu ste­ri­li­tā­ti ne­va­ja­dzē­tu,» sa­ka I. Tol­ma­ne. «Ir jā­maz­gā ro­kas pirms ēša­nas, pēc tu­ale­tes lie­to­ša­nas un ie­nā­kot no ār­a, jo se­viš­ķi pēc dār­za dar­biem vai ro­ta­ļām pa­gal­mā un smil­šu kas­tē. Va­sa­rā, sil­tā lai­kā, in­fek­ci­ju iz­rai­sī­tā­ji mikro­or­ga­nis­mi ātr­āk vai­ro­jas un in­fi­cē­ša­nās risks pie­aug. Vie­na no ne­tī­ro ro­ku sli­mī­bām ir A vī­rus­he­pa­tīts. Tas iz­pla­tīts Āzi­jas val­stīs, un ne­sen bi­ja uz­lies­mo­jums arī Skan­di­nā­vi­jā. Mū­su cil­vē­ki ce­ļo un var šo in­fek­ci­ju at­vest. Tie­sa, var ga­dī­ties, ka ar ro­ku maz­gā­ša­nu ne­pie­tiek, jo in­fi­cē­ties var arī, pie­mē­ram, ap­ēdot sa­lā­tus, ko ga­ta­vo­jis in­fi­cēts cil­vēks. Re­tā­ka ak­nu sli­mī­ba ir ehi­no­ko­ko­ze. To iz­rai­sa pa­ra­zī­ti. In­fi­cē­ša­nās pa­ras­ti no­tiek kon­tak­tā ar dzīv­nie­kiem, pie­mē­ram, glau­dot su­ni vai ka­ķi. Tā ir ļo­ti ne­pa­tī­ka­ma sli­mī­ba, pa­ra­zīts ie­kļūst ak­nās, un to prak­tis­ki nav ie­spē­jams iz­va­dīt ār­ā. Ak­nas bo­jā arī ve­se­la vir­kne vī­ru­su, kas ie­gū­ti gai­sa pi­lie­nu ce­ļā, tā­pat da­žas ēr­ču pār­nes­tas sli­mī­bas.»

Esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di

«Nav tā­du lī­dzek­ļu, ku­rus lie­to­jot cil­vēks va­rē­tu ig­no­rēt pa­rei­za uz­tu­ra un dzī­ves­vei­da prin­ci­pus un ce­rēt, ka ak­nām ne­kas ne­no­tiks,» teic I. Tol­ma­ne. «Bet ir pre­pa­rā­ti ak­nu fun­kci­ju uz­la­bo­ša­nai, pie­mē­ram, esen­ci­ālie fos­fo­li­pī­di. Tie sta­bi­li­zē ak­nu šū­nu mem­brā­nas, ne­ļauj tām iet bo­jā un ne­daudz ma­zi­na fib­ro­zes at­tīs­tī­bu.»