VĒDERPRIEKI: Pēc ze­me­nēm kār­ta ķir­šiem (receptes)

Jau­ko va­sa­rī­go brī­di, kad dār­zos sa­tie­kas ze­me­nes un ķir­ši, var iz­man­tot ļo­ti gar­šī­gu sal­do ēdie­nu ra­dī­ša­nai no abiem. Nav pat va­ja­dzī­gas ne­kā­das īpa­šas re­cep­tes, vien­kār­ši ze­me­nēm pie­vie­no zi­nā­mu da­ļu ķir­šu un ot­rā­di, un pa­rā­dās jau­nas, svai­gas gar­šas ni­an­ses že­le­jām, sam­bu­kiem, de­bes­man­nai, kū­kām, dzē­rie­niem. Bet vēl sva­rī­gāk ir bau­dīt svai­gus ķir­šus, ka­mēr vien ie­spē­jams.

Ķir­ši ir kā­li­ja, kal­ci­ja, dzelzs, fos­fo­ra, mag­ni­ja, va­ra, C vit­amī­na, arī ba­last­vie­lu, da­žā­du or­ga­nis­ko skāb­ju un au­gu valsts krās­vie­lu avots. Skā­bie ķir­ši ir se­viš­ķi ba­gā­ti ar an­ti­ok­si­dan­tu - an­to­ci­a­nī­nu, kam kon­sta­tē­ta pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba. Ame­ri­kā ap­rē­ķi­nāts, ka be­ta­ka­ro­tīns ķir­šos ir 19 rei­žu vai­rāk ne­kā mel­le­nēs vai ze­me­nēs. ASV ķir­si rei­zēm dē­vē par jau­no su­per­aug­li, pie­aug pē­tī­ju­mu skaits, ku­ros kon­sta­tē da­žā­das ķir­šu īpa­šī­bas, kas nāk par la­bu cil­vē­ku ve­se­lī­bai. Pa­rā­dī­ju­šies da­ti, ka ķir­ši var at­vieg­lot ar­trī­ta un po­dag­ras ra­dī­tās sā­pes, ma­zi­nāt sirds sli­mī­bu, dia­bē­ta un da­žu vē­ža vei­du at­tīs­tī­bas ris­ku. Ķir­šos ir arī me­la­to­nīns, kas va­rē­tu pa­lī­dzēt da­bis­kā vei­dā no­re­gu­lēt mie­ga re­žī­mu, kas iz­jaukts, pie­mē­ram, lid­ma­šī­nā šķēr­so­jot vai­rā­kas lai­ka jos­las, vai ci­tu ap­stāk­ļu dēļ. Mi­či­ga­nas uni­ver­si­tā­tē veikts pē­tī­jums, ku­ra re­zul­tā­ti lie­ci­na, ka ķir­ši jā­ēd tiem, ku­ri grib at­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra un jo īpa­ši - no tau­kiem vē­de­ra ap­vi­dū, kā arī pa­ze­mi­nāt ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs. Lai gū­tu vi­sus šos la­bos efek­tus, die­nā ie­tei­cams ap­ēst vie­nu di­vas por­ci­jas ķir­šu. Lai­kā, kad nav pie­e­ja­mas svai­gas ogas, var lie­tot žā­vē­tas vai sal­dē­tas un dzert ķir­šu su­lu.

No­de­rī­gi!

• Ja ķir­ši ir bez­gar­šī­gi, ūde­ņai­ni un āt­ri bo­jā­jas, tas no­zī­mē, ka tie no­vāk­ti priekš­lai­kus.
• Ķir­ši jā­vāc ar vi­siem kā­ti­ņiem. Tū­lī­tē­jai iz­man­to­ša­nai var ogas la­sīt arī bez kā­ti­ņiem.
• Svai­gu ķir­šu pa­zī­me ir stin­gras, glu­das, ne­sa­plai­sā­ju­šas ogas, bez tum­šā­kiem plan­ku­miem; ar gaiš­za­ļiem, lo­ka­niem kā­ti­ņiem. Ja kā­ti­ņi brū­ni un cie­ti, ogas jau gla­bā­tas il­gi. Ja kā­ti­ņu nav - no ie­gā­des la­bāk at­tu­rē­ties, jo tā­di ķir­ši var būt jau sā­ku­ši bo­jā­ties.
• Ķir­šus uz­gla­bā le­dus­ska­pī, tos nav ie­tei­cams tu­rēt il­gāk par trim die­nām. Ogas vē­lams la­sīt vai pirkt ta­rā, ku­rā tās tiks gla­bā­tas, jo lie­ka pār­bēr­ša­na pa­āt­ri­na bo­jā­ša­nos.
• Žā­vē­ša­nai vis­la­bāk pie­mē­ro­ti tum­šo šķir­ņu ķir­ši. Tos no­maz­gā, at­brī­vo no kā­ti­ņiem, pēc tam ogas ie­tei­cams blan­šēt 30-40 se­kun­žu, pie­vie­no­jot ūde­nim ma­zu šķip­sni­ņu so­das. Tad ķir­šus no­ska­lo auk­stā ūde­nī, no­te­ci­na un liek kal­tē­ties 40-45 grā­du tem­pe­ra­tū­rā. Kad ogas ap­vī­tu­šas un sa­krun­ko­ju­šās, tem­pe­ra­tū­ru pa­aug­sti­na līdz 80 grā­diem. Kal­tē­ša­na pra­sa 10-12 stun­du.
• Arī sal­dē­ša­nai la­bāk der tum­šas krā­sas ķir­ši, kas ir iz­ska­tī­gā­ki. At­ku­su­šas ogas ir mīk­stas, tās iz­man­to pī­rā­gu pil­dī­ju­mam, sal­da­jiem ēdie­niem, mēr­cēm, ma­ri­nā­dēm.
• Ķir­šu la­pas iz­man­to, skā­bē­jot un ma­ri­nē­jot gur­ķus vai to­mā­tus, vā­rot ērkšķ­ogu ie­vā­rī­ju­mu, kā arī ga­ta­vo­jot aro­ni­ju sī­ru­pu. Tās pa­da­ra mai­gā­ku pā­rē­jo sa­stāv­da­ļu aso gar­šu.
• Mīk­las iz­strā­dā­ju­mos, ku­ros ir svai­gi ķir­ši, var vei­do­ties zil­gans ie­krā­so­jums ogu un mīk­las sa­ska­res vie­tā, jo vie­las, kas ir ķir­šos, re­a­ģē ar so­du vai ce­pa­mo pul­ve­ri. Lai ie­krā­so­jums ne­vei­do­tos, mīk­lu ne­mī­ca pie­nā, bet pa­ni­ņās vai ke­fī­rā, vai arī tai pie­vie­no cit­ro­nu su­lu.
• Ķir­šos ir zems pek­tīn­vie­lu sa­turs. Ja grib iz­vā­rīt bie­zu ie­vā­rī­ju­mu, tiem pie­vie­no ērkšķ­ogas vai jāņ­ogas, var iz­man­tot arī spe­ci­ā­lo ie­vā­rī­ju­ma cu­ku­ru ar pek­tī­nu.

Re­cep­tes

• Ķir­šu kok­tei­lis. Sa­stāv­da­ļas. 300 g ķir­šu, 300 ml ķir­šu vai ci­tas su­las, 300 ml jo­gur­ta bez pie­de­vām, le­dus, da­žas pi­par­mēt­ru ga­lot­nī­tes, ogas ro­tā­ša­nai. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ķir­šus no­maz­gā, no­plūc kā­ti­ņus un iz­ņem kau­li­ņus. Ķir­šus, su­lu un jo­gur­tu liek blen­de­rā, pu­to, līdz ie­gūst vien­da­bī­gu, pu­tai­nu dzē­rie­nu. Glā­zēs liek ne­daudz le­dus, ie­lej kok­tei­li, ro­tā ar ķir­šu ogām un pi­par­mēt­ru ga­lot­nī­tēm.
• Cūk­ga­ļa ar ķir­šiem. Sa­stāv­da­ļas. 400 g cū­kas kak­la kar­bo­nā­des, pie­cas ēdam­ka­ro­tes olī­vu eļ­ļas, vie­na rī­vē­ta cit­ro­na mi­zi­ņa, sāls, mal­ti mel­nie pi­pa­ri, 250 g ķir­šu, viens sar­ka­nais sī­pols, svaigs ti­mi­āns. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ga­ļu sa­griež čet­rās šķē­lēs, vieg­li iz­dau­za ar āmu­ri­ņu un liek ma­ri­nā­dē, kas pa­ga­ta­vo­ta no trim ēdam­ka­ro­tēm olī­vu eļ­ļas, cit­ro­na mi­zi­ņas, sāls un pi­pa­riem. Ma­ri­nē vis­maz stun­du. Ķir­šus at­brī­vo no kau­li­ņiem, pēc ie­spē­jas glī­ti sa­da­la pu­sī­tēs, ne­ļau­jot aiz­iet zu­du­mā iz­te­cē­ju­ša­jai su­lai. Pie­vie­no sī­ki sa­griez­tu sī­po­lu, di­vas ēdam­ka­ro­tes eļ­ļas un smal­ki ka­pā­tu ti­mi­ā­nu. Ga­ļu iz­cep uz gri­la, pār­liek ķir­šus un pa­sniedz.
• Ķir­šu le­dus. Sa­stāv­da­ļas. 150 ml upe­ņu li­ķie­ra, 150 ml ābo­lu su­las, 450 g svai­gu ķir­šu bez kau­li­ņiem, pū­der­cu­kurs pēc gar­šas. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Li­ķie­ri un su­lu lej kat­li­ņā, pie­vie­no ķir­šus, iz­vā­ra mīk­stus, pa­ga­ta­vo vien­da­bī­gu ma­su ar blen­de­ra pa­lī­dzī­bu vai iz­ber­žot caur sie­tu. Pēc gar­šas pie­vie­no pū­der­cu­ku­ru, at­dze­sē, liek sal­dē­ja­mās veid­nī­tēs ar kub­vei­da no­da­lī­ju­miem, sa­sal­dē sal­dē­ta­vā. Pa­sniedz kā at­se­viš­ķu at­spir­dzi­no­šu de­ser­tu vai ko­pā ar sal­dē­ju­mu, pu­tu­krē­ju­mu u. c.
• Ķir­ši mīk­lā. Sa­stāv­da­ļas. 500 g lie­lu ķir­šu, 100 g mil­tu, vie­na ola, šķip­sni­ņa sāls, 150 ml pie­na, tēj­ka­ro­te au­gu eļ­ļas, pū­der­cu­kurs. Eļ­ļa tauk­vā­res kat­lam. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ķir­šiem iz­ņem kau­li­ņus, ogas uz­dur uz tie­viem ko­ka ie­smi­ņiem. Mīk­las pa­ga­ta­vo­ša­nai olas dzel­te­nu­mu at­da­la no bal­tu­ma, sa­jauc ar mil­tiem, pie­nu, sā­li, tēj­ka­ro­ti eļ­ļas, bei­gās ie­ci­lā sa­pu­to­tu olas bal­tu­mu. Ķir­šus ap­mēr­cē mīk­lā, liek tauk­vā­res kat­lā vā­ro­šā eļ­ļā, cep 5 mi­nū­tes. No­su­si­na lie­ko eļ­ļu sal­ve­tēs, uz­kai­sa iz­cep­ta­jiem ķir­šiem pū­der­cu­ku­ru, pa­sniedz kar­stus.
• Ķir­šu va­re­ņi­ki. Sa­stāv­da­ļas. 500 g ķir­šu bez kau­li­ņiem, vie­na ēdam­ka­ro­te kar­tu­pe­ļu cie­tes, di­vas ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, di­vas ēdam­ka­ro­tes skā­bā krē­ju­ma, vie­na ēdam­ka­ro­te svies­ta, glā­ze kar­sta ūdens, 2,5 glā­zes mil­tu, šķip­sni­ņa sāls, sviests ie­zie­ša­nai, krē­jums pār­lie­ša­nai. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ķir­šiem no­te­ci­na lie­ko su­lu, tos sa­jauc ar cu­ku­ru un cie­ti. Mil­tiem pie­vie­no sā­li, iz­si­jā, pie­vie­no krē­ju­mu un svies­tu, sa­jauc mīk­lu, liek to uz mil­tiem no­kai­sī­tas dar­ba vir­smas, sa­mī­ca glu­du, plas­tis­ku mīk­lu. To sa­da­la trīs da­ļās, di­vas at­liek ma­lā un pār­sedz ar pār­ti­kas plē­vi, no vie­nas iz­velt­nē 9-10 cm pla­tu strē­me­li, uz ku­ras ap­tu­ve­ni 3 cm at­tā­lu­mā ci­tu no ci­tas liek pa ka­ro­tī­tei pil­dī­ju­ma. Abas ma­las ie­ziež ar ūde­ni, mīk­las strē­me­li pār­lo­ka pā­ri pil­dī­ju­mam. Ar glā­zi vai pie­mē­ro­ta dia­met­ra apa­ļu veid­nī­ti iz­spiež pus­apa­ļas for­mas va­re­ņi­kus, kam vi­dū pil­dī­jums, ma­li­ņas sa­spiež ko­pā. Sa­ga­ta­vo­tos va­re­ņi­kus liek uz mil­tiem no­kai­sī­tas pa­plā­tes un ie­vie­to le­dus­ska­pī, tad ķe­ras pie nā­ka­mās por­ci­jas ga­ta­vo­ša­nas. Kad vi­sas trīs por­ci­jas ga­ta­vas, lie­lā kat­lā uz­vā­ra ūde­ni, pa da­ļām liek iek­šā va­re­ņi­kus un vā­ra, līdz tie uz­peld, iz­ņem ar pu­tu ka­ro­ti, no­te­ci­na, ie­ziež ar svies­tu, liek šķīv­jos, pa­sniedz ar krē­ju­mu.