Emīliju Trankali sastapu Rīgā, Doma laukumā, Zāļu tirgū. Goda tērpā. Ar dzintara krellītēm, sirsnīga, vienkārša un labestīga, kā tu paiesi garām. Bija jāstāv rindā, lai ar viņu parunātu, un bija jāstāv rindā, lai nopirktu Emīlijas kundzes piparkūkas. Emīlija Trankale šogad nosvinēja 100 gadu jubileju, viņas vārdā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijā ir nosaukts sektors, kur piparkūku cepēja kopš 1972. gada tirgojas, – Emīlijas lejiņa.
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs dīžājas: «Reti kura valsts pasaulē var lepoties ar sensāciju - 100 gadu veca amata meistara piedalīšanos ļoti īpašā gadatirgū. Emīlijas lejiņā piparkūku cepēja kopā ar savu meitu un mazmeitu ir sastopama katru gadu. Trankalīte, kā viņa tiek mīļi dēvēta, ir uzskatāms piemērs, kā kultūras mantojums, amata prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzei, lepojas brīvdabas muzejā. Pēc īpašo gadatirgus piparkūku receptes esot tīkojuši daudzi - gan amatnieki, gan ražotāji. Emīlija un viņas dzimtas sievietes arvien vēl neizpauž ģimenes noslēpumu.»
Emīlijas kundze izstāsta, ka recepti ieguvusi, mācoties mājturības skolā Zaļeniekos. Kopš tā laika viņa katru gadu cep piparkūkas un receptē neesot mainījusi ne kripatiņu. Nu jau piparkūku mākslā apmācījusi arī kaimiņus un savas kolēģes amatnieces. Viņas piparkūkām piemīt īpaša garša un smarža, tāpēc pie Emīlijas kundzes galdiņa allaž ir rinda. Zāļu tirgū viņa omulīgi novērtēja, ka līdz tirgus slēgšanai, kas zina, piparkūku pat nepietikšot. Tās ēda pat tie, kuri apgalvoja, ka piparkūkas netīkot. Pārbaudīts!
Emīlija Trankale uzreiz noteic, ka krāsotās un resnās piparkūkas, tāpat kā ūdenskriņģeļi, izsenis bijis gadatirgu produkts, savukārt Ziemassvētkiem piedienas plānas un neizkrāsotas piparkūkas. Padomju laikos tradīcija pačibējusi.
Viņa atceras, kā apmeklējusi brīvdabas muzeja pirmo gadatirgu 1971. gadā. Noskatījusi, kā viss notiek, un nolēmusi nākamreiz sacept piparkūkas. Amatniekiem teikts, lai nākot ar puķēm un vainagiem. Pļavā saplūkuši puķes, paķērusi piparkūkas, visas tirgojamās mantas sasējuši paunā un pārdevuši. Un tad jau skola bija rokā. Reiz uz Dziesmu svētkiem rīkota amatnieku darbu izstāde, un viņa tās atklāšanā viesus pacienājusi ar pašas ceptajām piparkūkām. «Kaucmindietes jau bija izlepušas, bet pagaršojušas teica, ka atceras - tāda piparkūku garša bija bērnībā,» atceras Emīlija Trankale.
Tagad viņa kā goda viešņa parunājas ar pircējiem un citām pazīstamām gadatirgu dalībniecēm, bet ar tirgošanos noņemas jaunākā paaudze. Kas to var zināt, uz kurām valstīm aizceļojušas Emīlijas Trankales ceptās piparkūkas, bet tās garšojušas bijušajiem prezidentiem Guntim Ulmanim un Vairai VīķeiFreibergai.