Mednieks ar 57 gadu stāžu veido ragu istabu
Grobiņas novadā, Gaviezes pagasta Lejniekos dzīvojošajam Voldemāram Jēkabsonam ir 88 gadi, un 57 no tiem viņš ir mednieks.
Šo gadu gaitā nošauti padsmitiem stirnu, briežu, aļņu, daudz zaķu un ap simts mežacūku. Voldemāra kungs saka, ka tā galvenokārt esot atpūta, pastaiga, jo visu mūžu viņš strādājis darbnīcās un tad pēc darba gribas galvu izvēdināt. «Man nav žēl meža radību nošaut - mežs atkal izaudzēs. Man vairāk sirds sāp, ja jānogalina mājlops, kurš tavu acu priekšā audzis,» tā gavieznieks. Tagad, kad tik daudz gadu plecos, Voldemāra kungs tik bieži medībās neejot, jo sāpot kājas un grūti iziet caur krūmiem. Bet gadoties vēl pa šāvumam. «Es varu teikt: man šodien laimīga diena, redzēju divas mežacūkas! Tas arī ir sasniegums,» pasmej mednieks ar stāžu.
PLAUKTIŅŠ. Arī šāda mēbele tapusi no briežu un aļņu ragiem / Foto: Fēlikss SITŅIKOVS
Tas ir darbietilpīgs process
Jau apmēram piecpadsmit gadu Lejniekos ir iekārtota ragu istaba, kur Voldemāra kungs licis lietā savu izdomu un prasmes. No sākuma gan neesot bijusi tāda iecere. No meža dzīvnieku ragiem darinātas lustras, krēsli, galds, televizora galds, puķu galdiņš, galda lampas, grāmatplaukts. Gar sienām salikti nomedīto ragulopu un mežā atrastie ragi. Mēbeles lielākoties darinātas no mežā atrastajiem ragiem, bet paša nomedīto dzīvnieku ragi izlikti gar istabas sienām. «Pirmo izveidoju krēslu, kurš tapa divus gadus. Amatnieks, piemēram, ja taisa no koka, viņam ir zīmējums vai plāns galvā - viņš zāģē, taisa. Bet šeit tā nevar. Tur amatnieks veido materiālu pats, bet te iznāk, ka tas materiāls veido tevi pēc sava prāta. Materiāls ir jāpielāgo idejai. Tas ir darbietilpīgs darbs. Citu mēbeli gatavo dažus mēnešus, citu pat gadus. Atkarīgs no materiāla,» savu gudrību izsaka vecais vīrs. Vienam krēslam vajagot vienpadsmit ragu. Saimnieks gan esot centies saglabāt ragus, kādi tie ir dabā, bet apakšā gan jānozāģē. Lustras esot no aļņa ragiem. Galdam kājas no brieža ragiem. Ragi ir jākrāj, un tikai tad kaut kas izdodas. Tagad Voldemāram esot iecere izveidot klubkrēslu, bet vajagot sakrāt ragus. Esot jau sācis veidot, bet nevar vēl pateikt, cik ilgā laikā taps gatavs. Visas ragu istabas mēbeles tapušas 20-30 gadu gaitā. Istabā gan neviens no ģimenes nedzīvo - tā skaistumam. Vienīgi, ja atbrauc ciemiņi, tad viņiem ir iespēja pabaudīt nakti ragu istabā.
VAIRĀK PAR DESMIT. Vienam krēslam vajagot 11 buku ragu / Foto: Fēlikss SITŅIKOVS
Galvenais ir pastaiga
Cik zaķus esot noķēris, to Voldemāra kungs nevarot pateikt, bet vienā dienā augstākais esot bijuši septiņi. Ir arī reizes, kad nevienu un medības ir tikai pastaiga. Zaķi jāizstrādā un jānodod saimnieces Ausmas rīcībā. Voldemārs saka, ka visa medījumu gaļa esot garda - atkarīgs, kā pagatavo. Bet sievas kundze šajā ziņā esot ziķeris - viņai patīkot gatavot medījumus. «Es ēdu visu kaut ko. Kara laikā bēgļa gaitas esmu izbaudījis, uz Sibīriju biju izsūtīts. Nekā nebija, ko ēst. Braucu Sibīrijā ar traktoru, gribēju ēst, nokāpu zemē, saplūcu sulīgāku zāli un braucu un ēdu,» par jaunības dienām atceras sirmais kungs.
Voldemāra kunga ragu istabu braukuši skatīties arī ārzemnieki - ciemos bijusi francūži, angļi un norvēģi. Viņiem iepaticies un pat aplaudējuši par viedā vīra sasniegumu. Nopirkt gan nav gribējuši - tikai paskatīties. «Kad pirmo krēslu izveidoju, tad vēl bija lati. Viens cilvēks gribēja ragu krēslu nopirkt par 300 latiem, bet es nepārdevu. Tas tikai pašiem,» teic sirmais vīrs.
Voldemārs saka, ka galvenais neesot nomedīt - svarīgākais esot izstaigāties svaigā dabā. Tad ir cita jušana. Un Gaviezē ir daudzas birzis, valsts meži. Ir, kur pastaigāt un kur acis pabaudīt - mežs taču ir skaists!
Vēl ir atrasti ragi, kuri jāpieliek pie sienas ar dēlīti. Voldemāra kungs izrāda savu darbnīcu, kurā saimnieko arī dēls, jo ģimenei ir arī zemīte un tehnika. Darbnīcā top arī ragu mēbeles.
RAGI. Pie sienām ragu istabai ir Voldemāra paša nomedīto buku ragi / Foto: Fēlikss SITŅIKOVS
Jaunajiem medniekiem vecais mednieks novēl - ne spalviņas, un piebilst, ka nezinot, ko vēl gribētos nomedīt. Galvenais - uz ko būs atļaujas. «Tie ragi, kas ir pie sienas ar pieres kaulu, tie ir mani nomedīti, pārējie - no kuriem tapušas mēbeles - ir atrastie. Stirnas met ragus novembrī, aļņi - decembrī, staltbriedis - janvārī, vēl citi - februārī,» sarunu noslēdz viedais vīrs.