PADOMI, kā izvairīties no odiem

Arī odiem, tāpat kā daudziem cilvēkiem, patīk maltīte zaļumos, un mums ir visas izredzes kļūt nejaukajiem kukaiņiem par maltīti.

Odi atrod siltasiņu būtnes, orientējoties pēc ķermeņa siltuma, izelpotās ogļskābās gāzes un sviedru smakas. Lidojot odam piemīt labas manevrēšanas spējas, un tiek apgalvots, ka, meklējot barību, tas vienā paņēmienā spēj veikt līdz 64 kilometrus lielu attālumu. Sekundes laikā ods vēcina savus spārniņus 250 reižu - šo vibrāciju mēs uztveram kā sīkšanu, kas dara mūs uzmanīgus. Toties, nosēdies uz ādas, ods pārvietojas nemanāmi. Ticis pie teikšanas, ods izsūc piecas līdz septiņas reizes vairāk asiņu, nekā pats sver. Oda snuķis ir sarežģīts dabas veidojums, kas spēj caurdurt ādu dažu milimetru dziļumā, sasniegt asinsvadu, ievadīt antikoagulantu - vielu, kas kavē asiņu sarecēšanu, un iesūkt asinis. Teorētiski aprēķināts, ka ar 1 200 000 odu pietiktu, lai vidēja auguma cilvēkam izsūktu visas asinis. Asinssūcējas ir odu mātītes, kurām nepieciešama barība, lai labāk varētu dēt oliņas.

Kur odu mazāk

Parasti cenšamies piknikam atrast vietu aizvējā. Vējš rausta ugunskura liesmu, neļauj vienmērīgi izcepties produktiem uz grila, tīko aizpūst pa gaisu vienreizējās lietošanas traukus un rada citas neērtības. No otras puses, arī odiem vēja pūsma traucē. Lai izvairītos no vēja, odi cenšas turēties tuvāk zemei, tādēļ sanākšanai verandā vai lapenē piemērots pretodu risinājums ir ventilatori, kas novietojami uz grīdas, - to radītā gaisa plūsma vienkārši aizpūtīs odus projām.

Tā kā odi vairojas stāvošā ūdenī - dīķī, novārtā pamestā baseinā, arī peļķē vai mucā -, šādu objektu tuvumā to mēdz būt vairāk. Tāpēc labāk nerīkot pikniku dīķmalā, bet dārza laistīšanai krātā lietusūdens mucām, spaiņiem un citiem tilpumiem der uzlikt vāku.

Mazefektīvi līdzekļi

Saprotama ir nevēlēšanās «sapūsties» ar pretodu līdzekļiem, tāpēc cilvēki mēģina telpās un dārza svētkos izlīdzēties ar pretodu svecēm, kas nopērkamas gan trauciņos, gan tējas svecīšu formā, gan liekamas svečturī vai ar speciālu kājiņu iespraužamas zemē. Ir arī kvēpināmi kociņi un spirāles, kas domātas āra apstākļiem. Šie līdzekļi nav īpaši efektīvi, jo tie iedarbojas tikai tad, ja rada dūmu aizsegu starp cilvēka ķermeni un odu. Atrodoties dažus soļus nostāk, tie neko nedod. Šo līdzekļu radītais aromāts parasti cilvēkiem traucē vairāk nekā odiem. Neko nedod arī ādas ierīvēšana ar antibakteriālo mutes skalošanas līdzekli. Mazefektīvas izrādījušās arī ierīces, kuru uzdevums ir atbaidīt odus ar ultraskaņu, tāpat sevi nav attaisnojušas šim nolūkam paredzētās mobilās lietotnes.

Ātri gaistoši līdzekļi

Dabas vielu piekritēji odu atbaidīšanai telpās labprāt izmanto aromlampu ar krustnagliņu vai ģerāniju ēterisko eļļu. Ir augi, kuru smarža patīk cilvēkiem, bet nepatīk odiem, - to vidū tiek minēta citronmelisa, kaķumētra, baziliks, lavanda, piparmētra, kā arī salvija kombinācijā ar rozmarīnu. Tomēr nepietiek ar to, ka šie augi ir sastādīti vai salikti vāzēs visapkārt. Odu atbaidīšanai jāsaberž svaigas to lapiņas un nedaudz jāieziežas. Aromāts ir ļoti gaistošs, tāpēc efekts nav ilgs. Sēžot pie ugunskura, tajā ik pa laikam var iesviest rozmarīna zariņu.

Nopērkami arī rūpnieciski ražoti repelenti uz dabisku ēterisko eļļu, piemēram, krustnagliņu eļļas, bāzes. Tos iesaka lietot bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu, bet jāņem vērā, ka šādus līdzekļus nāksies uzklāt ādai biežāk nekā citus.

Piesardzīgi ar «ķīmiju»

Tie repelenti, kas ir efektīvi, bieži satur dietiltoluamīdu, kas ir diezgan toksisks, tāpēc lietošanā jāievēro piesardzība, nedrīkst pārkāpt ražotāja doto instrukciju. Iecienīti ir aerosoli, bet bērniem līdzņemšanai uz vasaras nometni un cilvēkiem ar jutīgu ādu labāk iegādāties rullīti, krēmu vai gelu, kas viņiem ir drošāki un arī noturīgāki. Eksperti iesaka šos līdzekļus sevišķi rūpīgi uzklāt tām odu iecienītajām ķermeņa daļām, kur āda ir plānāka - uz potīšu, elkoņu un plaukstu locītavām, kā arī uz pieres. Pēc šo repelentu lietošanas ir kārtīgi jānomazgājas, jāizmazgā arī apģērbs. Stingri jāseko, lai šīs vielas nenonāktu ēdienos un dzērienos.

Lai kukaiņi nenāktu telpās, ar repelentiem var apstrādāt logus, vēdlodziņus, durvis u.c.

Aizsargtīkli

Mazulim, kurš guļ bērnu ratiņos, vēlams sarūpēt pretodu tīklu. Ja pameklē, var atrast šādus aizsargtīklus arī logiem un durvīm, reizēm veikali piedāvā arī mugurā velkamus no aizsargtīkla materiāla šūtus apģērbus, kas gan nav visai ērti valkājami. No odu dzēlieniem zināmā mērā pasargā apģērbi no blīva sintētiska materiāla, toties tie var bez pūlēm iedzelt caur viegliem kokvilnas un linu apģērbiem. Gaišas krāsas tērpos cilvēki odiem šķiet mazāk pievilcīgi nekā tumšās drēbēs.

Pilnīgi izvairīties neizdosies

Uzturoties brīvā dabā, pavisam iztikt bez odu dzēlieniem parasti nav iespējams, tāpēc der laikus sagādāt piemērotus gelus, balzamus vai citus līdzekļus, ar ko apstrādāt dzēlienu vietas, lai mazinātu niezi un pietūkumu. Ja nekā tāda nav pa rokai, dzēluma vietai var pielikt tautas līdzekļus - svaigu kartupeļa šķēlīti, saberztus pētersīļu zaļumus, piparmētru lapas, kliņģerīšu ziedus vai gabaliņu banāna mizas (ar iekšējo pusi pret ādu). Niezi dzēluma vietā atvieglo spirta vai degvīna komprese, var izmantot arī dzeramo sodu, kas sajaukta ar degvīnu. Lai dzēluma vietu dezinficētu, mājas aptieciņā der turēt jodu, briljantzaļo vai kādu citu līdzekli. Ja tādu nav, cietusī vieta vismaz jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ja palīdz, var pielikt arī ledu. Tiem, kuriem odu dzēlieni parasti izraisa stipru niezi un pietūkumu, ir vērts iegādāties kādu antihistamīna preparātu.