NOSKAIDRO, kāds sa­kars pirk­stu, kā­ju un ro­ku ga­ru­mam ar ve­se­lī­bas problēmām?

Kāds sa­kars pirk­stu, kā­ju un ro­ku ga­ru­mam vai krūš­tu­ra lie­lu­mam ar ve­se­lī­bas pro­blē­mām, kas va­rē­tu ga­dī­ties nā­kot­nē? Ne­tra­di­ci­o­nā­la­jā me­di­cī­nā šīm pa­zī­mēm al­laž vel­tī­ta uz­ma­nī­ba, ka­mēr ofi­ci­ā­lā me­di­cī­na tās pa­ras­ti nav ņē­mu­si no­piet­ni.

To­mēr, ap­ko­po­jot un ana­li­zē­jot da­žā­dus vē­ro­ju­mus, me­di­cī­nas zi­nāt­ne pa­ma­zām sa­ska­ta ie­spē­ja­mo sais­tī­bu starp no­teik­tām ķer­me­ņa uz­bū­ves īpat­nī­bām un nā­kot­nē pro­gno­zē­ja­mām sli­mī­bām. Tas ne­no­zī­mē, ka šīs kai­tes ne­iz­bē­ga­mi uz­bruks vai ka jā­krīt pa­ni­kā, to­ties var pa­teikt priek­šā, par ku­ru sli­mī­bu pro­fi­lak­si de­rē­tu pa­rū­pē­ties īpa­ši.

• Ro­ku pirk­stu ga­rums. Sie­vie­tēm, ku­ru rā­dī­tāj­pirksts ir īsāks par zelt­ne­si, pa­stāv div­reiz lie­lā­ka ie­spē­ja sa­slimt ar ce­ļu lo­cī­ta­vu os­teo­ar­trī­tu ne­kā ci­tām. Bri­tu pēt­nie­ki no­vē­ro­ju­ši, ka vi­ņām mēdz būt ze­māks es­tro­gē­nu lī­me­nis, kas arī var spē­lēt sa­vu lo­mu os­teo­ar­trī­ta at­tīs­tī­bā. Ie­tei­ca­mi vin­gro­ju­mi, kas stip­ri­na mus­ku­ļus ce­ļu ap­vi­dū.
• Au­gu­ma ga­rums. Sie­vie­tēm, ku­ru au­gums ir ga­rāks par 160 cm, ie­spē­jams, nav no­ti­ku­si gē­nu mu­tā­ci­ja, kas pa­līdz sa­sniegt simt ga­du ve­cu­mu. Tā­pēc, lai bū­tu ilgs mūžs, ie­tei­cams dzī­vot prā­tī­gi - at­teik­ties no smē­ķē­ša­nas, ie­ro­be­žot al­ko­ho­la pa­tē­ri­ņu un re­tāk ēst ga­ļu.
• Kā­ju ga­rums. Ja sie­vie­tei ir īsas kā­jas (51-64 cm), tad vi­ņai pie­mīt pa­aug­sti­nā­ta no­slie­ce uz ak­nu sli­mī­bām sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar ga­ro kā­ju īpaš­nie­cēm. Pa­stip­ri­nā­ti jā­cen­šas iz­vai­rī­ties no da­žā­dām kai­tī­gām vie­lām; lie­to­jot sa­dzī­ves ķī­mi­jas lī­dzek­ļus, vē­lams val­kāt cim­dus un aiz­sarg­mas­ku, kā arī va­ja­dzē­tu ie­ro­be­žot al­ko­ho­la pa­tē­ri­ņu.
• Oža. Ve­cā­ki ļau­dis, ku­ri ne­spēj sa­just ba­nā­nu, cit­ro­nu, ka­nē­ļa un ci­tas iz­teik­tas smar­žas, pie­cas rei­zes bie­žāk ne­kā ci­ti sa­slimst ar Par­kin­so­na sli­mī­bu. Ie­spē­jams, ka sli­mī­ba pir­mo skar tie­ši to sma­dze­ņu ap­vi­du, kas at­bil­dīgs par ožu. Ožas vā­ji­nā­ša­nās var pa­rā­dī­ties di­vus līdz sep­ti­ņus ga­dus pirms dia­gno­zes no­teik­ša­nas. Ie­tei­cams lie­tot ziv­ju eļ­ļu, lai uz­ņem­tu pa­pil­dus ome­ga-3 tauk­skā­bes.
• Vē­de­ra ap­kārt­mērs. Cil­vē­kiem, ku­riem 40 ga­du ve­cu­mā ir so­līds vē­de­riņš, ir gan­drīz čet­ras rei­zes lie­lā­ki ve­cu­ma plān­prā­tī­bas drau­di, pie­nā­kot 70 ga­du sliek­snim, pat ja vi­ņu svars tu­ras no­sa­cī­to nor­mu ro­be­žās. Vis­kai­tī­gā­kie ir tau­ki, kas no­gul­snē­jas ne­vis zem­ādā, bet ap iek­šē­jiem or­gā­niem. Ie­tei­cams pie­vēr­sties Vi­dus­jū­ras di­ē­tai, kon­tro­lēt ap­ēs­tā ēdie­na dau­dzu­mu un uz­ņemt ne­pie­sā­ti­nā­tās tauk­skā­bes (tās ir olī­vās, riek­stos, sēk­li­ņās, avo­ka­do, tum­ša­jā šo­ko­lā­dē u.c.).
• Ro­ku ga­rums. Sie­vie­tēm, ku­rām ir īsas ro­kas, ir pus­ot­ru rei­zi lie­lāks Al­chei­me­ra sli­mī­bas at­tīs­tī­bas risks ne­kā tām, ku­ru ro­kas ir ga­ras. Ie­tei­cams iz­vē­lē­ties tā­du va­ļas­prie­ku kā glez­no­ša­na vai ke­ra­mi­kas trau­ku vei­do­ša­na, lai snieg­tu sma­dze­nēm jau­nu iz­ai­ci­nā­ju­mu un uz­tu­rē­tu tās ak­tī­vas.
• Kro­ko­tas au­su ļi­pi­ņas. Li­ne­ā­ras grum­bas uz vie­nas vai abām au­su ļi­pi­ņām no­rā­da, ka cil­vē­kam ir pa­aug­sti­nāts no­piet­nu sirds un asins­va­du sli­mī­bu risks. Nav gan īs­tas skaid­rī­bas, kā­pēc tā, ta­ču va­rē­tu būt, ka au­su ļi­pi­ņu grum­bas iz­rai­sa tie pa­ši fak­to­ri, kas at­bil­dī­gi par asins­va­du sie­ni­ņu elas­tī­bas zu­du­mu. Jā­ie­vē­ro kla­sis­kie ie­tei­ku­mi: no­tie­vēt, kon­tro­lēt asins­spie­die­nu un ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs.
• Krūš­tu­ra lie­lums. Ja sie­vie­tei 20 ga­du ve­cu­mā krūš­tu­rim ir D iz­mērs vai lie­lāks, tas no­zī­mē, ka vi­ņai ir pus­ot­ru rei­zi lie­lāks 2. ti­pa cu­ku­ra dia­bē­ta risks ne­kā vien­au­dzēm, ku­ras val­kā A lie­lu­ma krūš­tu­rus vai ma­zā­kus (pat ja vi­ņas vē­lāk kļūst ap­tau­ko­ju­šās un smē­ķē). Ie­spē­jams, te vai­nīgs ap­stāk­lis, ka krū­šu tauk­au­di ir hor­mo­nā­li ju­tī­gi un ie­tek­mē in­su­lī­na re­zis­ten­ci. Ie­tei­ca­ma vin­gro­ša­na, kur īsi in­ten­sī­vas slo­dzes pe­ri­o­di mi­jas ar mie­rī­gā­kiem, jo tas uz­la­bo or­ga­nis­ma spē­ju nor­ma­li­zēt cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs.
• Asins gru­pa. Kā­dā pē­tī­ju­mā Bos­to­nā, ap­se­ko­jot vai­rāk ne­kā 100 000 cil­vē­ku, kon­sta­tēts, ka A, B un AB asins gru­pu īpaš­nie­kiem ir par 44% lie­lāks aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ra vē­ža risks ne­kā 0 gru­pas īpaš­nie­kiem. Ie­spē­jams, ka gēns, kurš no­sa­ka asins gru­pu, nes lī­dzi arī aiz­kuņ­ģa dzie­dze­ra vē­ža ris­ku. Pro­fi­lak­sei ie­tei­cams rū­pē­ties par pie­tie­ka­mu D vit­amī­na uz­ņem­ša­nu.