Vieniem patīk ķiploks, citus kaitina tā spēcīgā, specifiskā garša un smarža. Tomēr ķiploka vērtīgās īpašības nevar noliegt, un arī dažādiem ēdieniem tas spēj piešķirt brīnišķīgas garšas nianses un aromātu. To vislabāk spēj novērtēt tie, kuri ir draugos ar ķiploku un ēst gatavošanu uzskata par aizraujošu un ikdienišķu procesu.
UZTURVĒRTĪBA (100 g)
kilokalorijas 149 kcal
olbaltumvielas 6,4 g
tauki 0,4 g
ogļhidrāti 31 g
ĶIPLOKU CV
* Daudzgadīgā ķiploka dzimtene ir Vidusāzija.
* Sastāvā ir šķiedrvielas, olbaltumvielas, tauki, karbohidrāts, askorbīnskābe, mikroelementi un makroelementi - nātrijs, kālijs, kalcijs, dzelzs, fosfors, magnijs, jods, cinks, C, B, D, P vitamīni, ēteriskās eļļas, fitoncīdi.
* Ķiplokos ir daudz sēra, un tas nav mazsvarīgi, jo sēru saturošām vielām vai sulfīdiem piemīt brīnišķīgas īpašības. Zinātnieki uzskaitījuši, ka ķiplokos ir vairāk nekā 100 sēru saturošu komponentu. Piemēram, allicīna dēļ ķiplokiem piemīt īpaša smarža. Tam raksturīga īpašība bloķēt vīrusu iekļūšanu cilvēka organismā.
* Ir zināms arī tā sauktais melnais ķiploks, kam nav tik rūgta un asa garša, bet patīkami salda. Tas nācis no Korejas.
* Ķiplokus izmanto svaigā veidā, pievieno pie gaļas un zivju ēdieniem, dārzeņiem, zupām, mērcēm, tos konservē, marinē.
* Izmantotas tiek arī ķiploku lapas, ziedi un stiebri, kurus mēdz marinēt.
* No ķiplokiem gatavo miltus, pārslas un granulas. Šādas piedevas gatavo no kaltētiem augiem.
* Ķiploku vislabāk sasmalcināt ar nazi, nevis speciālās ķiploku spiedēs - tādējādi labāk jūtama garša.
* No visiem gaļas veidiem ķiploks vislabāk sader ar liellopa gaļu.
* Pērkot ķiplokus tirdzniecības vietās, ieteicams pievērst uzmanību, vai tie ir pietiekami cieti un sausi.
* Ķiploku sula (tā ir ļoti koncentrēta) noderīga, lai ātri attīrītu organismu. To lieto pilieniem maisījumā ar citām sulām vai pienu. Tautas medicīnā ķiploku sulu ieteicams lietot kopā ar kinzas sulu un ābolu etiķi.
ĀRSTNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS
* Pazemina holesterīna līmeni, lieto profilaktiski sirds- asinsvadu saslimšanu gadījumos, aizkavē trombu veidošanos asinsvados. Piemīt antibakteriālas īpašības.
* Sekmē kuņģa, aknu sekrēciju, raksturīgas urīndzenošas, pretmikrobu, sāpju mazinošas īpašības.
* Pierādīts, ka ķiploki samazina iespējamību attīstīties prostatas vēzim.
* Attīra kaklu un balsi, noderīgs, ja ir astma, nervu saslimšanas.
* Smalki sarīvēts ķiploks, sajaukts vienādās proporcijās ar medu, ir vērtīgs, ja ir vīrusu infekcija un saslimšana ar gripu, bet vislabāk to lietot regulāri profilaktiski, lai izvairītos no saslimšanām.
KĀ UZGLABĀT
* Ja ķiploki ir laikus novākti, tos var uzglabāt visu ziemu, bet, ja nav, tie sāk ātri bojāties.
* Mājas apstākļos ķiplokus var uzglabāt dažādi - tos var likt kartona kastītēs vai koka kastē vispirms iebērt sāli un tad virsū kārtot ķiploku galviņas. Galviņas nedrīkst būt saplaisājušas, tādas ilgi neglabāsies.
KĀ ATBRĪVOTIES NO SMARŽAS
Atbrīvoties no ķiploka smaržas mutē ir ļoti vienkārši - pēc maltītes jāapēd kāds auglis. Vislabāk derēs augļi, kuri satur skābes fermentu. Tas ir visos augļos, kuri griezuma vietā kļūst tumši. Tie var būt āboli, bumbieri, plūmes vai vīnogas, arī dārzeņi - kartupeļi, spināti, zaļumi - baziliks, pētersīļi. Noderīga šādā gadījumā ir arī zaļā tēja, greipfrūtu vai dzērveņu sula, kafijas pupiņas.
