UZZINI, kādi ir biežākie stresa cēloņi bērniem un vecākiem un kā tos pārvarēt

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Latvijā uzskata, ka tieši finansiālās problēmas ir tās, kas pieaugušajiem ģimenē rada vislielākās raizes, liecina sociāli izglītojošās kampaņas Stresam nē! ietvaros martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 501 respondents no visas Latvijas. Kā otru nozīmīgāko stresoru 39% vecāku minējuši nespēju mainīt dažādus no pašu rīcības neatkarīgus apstākļus. Savukārt kā lielākais stresa cēlonis bērniem tiek minēta pārmērīgā noslogotība.

Kas satrauc vecākus

Vairāk nekā katrs trešais no aptaujātajiem vecākiem bieži izjūt stresu par laika trūkumu, kas neļauj paveikt iecerētās lietas, kā arī par bērnu veselības problēmām. Tāpat vecāki mēdz izjust stresu par nespēju tikt galā ar bērnu uzvedību (30%), par savu veselību (28%), par partnerattiecībām (27%), par to, ka trūkst laika, ko pavadīt kopā ar bērniem (26%).

Ekrānšāviņš no avīzes

Finansiālās problēmas ģimenē visvairāk uztrauc vecākus vecumā no 25 līdz 34 gadiem (62%), ko, iespējams, var skaidrot ar to, ka šis cilvēka mūžā ir aktīvākais laiks karjeras un ģimenes veidošanai. Aptaujas rezultāti iezīmē arī šādu tendenci: jo vecāks cilvēks kļūst, jo vairāk stresu izraisa veselības problēmas. Neatkarīgi no aptaujāto vecuma un dzimuma visretāk aptaujā atzīmētais stresa izraisītājs ir globālās problēmas.

Stresa menedžments

Lai stresu mazinātu, aptaujātie vecāki visbiežāk nododas sportiskām aktivitātēm vai pastaigājas (40%), ar kādu izrunājas (36%) vai kārto mājvietu (31%). 30% aptaujāto vecāku no stresa atbrīvojas arī ar glāzi vīna, bet 16% gadījumu vecāki visbiežāk uz kādu sakliedz. 15% respondentu lieto uzturā magniju, kas tiek dēvēts par šūnu dabisko nomierinātāju, bet katrs desmitais aptaujātais krāso mandalas, liek puzles vai meditē.

Jāpiebilst, ka gandrīz 34% vīriešu neveic īpašas aktivitātes stresa pārvarēšanai. Savukārt sievietes teju divreiz biežāk nekā vīrieši uzskata, ka nervu spriedzi var mazināt izrunāšanās ar kādu tuvu cilvēku (44%).

Ārsta padoms

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzsver, ka stresa pārvarēšanā ļoti liela nozīme ir cilvēka attieksmei: «Reizēm sliktā stresa novēršanai tiešām pietiek ar dažādu paradumu vai dzīvesveida maiņu, piemēram, kārtīgi izguļoties un veselīgi dzīvojot, lietojot vitamīniem un citām uzturvielām bagātu pārtiku. Var palīdzēt arī dažādu profilaktisku līdzekļu uzņemšana, piemēram, ļoti vērtīgi stresa pārvarēšanā ir magniju saturoši līdzekļi. Taču tāpat iespējams, ka sliktā stresa cēloņi ir meklējami dziļāk, un, ja pēc aptuveni divām nedēļām situācija nav uzlabojusies, jāmeklē palīdzība pie speciālista - ģimenes ārsta, psihoterapeita, psihosomatologa, psihiatra.»

Bērnu stress

Svarīgi atcerēties, ka ar stresu ikdienā sastopas ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Pēc aptaujāto vecāku domām, visbiežāk stresu viņu bērniem izraisa pārmērīga aizņemtība skolā vai bērnudārzā un ārpusskolas nodarbībās (43%), kā arī dažādas problēmas, ar ko bērni saskaras izglītības iestādēs (38%). Katrs trešais vecāks atzīst, ka bērniem stresu izraisa arī neatrisinātas vai ieilgušas problēmas ģimenē, tostarp pašu vecāku stress.

Runājot par stresa novēršanas veidiem, aptuveni divas trešdaļas (65%) aptaujāto vecāku atzīst - lai mazinātu savu atvasīšu stresu, viņi cenšas ar bērniem izrunāties par lietām, kas viņus ilgstoši satrauc. Tāpat vecāki cenšas sekot līdzi, lai bērns pilnvērtīgi izgulētos (45%), un mēģina ar bērniem pavadīt kopā vairāk laika (45%). Katrs trešais vecāks seko līdzi, lai bērns uzņemtu pilnvērtīgu uzturu, kā arī mudina atvasi nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. 28% respondentu dod bērnam papildu mikroelementus un magniju, bet tikai pavisam neliels skaits vecāku problēmas risināšanai gatavi piesaistīt arī speciālistu no malas (11%) vai samazināt apmeklējamo bērnu pulciņu skaitu (13%).

***

Par ko Jūs visbiežāk izjūtat stresu?

Par finansiālām problēmām 55%

Par nespēju mainīt dažādus, no paša rīcības neatkarīgus apstākļus 39%

Par laika trūkumu paveikt iecerētās lietas (piemēram, nepabeigti/uzkrāti darbi mājās) 38%

Par bērna/-u veselības problēmām 36%

Par nespēju tikt galā ar bērna/-u uzvedību 30%

Par savu veselību 28%

Par partnerattiecībām 27%

Par laika trūkumu, ko pavadīt kopā ar bērnu/iem 26%

Par darba novērtējumu no vadības, kolēģiem vai klientiem 24%

Par termiņiem darbā, skolā 17%

Par globālām problēmām 9%

Cits variants 4%