Dodoties piknikā vai laivu braucienā, uz zaļumballi vai jebkuru citu pasākumu, kas saistīts ar uzturēšanos brīvā dabā, jāatceras paņemt līdzi kaut ko pret odiem. Jo nejaukie kukaiņi būs klāt kā likts.
Odi atrod savu maltīti, orientējoties pēc ķermeņa siltuma, izelpotās ogļskābās gāzes un sviedru smakas. Lidojot odam piemīt labas manevrēšanas spējas. Tiek apgalvots, ka, meklējot barību, tas spēj nolidot līdz 64 kilometriem. Sekundes laikā ods vēcina savus spārniņus 250 reižu - šo vibrāciju mēs uztveram kā sīkšanu, kas dara mūs uzmanīgus. Toties, nosēdies uz ādas, ods pārvietojas nemanāmi un izsūc 5-7 reizes vairāk asiņu nekā pats sver. Teorētiski aprēķināts, ka ar 1 200 000 odiem pietiktu, lai vidēja auguma cilvēkam izsūktu visas asinis. Asinssūcējas ir odu mātītes, kurām nepieciešama barība, lai labāk varētu dēt oliņas. Oda snuķis ir sarežģīts dabas veidojums, kas spēj caurdurt ādu dažu milimetru dziļumā, sasniegt asinsvadu, ievadīt antikoagulantu - vielu, kas kavē asiņu sarecēšanu, un iesūkt asinis.
Vējam - jā, dīķim - nē
Piknikam parasti cenšamies atrast kādu vietu aizvējā, jo sevišķi tad, ja programmā paredzēta grilēšana. Vējš neļauj gaļai vienmērīgi izcepties, draud aizpūst pa gaisu vienreizējās lietošanas traukus un rada citas neērtības, bet arī odiem vēja pūsma traucē. Nereti vējš dabā pierimst ap saulrietu un saullēktu, un tad odi kļūst īpaši aktīvi.
Lai izvairītos no vēja, odi cenšas turēties tuvāk zemei, tāpēc sanākšanai verandā vai lapenē piemērots pretodu risinājums ir ventilatori, kas novietojami uz grīdas - to radītā gaisa plūsma vienkārši aizpūtīs odus projām.
Tā kā odi vairojas stāvošā ūdenī - dīķī, novārtā pamestā baseinā, arī peļķē vai mucā, šādu objektu tuvumā to mēdz būt vairāk. Tāpēc labāk nerīkot pikniku dīķmalā, bet dārza laistīšanai krātā lietusūdens mucām, spaiņiem un citiem tilpumiem vajadzētu uzlikt vāku. Tad apkārtnē būs mazāk odu «inkubatoru».
Ne visai efektīvi
Telpās un dārza svētkos mēdz izmantot pretodu sveces, kas nopērkamas gan trauciņos, gan tējas svecīšu formā, gan liekamas svečturī vai ar speciālu kājiņu iespraužamas zemē. Ir arī kvēpināmi kociņi un spirāles, kas domātas āra apstākļiem. Šie līdzekļi nav īpaši efektīvi, jo tie iedarbojas tikai tad, ja rada dūmu aizsegu starp cilvēka ķermeni un odu. Atrodoties dažus soļus nostāk, tie neko nedod. Šo līdzekļu radītais aromāts parasti ir mākslīgs un uz odiem neiedarbojas, bet cilvēkiem gan var izraisīt nepatiku. Tāpat neko nedod arī ādas ierīvēšana ar antibakteriālo mutes skalošanas līdzekli.
Mazefektīvas izrādījušās arī ierīces, kuru uzdevums ir atbaidīt odus ar ultraskaņu, tāpat sevi nav attaisnojušas mobilās aplikācijas, kas paredzētas šim nolūkam.
Dabisks, bet gaistošs
Tie, kuri principiāli izvēlas tikai dabas vielas, odu atbaidīšanai telpās labprāt izmanto aromlampu ar krustnagliņu vai ģerāniju ēterisko eļļu. Ir augi, kuru smarža patīk cilvēkiem, bet nepatīk odiem - to vidū tiek minēta citronmelisa, kaķumētra, baziliks, lavanda, piparmētra, kā arī salvija kombinācijā ar rozmarīnu. Tomēr nepietiek ar to, ka šie augi ir sastādīti vai salikti vāzēs visapkārt. Odu atbaidīšanai jāsaberž svaigas to lapiņas un nedaudz jāieziežas. Aromāts ir patīkams, bet ļoti gaistošs, tāpēc efekts nav ilgs. Sēžot pie ugunskura, tajā ik pa laikam var iesviest rozmarīna zariņu.
Nopērkami arī rūpnieciski ražoti repelenti uz dabisku ēterisko eļļu bāzes. Tos iesaka lietot bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu, bet jāņem vērā, ka šādus līdzekļus nāksies uzklāt ādai biežāk nekā citus.
«Ķīmija» darbojas ilgāk
Daudzi efektīvi repelenti satur dietiltoluamīdu, kas ir diezgan toksisks, tāpēc lietošanā jāievēro piesardzība, nedrīkst pārkāpt ražotāja doto instrukciju. Iecienīti ir aerosoli, bet bērniem līdzņemšanai uz vasaras nometni un cilvēkiem ar jutīgu ādu labāk iegādāties rullīti, krēmu vai gēlu, kas viņiem ir drošāki un arī noturīgāki. Eksperti iesaka šos līdzekļus sevišķi rūpīgi uzklāt tām odu iecienītajām ķermeņa daļām, kur āda ir plānāka - uz potīšu, elkoņu un plaukstu locītavām, uz pieres. Pēc šo repelentu lietošanas ir kārtīgi jānomazgājas, jāizmazgā arī apģērbs.
Lai kukaiņi nenāktu telpās, ar repelentiem var apstrādāt logus, vēdlodziņus, durvis u.c.
Papildu risinājumi
Zīdainim, kurš guļ bērnu ratiņos, vēlams sarūpēt pretodu aizsargtīklu. Ja pameklē, var atrast šādus aizsargtīklus arī logiem un durvīm, kā arī mugurā velkamus no aizsargtīkla materiāla šūtus apģērbus, kas gan nav visai ērti valkājami. No odu dzēlieniem zināmā mērā pasargā apģērbi no blīva auduma. Odi var bez pūlēm iedzelt caur viegliem kokvilnas un linu apģērbiem, bet blīvs sintētisks materiāls tos attur. Gaišas krāsas tērpos cilvēki odiem šķiet mazāk pievilcīgi nekā tumšos apģērbos.
Daži odiem garšo labāk
Tautā cirkulē dažādi nostāsti par to, kāpēc vieni cilvēki piesaista odus tikai nedaudz, bet citi burtiski nevar no tiem atkauties. Šim jautājumam pievērsušies arī amerikāņu pētnieki. Nav apstiprinājies mīts par to, ka odi mazāk uzbrūk cilvēkiem, kuri ēduši ķiplokus, banānus vai lietojuši B grupas vitamīnu preparātus. Toties patiesībai atbilst fakts, ka odi labāk un ātrāk atrod cilvēkus, kuri tobrīd sporto vai fiziski strādā, jo tad aktivizējas elpošana un vielmaiņa, izdalās vairāk ogļskābās gāzes un pieaug ķermeņa siltums. Odi izvēlas arī tos, kuri lietojuši alu vai citu alkoholu. Taču zinātnieki domā, ka galvenokārt prioritātes tomēr nosaka gēni - gan cilvēku, gan odu gēni. Katram cilvēkam ir savas hormonālās sistēmas darbības īpatnības, kas nosaka, kādas vielas izdalās uz ādas un cik lielā mērā tās pievilina odus. Izolēt konkrētas vielas pagaidām nav izdevies. Bet nākotnē, iespējams, katram cilvēkam varēs izveidot personalizētu pretodu līdzekli, ņemot vērā viņa gēnu izpēti.
Kāds jau iedzels
Pilnīgi izvairīties no odu dzēlieniem, uzturoties brīvā dabā, parasti nav iespējams, tāpēc der laikus sagādāt piemērotus gēlus, balzamus vai citus līdzekļus, ar ko apstrādāt dzēlienu vietas, lai mazinātu niezi un pietūkumu. Ja nekā tāda nav pa rokai, dzēluma vietai var pielikt tautas līdzekļus - svaigu kartupeļa šķēlīti, saberztus pētersīļu zaļumus, piparmētru lapas, kliņģerīšu ziedus vai gabaliņu banāna mizas (ar iekšējo pusi pret ādu). Niezi dzēluma vietā atvieglo spirta vai degvīna komprese, var izmantot arī dzeramo sodu, kas sajaukta ar degvīnu. Lai dzēluma vietu dezinficētu, mājas aptieciņā der turēt jodu, briljantzaļo vai kādu citu līdzekli. Ja tādu nav, cietusī vieta vismaz jānomazgā ar ūdeni un ziepēm. Ja palīdz, var pielikt arī ledu. Tiem, kuriem odu dzēlieni parasti izraisa stipru niezi un pietūkumu, ir vērts iegādāties kādu antihistamīna preparātu. Ja ir spēcīga alerģiska reakcija, jākonsultējas ar ārstu.
IETEIKUMI ODU KAUJĀM