IETEIKUMI, lai sekss, pārkāpjot arī 40gadnieka slieksni, būtu regulārs un tīkams

© F64

Ja pā­rim pēc 40 ga­du ve­cu­ma vairs nav sek­su­ā­lu at­tie­cī­bu, tam ne­trūkst aiz­bil­di­nā­ju­mu. Kaut kā vairs ne­gri­bas, ir tik šaus­mīgs stress un no­gu­rums, kļūs­tam ve­ci, ko nu vairs... Me­di­cī­nas zi­nāt­nie­ki to­mēr sa­ka: tā ne­va­ja­dzē­tu būt! Vi­sas šis at­ru­nas iz­klau­sās ti­ca­mi, ta­ču ir pa­mats do­māt, ka tie to­mēr nav īs­tie cē­lo­ņi.

Pa­vā­ji­nā­ta sek­su­a­li­tā­te nav nor­mā­la no­ve­co­ša­nas pro­ce­sa sa­stāv­da­ļa. Dau­dziem cil­vē­kiem tie­ši pēc 40 ga­du ve­cu­ma fi­zis­kā tu­vī­ba sniedz vis­lie­lā­ko ap­mie­ri­nā­ju­mu, ja vien abi part­ne­ri zi­na, kā iz­vai­rī­ties no fak­to­riem, kas trau­cē piln­vēr­tī­gai dzi­mum­dzī­vei un ar lai­ku pat liek tai at­mest ar ro­ku.

Sā­pes un dis­kom­forts

Sā­pes un dis­kom­forts dzi­mum­ak­ta lai­kā ir iz­pla­tī­ta pro­blē­ma sie­vie­tēm pēc 40 ga­du ve­cu­ma, pirms me­no­pau­zes un me­no­pau­zes pe­ri­o­dā. Tās gal­ve­nais cē­lo­nis ir maksts sau­sums. Es­tro­gē­na lī­me­nis or­ga­nis­mā krī­tas, maksts sie­ni­ņas kļūst vā­jā­kas, iz­mai­nās pH lī­me­nis un maksts mik­ro­flo­ra. Es­tro­gē­na lī­me­ni ie­spē­jams pa­aug­sti­nāt ar hor­mo­nu aiz­stā­jēj­te­ra­pi­jas pa­lī­dzī­bu, ta­ču dau­dzām sie­vie­tēm pret to ir iz­vei­do­ju­šies aiz­sprie­du­mi: sa­vu­laik tā bi­ja vi­sai po­pu­lā­ra, bet, iz­vēr­tē­jot ilg­ter­mi­ņa ie­dar­bī­bu, at­klā­jās, ka šī te­ra­pi­ja iz­rai­sa arī no­piet­nas bla­kus­pa­rā­dī­bas, pat krūts vē­zi. Ta­ču lai­ka gai­tā te­ra­pi­ja ir piln­vei­do­ju­sies. Šo­dien nav ob­li­gā­ti iek­šķī­gi jā­lie­to lie­las es­tro­gē­na de­vas, pa­stāv arī lo­kā­li lie­to­ja­mi lī­dzek­ļi, kas iz­da­la pa­vi­sam ne­lie­las es­tro­gē­na por­ci­jas. Maksts sau­su­ma no­vēr­ša­nai tiek lie­to­ti spe­ci­ā­li krē­mi, va­gi­nā­lie gre­dze­ni, mak­stī ie­vie­to­ja­mas šķīs­to­šās tab­le­tes u.c. Pro­tams, kat­rai sie­vie­tei par la­bā­ko ri­si­nā­ju­mu jā­kon­sul­tē­jas ar gi­ne­ko­lo­gu. Arī bez re­cep­tes no­pēr­ka­mie maksts lub­ri­kan­ti var pa­lī­dzēt.

Ne­ru­nā­ša­na par sa­vu pro­blē­mu ar part­ne­ri

Tā vis­vai­rāk rak­stu­rī­ga vī­rie­šiem, ku­ri cieš no erek­ti­lās dis­funk­ci­jas - kad erek­ci­ja nav pie­tie­ka­ma, lai veik­tu piln­vēr­tī­gu dzi­mum­ak­tu. Vi­ņi ne­re­ti uz­ska­ta to par tik dzi­ļi pri­vā­tu pro­blē­mu, ka ne vien nav ar mie­ru vēr­sties pie ār­sta, bet arī at­klā­ti ne­ru­nā par to ar sa­vu part­ne­ri, la­bāk ļau­jot vi­ņai ap­vai­no­ties, do­māt, ka ir vī­rie­tim ap­ni­ku­si, ka vi­ņam uz­ra­du­sies mī­ļā­kā vai arī ka pēk­šņi sva­rī­gā­ka par vi­su pa­sau­lē kļu­vu­si mak­šķe­rē­ša­na vai sē­dē­ša­na līdz rī­tam kro­dzi­ņā ar drau­giem. Da­ļa vī­rie­šu no­slē­dzas se­vī un pro­blē­mu ig­no­rē, da­ļa mai­na mī­ļā­kās un sa­vās ne­veik­smēs vai­no ti­kai vi­ņas. Va­ja­dzē­tu to­mēr sa­ņem­ties, go­dī­gi ap­ru­nā­ties ar sie­vu un do­ties pie uro­lo­ga, lai ie­sa­ka me­di­ka­men­tus vai ci­tu ri­si­nā­ju­mu. Ve­se­lī­bu erek­ti­lās dis­funk­ci­jas ga­dī­ju­mā der pār­bau­dīt jeb­ku­ram, jo tā var lie­ci­nāt arī par dia­bē­tu, aug­stu asins­spie­die­nu, da­žā­du zā­ļu ra­dī­tām bla­kus­pa­rā­dī­bām utt.

Ne­spē­ja vis­pār ru­nāt par sek­su

Ir pie­tie­ka­mi daudz cil­vē­ku, ku­ri au­dzi­nā­ti tā­dā ga­rā, ka sa­ru­nas par sek­su un vi­su, kas ar to sais­tīts, uz­ska­ta par ne­pie­ļau­ja­mām. Ka­mēr abi part­ne­ri ir ap­mie­ri­nā­ti, viss ir kār­tī­bā bez vār­diem, bet, kad sā­kas iz­mai­ņas, kas mēdz būt rak­stu­rī­gas cil­vē­kiem pēc 40 ga­diem, vi­ņi nav ga­ta­vi, ne­spēj tās iz­prast, ir ne­pa­mie­ri­nā­ti, ta­ču aiz­bil­di­nās ar stre­su un no­gu­ru­mu, ne­vis mek­lē ri­si­nā­ju­mu. Tā pa­vi­sam sī­ka un vieg­li at­ri­si­nā­ma pro­blē­ma var kļūt par cē­lo­ni in­tī­mo at­tie­cī­bu iz­juk­ša­nai. Sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka tā­diem ne­ru­nī­ga­jiem pā­riem iz­mai­ņas, kas sais­tī­tas me­no­pau­zi un an­dro­pau­zi, no­tiek sma­gāk. Sek­so­lo­gi un psi­ho­lo­gi sa­ka: ne­kad nav par vē­lu mā­cī­ties ri­si­nāt šīs sa­ru­nas, un jā­ņem vē­rā, ka part­ne­riem va­ja­dzē­tu vai­rāk iz­teik­ties pir­ma­jā per­so­nā, pie­mē­ram, «man ļo­ti gri­bē­tos, lai tas no­tik­tu il­gāk», ne­vis «tu to iz­da­rī­ji pā­rāk āt­ri». Kur un kad vis­la­bāk ru­nāt par šīm lie­tām, tas pā­rim jā­jūt pa­šam. Da­žiem tas vis­la­bāk so­kas gu­ļam­is­ta­bas tum­sā, ci­tiem, tie­ši ot­rā­di, pil­nī­gi ap­ģērb­tiem un vi­dē, kas ne­sais­tās ar sek­su, vēl ci­tiem pa­līdz arī iz­glī­to­jo­šas grā­ma­tas vai in­ter­ne­ta ma­te­ri­ā­li par to, kā uz­la­bot sa­vu dzi­mum­dzī­vi.

An­ti­dep­re­san­tu lie­to­ša­na

Cil­vē­kiem, ku­ri lie­to zā­les, kas pa­aug­sti­na se­ro­to­nī­na lī­me­ni, dzi­mum­tiek­smes kri­ša­nās var būt vie­na no blak­su­pa­rā­dī­bām. Vai­rāk no tā cieš sie­vie­tes. Ri­si­nā­jums va­rē­tu būt īs­lai­cī­gas zā­ļu brīv­die­nas, kas uz lai­ku at­jau­no vēl­mi pēc sek­sa, ne­ra­dot grau­jo­šas se­kas de­pre­si­jas ār­stē­ša­nā. Jā­vēr­šas pie ār­sta, kurš no­zī­mē­jis an­ti­dep­re­san­tus, un jā­vai­cā vi­ņam par šo lie­tas as­pek­tu. Ie­spē­jams, viņš iz­rak­stīs zā­les ar īsā­ku ie­dar­bī­bas lai­ku vai arī iz­vē­lē­sies ci­tas gru­pas pre­pa­rā­tus, ku­ri ne­iz­rai­sa bla­kus­e­fek­tus sek­su­ā­la­jā dzī­vē.

Ne­iz­prat­ne par ie­kā­res da­bu

Sie­vie­tes bie­ži uz­trau­cas par to, ka vi­ņas ne­jūt ie­kā­ri, pa­ska­to­ties uz sa­vu part­ne­ri, ka­mēr part­ne­rim pie­tiek ar vie­nu ska­tie­nu uz kai­lo sie­vie­tes ķer­me­ni, lai «viss no­tik­tu kā jau­nī­bā». Vē­lē­ša­nās trū­ku­mu vi­ņas ir ga­ta­vas pie­rak­stīt no­ve­co­ša­nas pro­ce­sam. Jau­nī­bā var­būt tam ne­ti­ka pie­vēr­sta tik lie­la uz­ma­nī­ba, un to­mēr, ja at­ce­ra­mies tos lai­kus - vai pa­tie­šām jūs tik vieg­li un āt­ri pār­ņē­ma sek­su­ā­lās vēl­mes? Iz­pē­tīts, ka ti­pis­kas sie­vie­tes da­ba ir tā­da, ka vi­ņai šī vēl­me nāk, ne­vis ie­rau­got part­ne­ri, bet jau pēc tam, kad ir bi­jis pir­mais uz­bu­di­nā­jums, tā­dēļ šeit lie­la lo­ma ir glās­tiem un mai­giem vār­diem, lai to sti­mu­lē­tu. Tā­pēc ne­va­jag uz­trauk­ties par ie­kā­res trū­ku­mu un ne­va­jag arī at­teik­ties no sek­sa, ja «kaut kā nav no­ska­ņo­ju­ma». Pras­mīgs part­ne­ris zi­nās, kas jā­da­ra, lai no­ska­ņo­jums ras­tos, bet, ja viņš to ne­zi­na, sie­vie­te var dot mā­jie­nu, ka vi­ņai ne­pie­cie­ša­ma il­gā­ka ie­sil­dī­ša­nās. Ne­stei­dzī­ga, vieg­la priekš­spē­le, vien­kār­ši sa­mī­ļo­ša­na, pa­ras­ti ļauj sie­vie­tei just lie­lā­ku tu­vī­bu ar part­ne­ri un uz­ku­ri­na pat vai­rāk ne­kā ne­ka­vē­jo­ties uz­sāk­tas ugunī­gas ak­ti­vi­tā­tes. Mēdz teikt: vī­rie­tim va­ja­dzī­ga tu­vī­ba, lai tik­tu pie sek­sa, bet sie­vie­tei va­ja­dzīgs sekss, lai tik­tu pie tu­vī­bas.

Ele­men­tā­ra ne­iz­gu­lē­ša­nās

Iro­nis­kā kār­tā sekss un miegs mā­jo vie­nā un ta­jā pa­šā tel­pā - gu­ļam­is­ta­bā, un, kā pie­rā­dī­ju­ši pēt­nie­ki, tie ne­var iz­tikt viens bez ot­ra. Ja cil­vē­ku at­stāj piln­vēr­tīgs, pie­tie­kams miegs, ag­ri vai vē­lu vi­ņu at­stās arī piln­vēr­tīgs sekss, un vel­ti vai­not ve­cu­mu, ap­ni­ku­mu vai sa­spring­tu dar­ba rit­mu. Cil­vēks, ku­ram iz­jaukts mie­ga un no­mo­da ritms, kļūst vieg­lāk aiz­kai­ti­nāms, ne­pa­cie­tī­gāks, un tas at­stāj ie­spai­du arī uz vi­ņa in­tī­ma­jām at­tie­cī­bām. Sma­gi ša­jā zi­ņā nā­kas ciest tiem, ku­ru part­ne­ri ir dar­ba­ho­li­ķi, sli­mo ar bez­mie­gu vai nak­tī spies­ti pa­likt no­mo­dā, lai ap­rū­pē­tu slim­nie­ku. Ja šā­da si­tu­ā­ci­ja ie­ilgst, jā­mek­lē ri­si­nā­jums, kā to­mēr at­rast ie­spē­ju piln­vēr­tī­gi iz­gu­lē­ties, jo sek­su­ā­lās pro­blē­mas nav vie­nī­gās, kas var ras­ties no hro­nis­kas ne­iz­gu­lē­ša­nās.

Da­žā­das dzi­mum­or­gā­nu sli­mī­bas

Vi­sas ne­pa­tī­ka­mās sa­jū­tas, kas ro­das dzi­mum­ak­ta lai­kā, ne­va­jag au­to­mā­tis­ki pie­rak­stīt tam, ka tu­vo­jas vai ir ie­stā­ju­sies me­no­pau­ze. Ja ir sa­jū­ta, ka tur kaut kas nav kār­tī­bā, tā vis­drī­zāk ir pa­ma­to­ta. Gi­ne­ko­lo­gi uz­sver, ka arī pēc re­pro­duk­tī­vā ve­cu­ma pār­snieg­ša­nas sie­vie­tēm jā­iet uz re­gu­lā­rām ap­ska­tēm un, ja pa­rā­dās sū­dzī­bas par dis­kom­for­tu, nie­zi, sā­pēm, iz­da­lī­ju­miem u.c., arī jā­sa­zi­nās ar ār­stu. Ie­stā­jo­ties me­no­pau­zei, or­ga­nis­mam ir grū­tāk pre­to­ties dzi­mum­ce­ļu un urīn­ce­ļu in­fek­ci­jām, kas ir kār­tī­gi jā­iz­ār­stē.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Svarīgākais