1. maijs lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai asociējas ar brīvdienu. Šī diena starptautiski tiek atzīmēta kā Darba svētki, bet nācija to atzīmē arī kā valsts vēsturē tik nozīmīgo Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Proti, 1920. gada1. maijāuz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce, un pirmā maija nedēļa valstī tradicionāli tiek aizvadīta ar dažādiem patriotiskiem kultūras sarīkojumiem.
Taču šo datumu kā Darba un arī pavasara svinēšanas svētkus ar daudzveidīgiem pasākumiem un festivāliem atzīmē visā pasaulē. Noteiktās valstīs maija sākumā populāras ir tādas tradīcijas, kas latviešiem parasti saistās ar Līgo svētkiem, piemēram, lēkšana pāri ugunskuram. Informāciju par to, kādas aktivitātes šajās brīvdienās gaidāmas ārvalstīs un ar ko rēķināties tūristiem, nonākot konkrētā valstī maija brīvdienu laikā, apkopojusi ceļojumu aģentūra “Latvia Tours”.
Ķeltu festivāls Īrijā ar rituālām dejām
Arī Īrijā, kur mīt liela daļa aizbraukušo latviešu, 1. maijs tradicionāli ir brīvdiena, kad nestrādā bankas, pasts un citas publiskas iestādes. Atpūtas vietas kā, piemēram, bāri, kā arī pārtikas veikali, parasti ir vaļā, taču ar saīsinātu darba laiku. Šo svētku nedēļu īri aizvada ar tradīcijām bagātu Ķeltu festivālu un dažādām publiskām demonstrācijām, akcentējot darba ņēmēju tiesības. Ikgadējs notikums ir parādes, ko rīko sociālo aktīvistu organizācijas un politiskās partijas, visbiežāk valsts lielpilsētās, piemēram, Dublinā. Tas nereti ietekmē sabiedriskā transporta kustību, ar ko valsts viesiem šai laikā ieteicams rēķināties.
Būtisks pasākums maija sākumā Īrijā ir Ķeltu festivāls Lá Bealtaine, kuru svin kā ziedu uzplaukšanas un augļu koku ziedēšanas laiku. Tradicionāli īri šo laiku atzīmē ar ugunskuru dedzināšanu, kas latviešiem vairāk saistās ar Jāņu dienu - tiek izmantoti dažādi koki, kam īri piedēvē daudzveidīgas garīgās īpašības. Īrijas iedzīvotāji tic, ka šīm aktivitātēm ir nozīme valsts attīstībā - labas ražas veicināšanā un lopkopības attīstīšanā. Svētku simbols ir īpašs, ar ziediem dekorēts stabs (maypole), ap kuru notiek svinīgas dejas - lielākoties bērnu un jauniešu izpildījumā. Taču šīs tradīcijas popularitāte, gadiem ejot, mazinās.
Svētā Izidora svētki Spānijas galvaspilsētā Madridē
Spānijā 1. maijs arīdzan tiek atzīmēts kā Darba svētki (dēvē arī par Maija svētkiem) un ir brīvdiena, kad tiek slēgtas teju visas publiskās iestādes, bet sabiedriskais transports kursē pēc brīvdienu grafika. Maijs kopumā ir pateicīgs mēnesis Spānijas apmeklējumam, jo šajā laikā valstī jau ir patīkami silti laikapstākļi, kā arī notiek dažādi festivāli, kas varētu būt interesanti tūristiem. Viens no populārākajiem ir San Isidro festivāls jeb Svētā Izidora svētki, kas notiek valsts galvaspilsētā Madridē un ir viens no lielākajiem festivāliem, ko vietējie un tūristi labprāt apmeklē. Jau maija sākumā tos atzīmē ar gadatirgiem, dejām pilsētas ielās un citiem izklaides pasākumiem. Bet kulminācija svētkiem ir neviennozīmīgi vērtētās vēršu cīņas jeb korrida, kas tradicionāli norisinās maija vidū un periodiski dažādos reģionos notiek līdz pat jūnijam. Spānija ar silto klimatu un daudzveidīgām kultūras tradīcijām ir populārs tūristu galamērķis visa gada garumā, atzīst “Latvia Tours” Atpūtas sektora vadītāja Inga Freiberga.
Arī grieķi iecienījuši lēkšanu pāri ugunskuram
Tradīcijām bagātas svinības par godu 1. maijam norisinās vēl vienā populārā atpūtnieku galamērķī - Grieķijā. Tradicionāli gan grieķi šos svētkus svin vairāk kā pavasara svētkus. Senie grieķi piekto gada mēnesi jeb maiju vēsturiski veltīja Dēmetrai - lauksaimniecības dievietei. Mūsdienās grieķi maija svētkus atzīmē, pinot ziedu vainagus, ko piekarina pie namdurvīm. Pie durvīm ziedu vainagi tiek turēti tik ilgi, kamēr ziedi nokalst. Grieķi tic, ka šis vainagu pīšanas process viņus pietuvina dabai, īpaši svarīgi tas esot mūsdienās, kad cilvēka ikdiena ir saspringta, un viņš ir vienmēr aizņemts ar dažādiem darbiem.
Līdzīgi kā Latvijā Jāņu naktī, arī Grieķijā iedzīvotāji iecienījuši lēkšanas pāri ugunskuram tradīciju - to viņi piekopj tieši Maija svētkos. Tradicionāli dažāda vecuma sievietes pulcējas vakarā, pēc saullēkta, pirms Maija svētkiem, lai dedzinātu sausos zarus, ko jau laicīgi pirms svētkiem ievākušas. Sievietes dejo apkārt šim ugunskuram, dziedot dažādas pavasara atnākšanai veltītas dziesmas, bet bērni tiek aicināti samitrinātās drēbēs un mitriem matiem lēkt pāri ugunskuram, ticot, ka šī tradīcija stiprinās veselību.