10 vien­kār­ši pa­do­mi skais­tam smai­dam

Glī­ti un bal­ti zo­bi ir sva­rīgs mū­su vi­zu­ā­lā tē­la ele­ments, kas, iz­rā­dās, ap­kār­tē­jiem cil­vē­kiem pat ne­ap­zi­nā­ti ra­da ie­spai­du, ka mēs esam jau­ni, ve­se­lī­gi un vis­no­taļ veik­smī­gi. Tē­la vei­do­ša­nā pie­da­lās da­ba, zob­ārsts, hi­gi­ē­nists un arī mēs pa­ši ar sa­viem ik­die­nas pa­ra­du­miem. Te nav ru­na ti­kai par zo­bu tī­rī­ša­nu vai die­go­ša­nu un pa­rei­zu mu­tes do­bu­ma kop­ša­nas lī­dzek­ļu iz­vē­li. Ir at­klā­ti arī ci­ti vien­kār­ši vei­di, kā dien­die­nā rū­pē­ties, lai zo­bi il­gāk sa­gla­bā­tos skais­ti un ve­se­li.

Ogļ­hid­rā­tus - ti­kai ēdien­rei­zēs

Ar ogļ­hid­rā­tiem ba­gā­tus pro­duk­tus bie­ži iz­vē­la­mies, lai pa­naš­ķē­tos starp ēdien­rei­zēm. Ogļ­hid­rā­ti mū­su uz­tve­rē lie­lā­ko­ties sais­tās ar sal­du­miem, tā­pēc šķiet, ka ma­zāk kai­tī­gas ir ne tik sal­das lie­tas, pie­mē­ram, piln­grau­du ce­pums vai sau­ja kar­tu­pe­ļu čip­su. Ta­ču vi­si ogļ­hid­rā­ti sa­šķe­ļas līdz vien­kār­ša­jiem cu­ku­riem, un tie­ši tie vis­la­bāk gar­šo bak­tē­ri­jām, ku­ras uz­dar­bo­jas mu­tes do­bu­mā un vei­ci­na zo­bu ka­rie­sa at­tīs­tī­bu. Tur­klāt pro­duk­tiem, kas ba­gā­ti ar ogļ­hid­rā­tiem, bie­ži ir ten­den­ce lipt pie zo­biem un sa­krā­ties zo­bu star­pās. Tā­pēc jā­cen­šas uz­ņemt ogļ­hid­rā­tus ēdien­rei­žu lai­kā, ne­vis ār­pus tām, jo, ēdot lie­lā­ku uz­tu­ra dau­dzu­mu, iz­da­lās vai­rāk sie­ka­lu, kas pa­līdz aiz­ska­lot no zo­biem ēdie­na da­ļi­ņas.

Ne­tī­ri zo­bus tū­līt pēc dzē­rie­nu bau­dī­ša­nas!

Gā­zē­tie dzē­rie­ni, su­las un dau­dzi ci­ti sa­tur skā­bes, kas kom­bi­nā­ci­jā ar zo­bu tī­rī­ša­nas ab­ra­zī­vo efek­tu no­da­ra pā­ri zo­bu emal­jai. Lai pa­sar­gā­tu zo­bus, pēc mi­nē­to dzē­rie­nu lie­to­ša­nas ie­tei­cams, lē­ni mal­ko­jot, uz­dzert ūde­ni vai iz­koš­ļāt koš­ļā­ja­mo gu­mi­ju bez cu­ku­ra. Tas vei­ci­na sie­ka­lu iz­da­lī­ša­nos, kas pa­līdz skā­bes neit­ra­li­zēt, un ti­kai pēc tam var ķer­ties pie zo­bu su­kas.

Uz­ņem vai­rāk C vit­amī­na!

C vit­amī­nu rei­zēm tē­lai­ni sauc par ce­men­tu, kas sa­tur ko­pā vi­sas ķer­me­ņa šū­nas, un tam ir sva­rī­ga lo­ma arī sma­ga­nu ve­se­lī­bas uz­tu­rē­ša­nā. Cil­vē­kiem, ku­ri die­nā pa­tē­rē ma­zāk par 60 mi­li­gra­miem C vit­amī­na, ir par 25% lie­lāks sma­ga­nu sli­mī­bu risks ne­kā tiem, ku­ri lie­to 180 mg C vit­amī­na vai vai­rāk - šā­da li­kum­sa­ka­rī­ba kon­sta­tē­ta ASV no­ti­ku­šā pē­tī­ju­mā, ku­rā bi­ja ie­sais­tī­ti 12 000 pie­au­gu­šu cil­vē­ku. Vis­la­bāk ir uz­ņemt C vit­amī­nu ar uz­tu­ru, bet, ja tas nav ie­spē­jams, var lie­tot ap­tie­kā no­pēr­ka­mos pre­pa­rā­tus.

Dzer tē­ju!

Tē­ja sa­tur an­ti­ok­si­dan­tus, kas lab­vē­lī­gi ie­tek­mē sma­ga­nu stā­vok­li. Gan mel­na­jā, gan za­ļa­jā tē­jā ir vie­las, kas spēj aiz­ka­vēt zo­bu ap­li­ku­ma vei­do­ša­nos, un līdz ar to ma­zi­nās ka­rie­sa un sma­ga­nu sli­mī­bu at­tīs­tī­bas risks. Tē­jā ir arī vie­las, kas ka­vē bak­tē­ri­ju - slik­tas el­pas vei­ci­nā­tā­ju aug­ša­nu. Pie­de­vām tē­ja sa­tur arī flu­o­ru, kas va­ja­dzīgs stip­rai zo­bu emal­jai. Pēc­pus­die­nas tē­ja ir arī labs uz­mun­dri­nā­jums at­li­ku­ša­jai die­nas da­ļai.

Iz­man­to sal­mi­ņu!

Dau­dziem gar­šo gā­zē­ti dzē­rie­ni un su­las, ta­ču tie sa­tur skā­bes, pie­mē­ram, cit­ron­skā­bi un fos­for­skā­bi, tā­pēc vi­ņiem ir lie­lāks risks sa­bo­jāt zo­bu emal­ju, pat ja iz­vē­las šo dzē­rie­nu di­ē­tis­kās, cu­ku­ru ne­sa­tu­ro­šās ver­si­jas. Sū­cot šķid­ru­mu caur sal­mi­ņu, ku­ra gals ir ne­vis ie­sprausts starp zo­biem, bet at­ro­das tā­lāk mu­tē, pie­mē­ram, vieg­li pie­spiests ar mē­li pie auk­slē­jām, tiek ma­zi­nāts dzē­rie­na tie­šais kon­takts ar zo­bu emal­ju. Tā­dēļ ir vērts vien­mēr tu­rēt sal­mi­ņus pa ro­kai.

Rū­pē­jies, lai ne­trūk­tu kal­ci­ja!

Tā­pat kā mū­su kau­liem, kal­cijs ir ne­pie­cie­šams arī zo­biem. Iz­pē­tīts, ka cil­vē­ki, ku­ri die­nā uz­ņem vis­maz 800 mg kal­ci­ja, re­tāk cieš no iz­teik­tām sma­ga­nu pro­blē­mām. Kal­cijs stip­ri­na žok­ļu kau­lus, līdz ar to zo­bi stin­gri tu­ras sa­vā vie­tā. Pār­ti­kā ie­tei­cams siers, jo­gurts un ci­ti pie­na pro­duk­ti, var iz­man­tot arī uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus. Pro­tams, tas at­tie­cas uz ve­se­liem cil­vē­kam. Ja kā­dam ir ar kal­ci­ja viel­mai­ņu sais­tī­tas ve­se­lī­bas pro­blē­mas, tās jā­ri­si­na ko­pā ar ār­stu.

Pie­sar­gies, ejot uz ba­sei­nu!

Šķiet - kas par nie­kiem, kurš tad, pel­dot ba­sei­nā, ņem mu­tē hlo­rē­to ūde­ni? Iz­rā­dās, ka ba­sei­na ūdens to­mēr kaut kā tur no­nāk, tā­pēc tā sa­stā­vā eso­šais hlors var bo­jāt zo­bu emal­ju un iz­vei­dot uz tās trai­pus. Tiem, ku­ri re­gu­lā­ri iet uz ba­sei­nu, ie­tei­cams ņemt lī­dzi arī zo­bu su­ku. Hlors ūde­nī iz­nī­ci­na bak­tē­ri­jas, bet var kriet­ni pa­ze­mi­nāt ūdens pH lī­me­ni, ūdens kļūst pā­rāk skābs. Tā­dēļ tū­līt pēc pel­dē­ša­nas ie­tei­cams iz­tī­rīt zo­bus, kā arī lie­tot flu­o­ru sa­tu­ro­šu mu­tes ska­lo­ša­nas lī­dzek­li.

No­grauz kā­du ābo­lu!

Zob­ār­stu at­tiek­sme pret ābo­liem ga­du gai­tā ir vai­rāk­kārt mai­nī­ju­sies. Se­nos lai­kos ābo­lus sau­ca par da­bas do­tām «zobu su­kām» un ie­tei­ca ēst, ja, pie­mē­ram, ne­dē­ļas no­ga­lē brau­cot uz lau­kiem, zo­bu tī­rī­ša­nas pie­de­ru­mi aiz­mir­su­šies mā­jās. Vē­lāk ti­ka ap­gal­vots, ka ābo­li bo­jā zo­bus, jo ta­jos ir skā­bes. Ta­gad spe­ci­ā­lis­ti no­nā­ku­ši pie at­zi­ņas, ka ābo­li, tā­pat kā ci­ti krauk­šķī­gi grau­ža­mi aug­ļi un dār­ze­ņi, pa­līdz no­tī­rīt zo­bus un pat spēj lik­vi­dēt tē­jas un ka­fi­jas ra­dī­tos trai­pus uz emal­jas. Iz­pē­tīts, ka skā­bes ābo­los ir mai­gas. Kom­bi­nā­ci­jā ar šķiedr­vie­lām, kas ir krauk­šķī­ga­jos aug­ļos, tās pa­da­ra zo­bus tī­rus un mir­dzo­šus. To­mēr, ja ābols ēsts starp ēdien­rei­zēm, de­rē­tu pēc tam iz­ska­lot mu­ti ar ūde­ni.

...ie­dod mī­ļa­jam bu­ču!

Ne jau tā­da ie­mes­la dēļ cil­vē­kiem pa­tīk skūp­stī­ties, to­mēr fakts pa­liek fakts: skūp­sta lai­kā iz­da­lās vai­rāk sie­ka­lu, kas ap­ska­lo zo­bus un vi­su mu­tes do­bu­mu, tā ma­zi­not ka­rie­su vei­ci­no­šo mik­ro­or­ga­nis­mu kon­cen­trā­ci­ju. Bet ne­va­jag skumt, ja nav ne­vie­na, ar ko skūp­stī­ties. Lī­dzī­gu efek­tu var pa­nākt, gre­mo­jot koš­ļe­nes bez cu­ku­ra.

Iz­vē­lies piln­grau­du pro­duk­tus!

Līdz ar ci­tām la­bām īpa­šī­bām piln­grau­du pro­duk­tiem pie­mīt arī spē­ja uz­tu­rēt zo­bu ve­se­lī­bu. Ja kat­ru die­nu ap­ēd vis­maz vie­nu pil­grau­du pro­duk­tu por­ci­ju, tad vai­rāk ne­kā par piek­to da­ļu sa­ma­zi­nās pe­ri­o­don­tī­ta risks. Piln­grau­du pro­duk­ti pa­līdz sta­bi­li­zēt cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs, un tas nāk par la­bu arī dia­bē­ta pa­cien­tu mu­tes ve­se­lī­bai. Ie­tei­cams re­gu­lā­ri ēst brū­nos rī­sus, piln­grau­du ma­ka­ro­nus, piln­grau­du mai­zi u.c.