VIRTUVĒ: Vienkāršas idejas avokado izmantošanai

Kad līdz īstiem un sulīgiem vietējiem zaļumiem vēl kāds laiks jāgaida, bet siltumnīcu gurķi šķiet ūdeņaini, uzburt pavasarīgu noskaņu ēdienkartē palīdzēs maigi zaļais avokado mīkstums. Ēdiena krāsai ir nozīme – apgalvo tie, kuri šajā jautājumā nopietni iedziļinājušies, un zaļā krāsa esot nomierinoša, atpūtinoša un labu noskaņojumu radoša. Kādēļ gan to nepārbaudīt?

Avokado, reizēm saukts arī par aligatoru bumbieri, ir savdabis: forma kā bumbierim, miza kā aligatora āda, bet garša kā nevienam citam auglim, turklāt tas ir auglis ar vislielāko tauku saturu - caurmērā ap 15%, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir vērtīgās mononepiesātinātās taukskābes.

Vēl avokado satur ap septiņiem procentiem šķiedrvielu, kālija daudzuma ziņā tas pārspēj banānus, ir labs K vitamīna, folskābes, B1 B5 un B6 , kā arī E vitamīna avots. Ļoti ieteicams pievienot avokado dažādiem dārzeņu salātiem, jo tas palīdz organismam pilnīgāk uzņemt un izmantot taukos šķīstošos vitamīnus, kas ir šajos dārzeņos.

Avokado ceļā līdz mūsdienu patērētāju galdam nav trūcis ne leģendu, ne aizspriedumu. Dienvidamerikas iedzīvotāji avokado audzējuši jau pirms mūsu ēras, ko apstiprina arheologu atradumi Peru un Meksikā. Spāņu iekarotājiem 16. gadsimtā šis auglis gluži labi iegaršojies, bet, nespēdami izrunāt acteku vārdu ahuacatl, viņi sacījuši aguacate, kas vēlāk pārveidojies par avokado. Pret avokado laiku pa laikam radušās arī dažādas iebildes. Izrādās, acteku valodā ahuacatl nozīmē - sēklinieks. Acteku sievietēm avokado novākšanas laikā pat neesot bijis ļauts iziet no mājas, lai nekristu nešķīstībā. Vēlāk radies uzskats, ka avokado esot jāēd tikai tiem, kam ir problēmas ar vīrišķo dzimumspēku, un viens otrs kautrējies šos augļus atklāti pirkt un ēst. 20. gadsimta 20. gados avokado audzētājiem pat nācies finansēt vērienīgu sabiedrisko attiecību kampaņu, lai kliedētu patērētāju aizspriedumus. Bet diez vai ar kampaņu būtu daudz līdzēts, ja avokado pats par sevi nebūtu tik vērtīgs un gards.

Kā tikt pie gataviem

Avokado izvēle rada zināmas problēmas. Tie tiek novākti, kad ir jau sasnieguši maksimālo lielumu, taču vēl negatavi. Pircējiem ir nelāgs paradums augļus veikalā spaidīt. Tiek apgalvots, ka auglis labā kondīcijā ir stingrs, tomēr nedaudz padodas spiedienam. Tik un tā reizēm grūti saprast, vai auglis ir gatavs vai daudzu roku saspaidīts. Ja viegli izdodas iespiest bedrīti, auglis ir bojāts. Ja tas šķiet aizdomīgi viegls, der mazliet pakratīt - ja jūtams, ka iekšā kaut kas grab, tad auglis ir sažuvis. Lietpratēji iesaka aplūkot vietu zem avokado kātiņa - ja krāsa ir svaigi zaļa, tad auglis ir pareizā kondīcijā, ja brūna - pārgatavojies. Mizas krāsa nav noteicošais izvēles kritērijs, jo dažādām šķirnēm tā atšķiras, taču jāatturas pirkt avokado, kam uz mizas ir lielāki tumši plankumi - tas visdrīzāk ir mehāniski bojāts. Tiek arī stāstīts, ka gatavam auglim miziņa ir blāvāka, bet negatavam - spožāka, bet šo niansi nav tik viegli izvērtēt, sevišķi tad, ja visi augļi veikala stendā ir vienādā gatavības pakāpē.

Lai nogatavinātu avokado, tas jāieliek papīra turzā kopā ar kādu banānu vai ābolu un jāpatur istabas temperatūrā. Tas prasīs vairākas dienas. Nepacietīgie iesaka citu metodi: avokado ietin cepamajā papīrā un uz 10-15 minūtēm ieliek viegli siltā cepeškrāsnī (līdz 110 grādiem).

Vienkāršas idejas avokado izmantošanai

Labu, krēmīgu avokado mīkstumu var uzziest uz maizes sviesta vietā.

Mazos kubiņos sagrieztu avokado iekaisa zupas šķīvjos tieši pirms ēšanas. Īpaši labi tie piestāv melno pupiņu zupai.

Sasmalcinātu avokado var pievienot makaroniem ar sieru. Vispirms uzkaisa sieru, bet avokado gabaliņus pieliek, kad siers jau nedaudz izkusis.

Avokado mīkstumu var samīcīt kopā ar tofu masu vai saputot ar sviestmaižu krēmiem un likt uz maizītēm.

Avokado var kļūt par piedevu gandrīz jebkuriem salātiem, piemēram, interesantu salikumu veido avokado, fenhelis, apelsīnu mīkstums un piparmētru zaļumi.

Tradicionāls avokado ēdiens, kura saknes sniedzas līdz acteku laikiem, ir gvakomole - uz avokado bāzes gatavota mērce. Receptes ir dažādas, bet tipiskā gvakomolē ir samīcīti avokado, tomāti, sīpoli, koriandra zaļumi, laima sula, čili, sāls, melnie pipari.

Avokado pusītes ar mizu vai bez tās izmanto kā miniatūrus salātu trauciņus, piemēram, tomātu, garneļu vai tunča salātiem.

***

Receptes

Avokado trifeles

Sastāvdaļas:

1 gatavs liels avokado

100 g melnās šokolādes

kanēlis, vaniļa - pēc garšas

kakao pulveris

Pagatavošana:

Šokolādi izkausē mīkstu. Atsevišķā traukā samīca avokado mīkstumu, tam pievieno šokolādi, kanēli, vaniļu un maisa, līdz rodas viendabīga masa. To uz pusstundu ieliek atdzesēties ledusskapī. Veido

10-12 bumbiņas, apviļā kakao pulverī.

Tunča un avokado salātu tīstoklīši

Sastāvdaļas:

200 g konservēta tunča

1 gatavs avokado

2 seleriju kāti

1 neliels sarkanais sīpols

1 ēdamkarote olīvu eļļas

1 ēdamkarote citronu sulas

1 tējkarote rīvētas citronu miziņas

2 ēdamkarotes kapātu pētersīļu zaļumu

malti melnie pipari

ietīšanai - tortiljas vai lavašs

Pagatavošana:

Avokado mīkstumu saspaida, pievieno eļļu, citronu sulu un miziņu, pētersīļu zaļumus un piparus. Sajauc ar sadrupinātu tunča gaļu, plāni sagrieztiem seleriju kātiem un sīki sagrieztu sarkano sīpolu. Masu ietin tortiljās vai lavašā, atstāj ievilkties vismaz uz divām stundām, sagriež gabaliņos.

Kraukšķīgās avokado šķēlītes

Sastāvdaļas:

2 lieli avokado

nedaudz laimu sulas

1 ola

sāls, pipari

3 ēdamkarotes miltu

1 glāze rīvmaizes

2 ēdamkarotes eļļas

Pagatavošana:

Nomizotu avokado sagriež glītās vienādās šķēlītēs, apslacina ar laimu sulu, uzkaisa sāli un piparus.

Apviļā miltos, pēc tam - sakultā olā un rīvmaizē. Cepeškrāsni iesilda līdz

200 grādiem. Avokado šķēlītes uzmanīgi pārklāj ar nelielu eļļas daudzumu (izmantojot otiņu vai smidzināmo eļļas aerosolu), kārto uz plāts ar ieziesto pusi uz leju, pārklāj ar eļļu no virspuses, cep 15 minūtes.