PILDĪTAS OLAS: Da­žas ne­tra­di­ci­o­nā­las re­cep­tes

Liels dau­dzums cie­ti vā­rī­tu olu paš­laik pie­der pie lie­tas jeb­ku­rā mā­jā, kur nav sve­ša Liel­die­nu svi­nē­ša­na. Tām, kas ak­tī­vi ka­ro­ju­šas, pa­ras­ti ir sa­dau­zī­ta čau­ma­la, kas turp­mā­ko gla­bā­ša­nu pa­da­ra pro­ble­mā­tis­ku. Un ko nu tur gla­bāt – kad tad vēl ēdīs olas, ja ne ta­gad? Pa­vi­sam sa­dau­zī­tās un tās, ku­ras ne­iz­do­das glī­ti no­lo­bīt, iz­man­to­ja­mas sa­lā­tiem vai sa­ce­pu­miem, bet no pā­rē­jām lai top pil­dī­tas olas.

Katrs tās var pa­ga­ta­vot at­bil­sto­ši sa­va le­dus­skap­ja sa­tu­ram, gar­šas iz­jū­tai un fan­tā­zi­jas li­do­ju­mam. Pē­dē­jais ir pats sva­rī­gā­kais. Āt­ri un vien­kār­ši var iz­vei­dot kla­sis­kās pil­dī­tās olu pu­sī­tes, bet, ja ir prieks un laiks dar­bo­ties, var da­ri­nāt arī mu­ci­ņas, lai­vi­ņas, gro­zi­ņus, tulp­ju zie­dus, muš­mi­rī­tes, pat za­ķus un pe­les.

Pro­tams, jā­ie­vē­ro olu de­rī­gu­ma ter­miņš, bet nav jā­cen­šas sa­gā­dāt ļo­ti, ļo­ti svai­gas. Olām, ku­ru de­rī­gu­ma ter­miņš jau pa­ma­zām tu­vo­jas bei­gām, pēc vā­rī­ša­nas ir vieg­lāk no­lo­bīt čau­ma­lu. Mēs pa­ras­ti do­dam priekš­ro­ku mai­gam, krēm­vei­dī­gam olu pil­dī­ju­mam, ku­rā olu dzel­te­nu­mi sa­mī­cī­ti un sa­pu­to­ti ar ma­jo­nē­zi, bet pil­dī­jums var būt arī ļo­ti pi­kants. Ir ne­skai­tā­mi va­ri­an­ti, ko tam pie­jaukt klāt un ko likt uz jau sa­ga­ta­vo­tām olām, lai kat­ra gar­šo­tu pa­vi­sam ci­tā­di.

Da­žas ne­tra­di­ci­o­nā­las re­cep­tes

• Bez ma­jo­nē­zes. Se­šas vā­rī­tas olas pār­griež ga­re­nis­ki, iz­ņem dzel­te­nu­mus, pie­vie­no trīs tēj­ka­ro­tes jo­gur­ta, vie­nu tēj­ka­ro­ti čat­ni­ja, pus­tēj­ka­ro­ti ka­ri­ja, ne­daudz sāls un ka­pā­tus ze­mes­riek­stus. Vi­su rū­pī­gi sa­mai­sa, pil­da sa­ga­ta­vo­ta­jos bal­tu­mos.
• Ar krauk­šķī­giem dār­ze­ņiem. Se­šas vā­rī­tas olas pār­griež, dzel­te­nu­mus sa­pu­to ar trim ēdam­ka­ro­tēm ma­jo­nē­zes, pie­vie­no vie­nu ēdam­ka­ro­ti sī­ki sa­griez­tas sar­ka­nās pap­ri­kas, vie­nu ēdam­ka­ro­ti sa­griez­tu se­le­ri­ju kā­tu un vie­nu ēdam­ka­ro­ti za­ļo lo­ci­ņu. Pil­da olās, ro­tā ar za­ļu­miem, var kat­rai olai uz­likt lo­bī­ta val­riek­sta pu­sī­ti.
• Ar kal­mā­ru sa­lā­tiem. Kal­mā­ru taus­tek­ļus iz­vā­ra, at­dze­sē, no­tī­ra un sa­maļ ga­ļas­ma­šī­nā ko­pā ar sī­po­liem. Pie­vie­no ka­pā­tus za­ļu­mus, olu dzel­te­nu­mus, sā­li, pi­pa­rus un ma­jo­nē­zi.
• Ar ma­zu tau­ku sa­tu­ru. Se­šām vā­rī­tām pār­griez­tām olām iz­ņem dzel­te­nu­mus, tos sa­mī­ca ar trim ēdam­ka­ro­tēm vāj­pie­na biez­pie­na, pie­vie­no ne­daudz kal­tē­tu pē­ter­sī­ļu vai ba­zi­li­ka, pēc gar­šas - ābo­lu eti­ķi, sā­li, pi­pa­rus. Pil­da olās, uz­kai­sa ne­daudz lo­ci­ņu.
• Cep­tas pil­dī­tas olas. Vā­rī­tas olas ga­re­nis­ki pār­griež, dzel­te­nu­mus sa­mē­rā rup­ji sa­ka­pā, pie­vie­no ku­bi­ņos sa­griez­tu kū­pi­nā­tu vai cep­tu cū­kas šķiņ­ķi, ka­pā­tu vā­rī­tu bur­kā­nu un spie­dē sa­spies­tu ķip­lo­ka dai­vi­ņu. Olas no­vie­to uz plāts, liek kar­stā ce­peš­krās­nī un cep, līdz augš­pu­sē vei­do­jas zel­tai­na ga­ro­zi­ņa.