TIEVĒTĀJIEM: Pa­ņē­mie­ni, kā at­gūt kon­tro­li pār sa­vu ēst­gri­bu

© Ilze Zvēra/F64

Gan uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti, gan tie, ku­ri cen­šas tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, zi­na, cik bie­ži la­bais no­doms mai­nīt sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus un uz­ņemt ma­zāk ka­lo­ri­ju pēc da­žām die­nām tiek at­mests.

Vieg­li jau ir pa­teikt - ēd ma­zāk, bet ko lai da­ra, ja ape­tī­te kļūst ne­ie­gro­žo­ja­ma? Ir iz­do­māts diez­gan daudz pa­ņē­mie­nu, kas var pa­lī­dzēt at­gūt kon­tro­li pār sa­vu ēst­gri­bu. Ie­spē­jams, kāds no tiem no­de­rēs arī jums.

  • Sākt ēdien­rei­zi ar glā­zi ūdens, lai kuņ­ģis jau bū­tu da­ļē­ji pie­pil­dīts. Dau­dzi tie­vē­tā­ji ir pār­lie­ci­nā­ju­šies, ka tas ļauj sa­ma­zi­nāt ap­ēs­tā ēdie­na dau­dzu­mu. Pa­ra­dums dzert ūde­ni tur­klāt ir ve­se­līgs pats par se­vi.
  • Pār­struk­tu­rēt sa­vas mal­tī­tes, lai ap­tu­ve­ni 80% no dien­nakts uz­tu­ra tik­tu ap­ēsts bro­kas­tīs un pus­die­nās, ne­vis va­ka­ri­ņās. Lie­lis­ki, ja di­vu vai trīs ap­jo­mī­gu ēdien­rei­žu vie­tā var ie­tu­rēt 5 - 6 mal­tī­tes ar ne­lie­lām ēdie­na por­ci­jām.
  • At­ra­di­nā­ties ēst pie da­to­ra, tele­vi­zo­ra vai la­sī­ša­nas lai­kā, jo, šā­di ap­vie­no­jot di­vas dar­bī­bas, sma­dze­nes ir spies­tas sa­da­līt uz­ma­nī­bu un slik­tāk kon­tro­lē ēša­nas pro­ce­su un sā­ta sa­jū­tu. Kā­dā eks­pe­ri­men­tā no­skaid­ro­jies, ka, cil­vēks, kurš ēdot ska­tās aiz­rau­jo­šu fil­mu, no­tie­sā gan­drīz div­reiz vai­rāk ēdie­na ne­kā tas, kurš mal­tī­tes lai­kā ne­no­dar­bo­jas ar bla­kus­lie­tām.
  • Ēst pro­duk­tus, ku­ri sa­tur balast­vie­las, pie­mē­ram, rupj­mai­zi, kli­ju mai­zi, piln­grau­du pār­slas, pu­pas, zir­ņus, ābo­lus, žā­vē­tus aug­ļus u.c. Tie ra­da no­tu­rī­gu sā­ta sa­jū­tu, tā ka ir vieg­lāk sa­gai­dīt nā­ka­mo ēdien­rei­zi. Arī tad, ja pēk­šņi ļo­ti sa­gri­bas ēst starp ēdien­rei­zēm, var ap­ēst ma­zu ru­dzu mai­zes šķē­lī­ti.
  • Pa­ēst pirms ie­ša­nas uz pār­ti­kas vei­ka­lu, jo ir pie­rā­dīts, ka iz­sal­cis cil­vēks no­pērk vai­rāk pro­duk­tu, ne­kā vi­ņam pa­tie­sī­bā va­jag, un re­zul­tā­tā arī vai­rāk ap­ēd. Pa­rā­dās pa­pil­du aiz­bil­di­nā­jums: ēdie­nu ta­ču ne­drīkst laist zu­du­mā.
  • Va­ka­rā kār­tī­gi iz­tī­rīt zo­bus - tas, pro­tams, jā­da­ra vi­siem, bet jo se­viš­ķi rū­pī­gi un cen­tī­gi tī­rīt un die­got zo­bus va­ja­dzē­tu tiem, ku­ri zi­na, ka nak­tī gri­bē­sies la­vī­ties pie le­dus­skap­ja kaut ko uz­kost. Var­būt vi­ņus at­tu­rēs tas, ka žēl sa­bo­jāt sa­vu pū­li­ņu re­zul­tā­tu. Zi­nā­ma no­zī­me tiek pie­šķir­ta arī no­sa­cī­ju­ma re­flek­sam, ka zo­bus pa­ras­ti tī­ra pēc ēša­nas: past­āv uz­skats, ka tad or­ga­nisms at­tie­cī­gi no­ska­ņo­jas uz do­mu, ka ir pa­ēdis.
  • Iz­mē­ģi­nāt ma­sā­žu: pār­is mi­nū­tes ar vi­dē­jā pirk­sta spil­ven­ti­ņu iz­da­rīt vieg­lu spie­die­nu uz pun­ktu, kas at­ro­das starp de­gu­nu un augš­lū­pu.
  • Ie­mā­cī­ties ēst lē­nāk, rū­pī­gi sa­koš­ļā­jot kat­ru ku­mo­su. Vis­la­bāk, ja mal­tī­ti var ie­tu­rēt mie­rī­gā at­mo­sfē­rā, sē­žot pie gal­da un iz­man­to­jot gal­da pie­de­ru­mus. Pēc kat­ra ku­mo­sa ka­ro­ti vai dak­ši­ņu un na­zi at­liek ma­lā, līdz ku­moss ir sa­koš­ļāts un no­rīts. No gal­da ie­tei­cams cel­ties brī­dī, kad vēl va­rē­tu ie­ēst kā­du ku­mo­su, jo sā­ta sa­jū­ta ne­ie­stā­jas acu­mir­klī, bet ti­kai kā­du lai­ku pēc tam, kad mal­tī­te pa­beig­ta. Nav vē­lams ēst, stā­vot kā­jās, ejot pa ie­lu vai sē­žot ma­šī­nā.
  • Ie­klau­sī­ties sa­vā or­ga­nis­mā, lai sa­pras­tu, kā­di pro­duk­ti un pa­ra­du­mi sti­mu­lē ēst­gri­bu un kā­di to sa­ma­zi­na. Pie­mē­ram, tiek ap­gal­vots, ka ēst­gri­bu vei­ci­na asas garš­vie­las un ka­fi­ja, ta­ču ir pie­tie­ka­mi daudz cil­vē­ku, ku­riem šā­du efek­tu ne­no­vē­ro. Da­ļa cil­vē­ku uz­ska­ta, ka pirms ēša­nas ne­va­jag past­ai­gā­ties, jo tas uz­ku­ri­not ape­tī­ti, ka­mēr ci­ti at­zīst, ka tas vi­ņu ēst­gri­bu īpa­ši ne­ie­tek­mē.
  • Iz­mē­ģi­nāt ne­kai­tī­gus tau­tas lī­dzek­ļus ēst­gri­bas sa­ma­zi­nā­ša­nai un viel­mai­ņas ak­ti­vi­zē­ša­nai. Pie­mē­ram, pirms ēša­nas iz­dzert glā­zi ūdens, kam pie­vie­no­tas di­vas tēj­ka­ro­tes ābo­lu eti­ķa, vai pus­glā­zi se­le­ri­ju za­ļu­mu no­vā­rī­ju­ma, kas pa­ga­ta­vots, uz 20 gra­miem sa­smal­ci­nā­tu za­ļu­mu ņe­mot glā­zi ūdens un vā­rot 15 mi­nū­tes. Iz­man­to arī lin­sēk­lu eļ­ļu, kli­jas, ķip­lo­kus u.c.
  • Lai ra­di­kā­li at­ri­si­nā­tu pār­mē­rī­gās ēst­gri­bas pro­blē­mu, bei­dzot sa­ņem­ties un aiziet pie uz­tu­ra spe­ci­ālis­ta. Bie­ži vien ne­kon­tro­lē­ja­ma, ļo­ti lie­la ēst­gri­ba sig­na­li­zē, ka or­ga­nis­mam trūkst kā­das bū­tis­kas uz­tur­vie­las. Iz­vei­do­jot piln­vēr­tī­gu, sa­ba­lan­sē­tu un kon­krē­tā cil­vē­ka ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņam at­bil­sto­šu ēdien­kar­ti, vairs nav jā­do­mā, kā ap­mā­nīt sa­vu ķer­me­ni un pie­klu­si­nāt ape­tī­ti.

Svarīgākais