Aijai Andersonei (80) uzkrāta gandrīz 40 gadu pieredze orientēšanās sportā. Seniore gatavojas startēt šā gada pasaules čempionātā rogainingā, kas augustā norisināsies tepat Latvijā.
Aizraušanās ar orientēšanās sportu sākās, kad A. Andersone meklēja sportisku nodarbi saviem bērniem. «Sākumā iesaistīju savu dēlu, kuram tas neiepatikās, taču pēc tam aizvedu meitu un sāku skriet pa mežu kopā ar viņu. Viņa orientēšanos apguva ātrāk par mani,» stāsta Aija. Tagad kundzes meita Ilze Lapiņa ar orientēšanās sportu apceļojusi pasauli, kā arī divas reizes kļuvusi par Eiropas čempioni rogainingā.
Rogaininga laikā lasa sēnes
A. Andersone augstskolas laikā nodarbojās ar vieglatlētiku. «Lai gan ar to nodarbojas arī veterāni, orientēšanās ir pa spēkam ikvienam jebkurā vecumā,» norāda kundze. Aktīvā seniore regulāri piedalās arī rogaininga sacensībās, kas ir apvidus orientēšanās komandu sporta veids. Tajā kontrolpunkti jāsasniedz noteiktā laikā. Tautas rogaininga sacensības parasti norit četras vai sešas stundas. «Pirmajā rogaininga posmā bija jauks laiks un kontrolpunkti bija novietoti skaistās vietās. Atceros, ka man līdzi bija maisiņš un nolēmu palasīt sēnes. Rogainingā var doties savā tempā, un, cik kontrolpunkti atrasti, tik arī ieraksta rezultātā,» saka A. Andersone.
Rogainingā jāpiedalās komandā, tādēļ nepieciešams vismaz viens kolēģis. Aijai atrast vēl kādu entuziastu viņas vecuma grupā ir grūti. Seniorei labu kompāniju sastāda Silvija Segliņa (67) no Siguldas. Kompanjone pašreiz atveseļojas un atgūst spēkus, lai atgrieztos dabas takās.
Sporto visa ģimene
Šogad pasaules čempionāts rogainingā notiks Latvijā, pie Rāznas ezera. Aijas kundze nolēmusi atbalstīt šo pasākumu un piedalīties. «Vērā jāņem, ka starptautisku sacensību ilgums ir 24 stundas. Dalībniekiem jādomā - naktī doties gulēt un turpināt sacensības no rīta vai cīnīties arī visu nakti,» skaidro seniore.
Aija regulāri piedalās orientēšanās sacensībās. Aktīvākais laiks ir vasara, kad trīs reizes nedēļā notiek sacensību seriāla Magnēts rīkotie starti Rīgā un tās apkaimē. Savukārt nedēļas nogalēs seniore pievienojas ģimenei, kura dodas uz sacensībām Latvijas novados. Pa meža takām skrien arī abas A. Andersones mazmeitas. Seniore ar orientēšanos apceļojusi gan dažādas Latvijas vietas, gan izstaigājusi vairāku Eiropas valstu dabas takas.
Kundzei patīk orientēties dažādos apvidos. Viņa atminas sacensības Zviedrijas kalnos. Tā bijusi pavisam citāda pieredze - milzīgi akmeņi, klintis. «Galvenais, lai esi pie dabas. Dažreiz esi sakreņķējies, bet, kad aizbrauc uz sacensībām un pabeidz trasi, visas problēmas šķiet ir attālinājušās. Tas noteikti palīdz,» iesaka A. Andersone.
Daba rūda veselību
Sacensību dienā tiek pieveikti aptuveni seši kilometri. Aktīvā seniore norāda, ka sacensību laikā jāgādā par labsajūtu. Šajā sporta veidā var gadīties neparedzēti laika apstākļi, kā arī sacensību apvidi - no gludām meža takām līdz brikšņiem un mitriem purviem. «Jādomā par apģērbu un apaviem, lai kājas nebūtu slapjas un neuzberztu tulznas. Vēl jo vairāk pēc nakts sacensībām, kad kājas var sapampt. Taču galvenais, ka esi pie dabas un rūdi imūnsistēmu pret gripu,» norāda seniore.
Ikdienā A. Andersone lasa veselības izdevumus un divas reizes dienā veic pēc Niši veselības sistēmas izstrādātus vingrojumus labas pašsajūtas nodrošināšanai. «Ir kaut kas jādara, lai veselība turētos, lai es nebūtu bērniem uz kakla. Redzu, ka vienam grūti iekāpt tramvajā, vēl kādam kustību problēmas, savukārt citi seniori nūjo un sevi notur formā. Svarīga arī ticība, ka paveiktais palīdzēs, jo, ja domās: tāpat jau būšu slims un nevarīgs, tad tā arī būs,» stingri norāda seniore.
