KĀ IZVAIRĪTIES no ak­nu sli­mī­bām

Ak­nu ve­se­lī­bas la­bā katrs pats var daudz ko da­rīt, un lie­lā­ko­ties tas ne­pra­sa spe­ci­fis­kus un sa­rež­ģī­tus pa­sā­ku­mus. Kas nāk par la­bu ak­nām – nāk par la­bu vis­am or­ga­nis­mam, tā­pēc cil­vēks, kurš ie­vē­ro vis­pār­zi­nā­mos ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da no­sa­cī­ju­mus, jau ir uz pa­rei­zā ce­ļa, pat ja viņš se­viš­ķi ne­ie­dzi­ļi­nās, kā­pēc tas va­ja­dzīgs. Ta­ču, jo lie­lā­ka iz­prat­ne, jo la­bāk – tā kal­po pa­pil­du mo­ti­vā­ci­jai.

Ne­lie­tot al­ko­ho­lu

Lie­to­jot vai­rāk al­ko­ho­la, ne­kā ak­nas spēj pār­strā­dāt, or­ga­nis­mā uz­krā­jas tok­sis­kie me­ta­bo­lī­ti un da­žā­du bio­ķī­mis­ku re­ak­ci­ju dēļ tiek vei­ci­nā­ta tau­ku pi­lie­nu iz­gul­snē­ša­nās ak­nu šū­nās, tās pa­lie­li­nās, un, tur­pi­not al­ko­ho­la lie­to­ša­nu, sā­kas ie­kai­sums, kas no­ved vis­pirms pie saist­au­du, bet pēc tam arī pie rēt­au­du vei­do­ša­nās. Nav ie­spē­jams pro­gno­zēt, kā­das al­ko­ho­la de­vas būs lik­te­nī­gas kat­ram kon­krē­tam cil­vē­kam, tā­pēc la­bāk lie­ki ar se­vi ne­ek­spe­ri­men­tēt.

Ne­iz­mē­ģi­nāt nar­ko­ti­kas

Nar­ko­ti­kas jau pēc bū­tī­bas ir tok­sis­kas vie­las, kas var iz­rai­sīt gan hro­nis­ku ak­nu bo­jā­ju­mu, gan akū­tu tok­sis­ku ak­nu ie­kai­su­mu, kas var beig­ties ar nā­vi.

Bez va­ja­dzī­bas ne­lie­tot zā­les

Ak­nu pro­blē­mas, kas var beig­ties ar ie­kai­su­mu, akū­tu ak­nu maz­spē­ju un daž­kārt arī ar ci­ro­zi, var iz­rai­sīt tā­di me­di­ka­men­ti kā pa­ra­ce­ta­mols, ni­me­su­līds, anti­bi­oti­kas, sta­tī­ni, pe­ro­rā­lie pret­ap­aug­ļo­ša­nās lī­dzek­ļi u.c. Zā­les va­ja­dzē­tu dzert ti­kai tad, ja tās no­zī­mē­jis ārsts, kurš iz­vēr­tē lie­to­ša­nas pa­ma­to­tī­bu un no­sa­ka pa­rei­zās de­vas, kā arī va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā no­zī­mē ana­lī­zes, lai se­ko­tu ak­nu ve­se­lī­bas rā­dī­tā­jiem.

Ne­aiz­rau­ties ar uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jiem

Ja ro­das vēl­me lie­tot Lat­vi­jā ofi­ci­āli re­ģis­trē­tus uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus, vis­pirms der pa­in­te­re­sē­ties pie ār­sta, vai tie ir va­ja­dzī­gi un jums pie­mē­ro­ti. Kri­tis­ki jā­iz­tu­ras pret ap­gal­vo­ju­mu, ka pro­duk­ti, kas ra­žo­ti no da­bis­kām iz­ej­vie­lām, ne­kā­du ļau­nu­mu ne­va­rot no­da­rīt. Nav prā­ta darbs pirkt ap­šau­bā­mas iz­cel­smes pre­pa­rā­tus in­ter­ne­tā vai no da­žā­diem iz­pla­tī­tā­jiem.

Lie­tot ti­kai kva­li­ta­tī­vu uz­tu­ru

Ne­va­ja­dzē­tu ris­kēt, ie­gā­dā­jo­ties ne­skaid­ras iz­cel­smes pār­ti­kas pro­duk­tus, jo tie var būt pie­sār­ņo­ti gan ar A he­pa­tī­ta vī­ru­siem, gan ar ci­tu sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem. Īpa­ši jā­uz­ma­nās ar sē­nēm, ku­ras la­sī­tas me­žā: ļo­ti rū­pī­gi jā­pār­bau­da, vai starp ci­tām nav ga­dī­ju­sies kā­da in­dī­ga vai ve­ca; ne­drīkst ēst sē­nes, ku­ras ne­pa­zīs­tat vai ku­ras iz­rai­sa pat vis­ma­zā­kās šau­bas. Ik­die­nā jā­iz­vai­rās no ne­ve­se­lī­giem pro­duk­tiem, kur ir daudz sāls un da­žā­du E vie­lu. Ļo­ti ie­tei­cams ga­ta­vot ēdie­nus mā­jās no svai­giem kva­li­ta­tī­viem pro­duk­tiem.

Uz­tu­rēt nor­mā­lu sva­ru un vin­grot

Lie­lā­ka­jai da­ļai cil­vē­ku ar lie­ko sva­ru rak­stu­rīgs ka­lo­ri­jām pār­ba­gāts uz­turs sa­vie­no­ju­mā ar maz­kus­tī­gu dzī­ves­vei­du. Tas iz­rai­sa tau­kai­no ak­nu sli­mī­bu. Jā­lie­to ve­se­līgs, sa­ba­lan­sēts uz­turs un jā­se­ko, lai ka­lo­ri­ju uz­ņem­ša­na at­bil­stu ka­lo­ri­ju pa­tē­ri­ņam. Jā­cen­šas pēc ie­spē­jas at­tu­rē­ties no sal­du­miem un pie­sā­ti­nā­ta­jiem tau­kiem. Bū­tis­ka ak­nu sli­mī­bu pro­fi­lak­sei ir re­gu­lā­ra fi­zis­ka slo­dze - kaut vai pus­stun­du die­nā 4-5 rei­zes ne­dē­ļā.

Iz­sar­gā­ties no ak­nu in­fek­ci­jām

Ir vir­kne vī­ru­su, ku­ri iz­rai­sa ak­nu ie­kai­su­mus, ko sauc par vī­rus­he­pa­tī­tiem. Lai pēc ie­spē­jas se­vi no tiem pa­sar­gā­tu, ik­die­nā jā­ie­vē­ro ele­men­tā­rās hi­gi­ēnas pra­sī­bas: iz­man­tot ti­kai sa­vu zo­bu su­ku, ma­ni­kī­ra, pe­di­kī­ra un skū­ša­nās pie­de­ru­mus. Vei­cot ma­ni­kī­ru, pe­di­kī­ru, ausu caur­dur­ša­nu, te­to­vē­ša­nu vai pīr­sin­gu, no­teik­ti jā­pār­lie­ci­nās, ka ie­stā­dē, kur šie pa­kal­po­ju­mi tiek snieg­ti, ir no­dro­ši­nā­ta dez­in­fek­ci­jas pra­sī­bu ie­vē­ro­ša­na. Sek­su­ālu ga­dī­ju­ma sa­ka­ru lai­kā vien­mēr jā­iz­man­to pre­zer­va­tīvs. No A un B vī­rus­he­pa­tī­ta ie­spē­jams iz­sar­gā­ties vak­ci­nē­jo­ties. Paš­sa­pro­ta­mi, ka jā­maz­gā ro­kas pirms ēša­nas, pēc tu­ale­tes lie­to­ša­nas un ie­nā­kot no ār­a, jo se­viš­ķi pēc dār­za dar­biem vai ro­ta­ļām pa­gal­mā un smil­šu kas­tē. A vī­rus­he­pa­tīts ir vie­na no ne­tī­ro ro­ku sli­mī­bām, un ar to var in­fi­cē­ties, arī ap­ēdot ēdie­nu, ko ga­ta­vo­jis in­fi­cēts cil­vēks. Re­tā­ka ak­nu sli­mī­ba ir ehi­no­ko­ko­ze, ko iz­rai­sa pa­ra­zī­ti. In­fi­cē­ša­nās pa­ras­ti no­tiek kon­tak­tā ar dzīv­nie­kiem, pie­mē­ram, glās­tot su­ni vai ka­ķi. Ak­nas bo­jā arī ve­se­la vir­kne vī­ru­su, kas ie­gū­ti gai­sa pi­lie­nu ce­ļā, tā­pat da­žas ēr­ču pār­nes­tas sli­mī­bas.

Pa­rei­zi lie­tot sa­dzī­ves ķī­mi­ju

Ak­nas var bo­jāt arī sa­dzī­ves ķī­mi­jas lī­dzek­ļi, ja tos lie­to ne­pie­sar­dzī­gi un šie lī­dzek­ļi no­nāk pār­ti­kā, tiek ie­el­po­ti vai uz­ņem­ti caur ādu. Stin­gri jā­ie­vē­ro lie­to­ša­nas un uz­gla­bā­ša­nas in­struk­ci­jas un jā­iz­man­to ne­pie­cie­ša­mie dar­ba aiz­sar­dzī­bas lī­dzek­ļi.