Tas brīdis atkal tuvojas – uz vasaras laiku pāriesim 26. martā trijos naktī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu. Saglabāt možumu, kamēr pierodam pie jaunā režīma, palīdzēs tase gardas kafijas.
Labai kafijai esot jābūt karstai kā ellei, melnai kā velnam un saldai kā mīlai. Viena no senākajām turku kafijas receptēm bijusi šāda: ņem piecas karotes smalki maltas kafijas, piecas karotes cukura, piecas mazas tasītes auksta ūdens; kafijas biezumus katliņā samaisa ar cukuru, pārlej ar aukstu ūdeni, uzvāra trīs reizes, pēc katras uzvārīšanās uz brītiņu noņemot katlu no uguns. Pēc tam dzērienā iesmidzina rožūdeni, lai biezumi labāk nosēžas. Pasniedz ļoti karstu.
Kafijas ceļš pasaulē
Pirmie kafiju esot atklājuši kazu gani Abesīnijas kalnienē Etiopijā. Viņi ievērojuši, ka lopiņi jūtas ļoti mundri, ja ir ēduši kafijas koka augļus. Gani tos nomēģinājuši, atzinuši par rūgtiem un negaršīgiem, bet sēkliņas - kafijas pupiņas - spļāvuši ugunskurā. Tās sākušas gruzdēt un labi smaržot. Tad gani saberzuši pupiņas pulverī, aplējuši ar karstu ūdeni un - kafija gatava. Pētnieki gan šaubās, vai viss noticis tik vienkārši kā leģendā. Lai nu kā, dzērienu no savvaļas kafijas koka augļiem daļa eiropiešu pazīst jau kopš 8. gadsimta. Ilgu laiku kafijas audzēšanas monopols piederēja arābiem, bet uz citām zemēm tirgoņi drīkstējuši izvest vienīgi tādas pupiņas, kas pārlietas ar karstu ūdeni, lai zaudētu dīgtspēju. Pirmais, kuram slepus izdevies nogādāt dīgtspējīgas kafijas pupiņas Indijā, bijis kāds svētceļnieks, vārdā Baba Budans. 1658. gadā tika uzsākta kafijas audzēšana Ceilonā, vēlāk kafija nonāca Javā, tad Jamaikā, Brazīlijā un citās Dienvidamerikas zemēs. Sākumā kafija bija ļoti dārga un to pārdeva speciālās dozēs,19. gadsimtā tā kļuva par parastu produktu, bet 20. gadsimtā - par plaša patēriņa preci.
No plantācijas līdz paciņai
Ikvienā gadalaikā kādā pasaules malā novāc kafijas ražu. Kafijas koki var izaugt 12-15 metru augsti, bet kultivētajās platībās parasti tiem neļauj pārsniegt divus trīs metrus, lai būtu vieglāk novākt ražu, kuru šie koki dod 25-30 gadus. Katrā kafijas koka auglī - kafijas ķirsī - ir divas pupiņas. Lai tās dabūtu laukā, lieto divus galvenos pārstrādes paņēmienus - sauso un mitro. Sausajā apstrādē pupiņas nomazgā un, regulāri maisot, žāvē, līdz mīkstums atdalās no pupiņām. Izmantojot mitro pārstrādi, kafijas ķirši nonāk ierīcē, kur mīkstumu atdala no kodola, raudzēšanas procesā atdalās pēdējās mīkstuma paliekas, pupiņas nomazgā īpašā vannā, pēc tam žāvē vienu līdz trīs nedēļas, nereti - saulē. Tas ļauj labāk saglabāt aromātu, taču kilogramam kafijas tiek tērēti 150 litru ūdens.
Kā zināms, ir divi kafijas pamatveidi - izsmalcinātā Arabica un ar kofeīnu bagātā Robusta. Daudzas populāras kafijas markas satur abu veidu kompozīciju. Tās veidošana ir viens no sarežģītākajiem kafijas meistaru uzdevumiem, turklāt katru gadu kafija izaug nedaudz citāda, tādēļ ražotājiem jāiegulda diezgan lielas pūles, lai nodrošinātu garšu, pie kuras pieraduši pircēji.
Kafijas grauzdēšana notiek ļoti augstā temperatūrā. Svarīgi, lai grauzdējot pupiņas visu laiku atrastos kustībā, tas ir priekšnoteikums vienmērīgam grauzdējumam. Jāatrod arī pareizais grauzdēšanas ātrums. Vispirms grauzdējot izgaro ūdens, tad sāk karamelizēties augļu cukuri, kas padara pupiņas brūnas, to masa samazinās, bet tilpums palielinās apmēram divas reizes. Pēc tam pupiņas ir jāatdzesē un, lai neietu zudumā aromāts, pēc iespējas ātrāk jāiesaiņo.
Možumu dod kofeīns
Kofeīnu kafijā 1820. gadā atklāja ķīmiķis Freilībs Ferdinands Runge. Kofeīna saturs kafijā atkarīgs gan no pupiņu šķirnes, gan no pagatavošanas veida, grauzdējuma pakāpes, biezumu un ūdens attiecības u.c. Aprēķināts, ka sava fiziskā snieguma uzlabošanai cilvēkam jāuzņem trīs līdz pieci miligrami kofeīna uz vienu svara kilogramu.
Mazajā espresso tasītē (30 ml) ir 40-75 miligrami kofeīna, tipiskā turku kafijas tasē - aptuveni 160 miligramu, automātā caur filtru vārītas kafijas tasē - 140, bet vidēja stipruma šķīstošas kafijas tasē - 100 miligramu kofeīna.
Pārspīlējumi kafijas dzeršanā, tāpat kā jebkurā jomā, var nākt par sliktu. Uztura speciālisti raksta, ka dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 300 miligramiem kofeīna. Tā kā precīzu kofeīna saturu savā kafijā nezinām, mums atliek spriest pēc pašsajūtas. Par kofeīna pārmērīgu uzņemšanu var liecināt paātrināta sirdsdarbība, pastiprināta roku svīšana, nervozitāte, galvassāpes, atvilnis, iemigšanas grūtības.
Interesanti, ka stipri sagrauzdētās pupiņās kofeīna daudzums mazinās, jo tas sāk sadalīties. Gaišāka grauzdējuma kafijā ir vairāk skābuma, parasti skaidrāk izpaužas atsevišķas aromāta nianses. Vidēja grauzdējuma kafijā ir pastiprinātas noteiktas garšas nianses, nedaudz mazāk skābuma. Tumši grauzdēta kafija ir rūgtāka, stiprāk karamelizēta.
Kafija un veselība
Kafijas ietekme uz veselību joprojām tiek vērtēta pretrunīgi. Veikti pētījumi, kuri liecina, ka regulāra kafijas dzeršana veselam cilvēkam savā ziņā palīdz trenēt sirdi un kalpo sirds ritma traucējumu profilaksei. Tiek pētīta arī kafijas varbūtējā spēja mazināt Parkinsona slimības un arī Alcheimera slimības risku. Hārvardā, apkopojot datus par vairāk nekā 190 tūkstošiem cilvēku, izpētīts, ka regulāriem kafijas dzērājiem ir mazāks otrā tipa diabēta risks nekā tiem, kas kafiju nelieto. Kafija ir arī bagāta ar antioksidantiem, tiek pētīta tās lietderība vairāku vēža veidu profilaksei.
Kafijai piemīt nevēlama mijiedarbība ar atsevišķiem medikamentiem, kurus lieto vairogdziedzera un psihisku slimību ārstēšanai, noteiktām antibiotikām un zālēm pret atvilni. Kafijas ietekmē iespējama arī asinsspiediena paaugstināšanās. Kafija ir viens no produktiem - kalcija zagļiem, tā var veicināt osteoporozi, bet sievietēm menopauzē - karstuma viļņus.
Kafijā ir aptuveni tūkstotis dažādu vielu, un nav līdz galam izpētīts, kāda katrai iedarbība. Ievērojot veselīgu mērenību, kafija sniedz labu noskaņojumu un možumu.
***
Receptes
Ulmaiņlaiku kafija
ar skābo krējumu
Sastāvdaļas:
• 50 g maltas kafijas
• 4 tases ūdens
• 4 ēdamkarotes cukura
• 4 ēdamkarotes skābā krējuma
• šķipsniņa vaniļas cukura
Pagatavošana:
• katliņā ieber kafiju, pielej ūdeni, uzvāra, noņem no uguns un nostādina. Katrā tasē liek karoti krējuma un cukura, pievieno vaniļas cukuru un samaisa. Nepārtraucot maisīt, pielej kafiju.
Dzēstā kafija
Sastāvdaļas:
• 4 tases stipras karstas kafijas
• 100 g brendija
• miziņas no viena apelsīna un viena citrona
Pagatavošana:
• miziņas sagriež šaurās strēmelēs, liek katliņā, pārlej ar brendiju. Katliņu silda uz lēnas uguns, tad brendiju uzmanīgi aizdedzina, uzlej kafiju, uzliek katliņam vāku un ļauj dzērienam dažas minūtes ievilkties.
Kafija ar ingveru
Sastāvdaļas:
• 300 ml auksta ūdens
• 6 tējkarotes maltas kafijas
• 6 tējkarotes cukura
• 1 tējkarote malta ingvera
Pagatavošana:
• kafiju, cukuru un ingveru ber kafijas vārāmajā katliņā ar sašaurinātu augšu, pielej ūdeni. Uz lēnas uguns uzvāra, noņem, to atkārto trīs reizes. Ļauj brīdi nostāties, lej mazās tasītēs un pasniedz.