Mājdzīvnieki saimnieku veselību gan veicina, gan apdraud

Populārākie mājas mīluļi – suņi un kaķi – var gan uzlabot savu īpašnieku veselību, gan arī radīt tai zināmu risku. Lai gūtu prieku no komunikācijas ar saviem mīļdzīvniekiem, jāsaskata medaļas abas puses.

Labāks holesterīna skaitlis

Austrālijas Nacionālajā sirds fondā izpētīts, ka suņu īpašniekiem, jo sevišķi vīriešiem, mēdz būt zemāks holesterīna un triglicerīdu līmenis asinīs nekā tiem, kuri mājdzīvniekus netur. Izskaidrojums ir vienkāršs: ar suni regulāri jādodas pastaigās, bet izkustēšanās ir viens no priekšnoteikumiem holesterīna līmeņa normalizācijai. Protams, jāievēro arī pareiza uztura principi un ārsta ieteikumi, bet arī četrkājainajam draugam ir sava ietekme.

Alerģijas profilakse

Amerikāņu statistika rāda, ka bērniem, kuriem līdz sešu mēnešu vecumam bijusi saskare ar mājdzīvniekiem, retāk attīstās alerģiskas slimības, jo, kļūstot vecākiem, viņu imūnsistēma ir iepazinusi alergēnus un uz tiem vairs vētraini nereaģē. Šajos jautājumos vēl gana daudz nezināmā, un ne jau vienmēr mājdzīvnieka klātbūtne garantē, ka nebūs alerģisku slimību, tomēr tāda tendence ir novērota.

Hronisku sāpju atvieglošana

Sirsnīga attieksme un rūpes par mīluļiem liek aizmirst pašiem savas sāpes un kaites - reizēm apgalvo dzīvnieku īpašnieki. Zinātnieki saka - tas tāpēc, ka šīs darbības liek asinīs izdalīties endorfīniem, ko dēvē arī par laimes hormoniem, un tie mazina sāpes. Loijolas universitātē Čikāgā tika salīdzināti pacienti, kuriem veikta locītavu endoprotezēšana. Vieniem pēc operācijas bija iespēja saņemt dzīvniekterapiju, citiem tādas nebija. Tiem pacientiem, kurus apmeklēja mājdzīvnieki, vajadzēja mazāk pretsāpju līdzekļu.

Zemāks asinsspiediens un mazāks stress

Asinsspiediena nevēlamu celšanos ietekmē objektīvi un subjektīvi faktori, ko reizēm grūti atšķirt. Ir cilvēki, kuriem pietiek vienkārši nomierināties, un viņiem jau normalizējas arī spiediens - tādā gadījumā, protams, palīdzēs kaķa glāstīšana vai pastaiga ar suni. Taču pat tiem, kuriem jau jālieto zāles hipertensijas ārstēšanai, līdz ar suņa vai kaķa ienākšanu mājās stāvoklis uzlabojas un spriedzes situācijās asinsspiediens vairs tik strauji nekāpj. Uzturēšanās vienā telpā ar savu mīluli jau pati par sevi rada nomierinošu efektu; vērojot savu mīļdzīvnieciņu, asinīs izdalās oksitocīns, kas liek izjust prieku. Vienlaikus krītas stresa hormonu līmenis. Šāds efekts savulaik novērots Misūri universitātes veterinārās medicīnas koledžā, pētot mājdzīvnieku ietekmi uz bruņoto spēku veterāniem ar posttraumatiskā stresa sindromu. Mīlulis savu saimnieku nekritizē, viņam ir vienalga, kā saimnieks izskatās, kādi ir viņa karjeras sasniegumi, un tas palīdz cilvēkam pārvarēt nomāktību, aizgaiņāt drūmas domas un arī celt savu pašvērtējumu. Ja līdzās ir dzīva būtne, par kuru jārūpējas, tas palīdz mazāk domāt par negācijām un sevis šaustīšanu, liek justies varošam un pašpietiekamam.

Lielāka fiziskā aktivitāte

Sportošana kopā ar suni ļauj sekmīgāk uzlabot fizisko formu nekā sportošana ar cilvēkiem - tā secināts Misūri universitātē. Aprēķināts, ka suņu īpašnieki kopumā staigā gandrīz divreiz ilgāk laiku nekā tie, kuriem suņu nav. Arī uz citām fiziskām aktivitātēm suņu īpašnieki nereti jāskubina mazāk nekā citi.

Spēj brīdināt par glikozes «lēcieniem»

Pēdējā laikā arvien biežāk aprakstīti gadījumi, kad diabēta pacientus viņu suņi brīdinājuši, ka tuvojas straujas glikozes līmeņa izmaiņas asinīs. Lai palīdzētu cilvēkiem ar 1. tipa diabētu, suņi tiek pat speciāli apmācīti. Viņi pavada kopā ar saimnieku visu laiku un, jūtot, ka drīz gaidāms kārtējais glikozes «lēciens», kļūst nemierīgi, sāk ošņāt, naktī var arī saimnieku pamodināt. Pētnieki uzskata, ka suņi ar savu jutīgo degunu spēj saost cilvēka izelpā vielas, kas vēsta par cukura līmeņa svārstībām, pirms stāvoklis kļūst kritisks, un saimnieks var laikus rīkoties, lai novērstu draudošo situāciju.

Tuvina cilvēkus

Viens no labas veselības un dzīvesspara nosacījumiem ir socializācija, iešana sabiedrībā. Mīluļi spēj lieliski vienot cilvēkus, stimulē veidot jaunus kontaktus ar citu mājdzīvnieku saimniekiem, apspriesties, dalīties iespaidos un pieredzē, piedalīties pasākumos.

Blusas

Blusas ir parazītiski kukaiņi, kuri dēj simtiem oliņu un barojas ar siltasiņu dzīvnieku un cilvēku asinīm. To kodieni rada nepatīkamu ādas kairinājumu, kas var saglabāties diezgan ilgi, dažkārt radot izteiktu alerģisku reakciju, kas jāārstē ar zālēm. No suņiem un kaķiem blusas nonāk telpās, mīkstajos grīdas segumos, dzīvnieku un arī cilvēku guļvietās, jo daudzi saimnieki ļauj mīluļiem tur iekārtoties. Blusu apkarošana ir darbietilpīga, jo jāapstrādā dzīvnieku kažoks ar speciāliem insekticīdiem, ko pārdod veterinārajās aptiekās, un vienlaikus jāapstrādā arī grīdas segumi un grīdas spraugas, suņu un kaķu guļvietas un mīkstās mēbeles. Regulāri ļoti rūpīgi jātīra viss mājoklis, jo blusu oliņas, kāpuri un kūniņas var būt it visur, turklāt dzīvnieki, jo sevišķi vasarā un rudenī, atnes mājās arvien jaunas blusas.

Alerģijas un astmas provocēšana

Alerģija no dzīvnieku spalvām raksturīga tiem, kuri bērnību nav pavadījuši lauku mājās, svaigā gaisā un dažādu mājdzīvnieku sabiedrībā, bet gan auguši sterili tīros pilsētas mājokļos un pārāk reti vesti laukā pastaigāties. Saskaroties ar dzīvnieku spalvām (arī sviedriem, siekalām, izkārnījumiem), sākas acu graušana un asarošana, sauss klepus, «skrāpēšanās» kaklā, šķaudīšana un deguna tecēšana, var būt arī izsitumi un astma. Diemžēl tad no mājdzīvnieka ir jāšķiras.

Agresija

Laiku pa laikam mediji ziņo par traģiskiem gadījumiem, kad suņi sakoduši vai pat līdz nāvei nokoduši savus saimniekus vai bērnus. Pēc tam situāciju izmeklē policija un komentē dažādi speciālisti, kuri atzīst, ka suņu uzvedību nav iespējams pilnībā prognozēt un ir dažādi faktori, kas mierīgajam un labdabīgajam mājas mīlulim liek kļūt agresīvam un uzbrukt. Reizēm saimnieki nepārdomāti izvēlas to šķirņu suņus, kas nav selekcionētas dīkai mājas mīluļa lomai, piemēram, tādus, kuri citus dzīvniekus un bērnus uztver kā medījumu. Suņu kodumi cilvēkam ir ilgstoši jāārstē, jāsaņem arī vakcīna pret trakumsērgu.

Toksoplazmozes risks

Mājdzīvnieka paglaudīšana, pēc tam aizmirstot nomazgāt rokas, tāpat kā jēlas gaļas ēšana, var izraisīt inficēšanos ar toksoplazmozi, ko rada vienšūnu parazīti - toksoplazmas. Slimība parasti sākas pakāpeniski ar vājumu, svīšanu, locītavu sāpēm, biežu saaukstēšanos. Atkarībā no tā, vai slimības izraisītāji nonāk plaušās, acs tīklenē, muskuļos vai smadzenēs, slimības aina var būt atšķirīga, no šķietamiem saaukstēšanās simptomiem līdz pat plaušu karsonim un aklumam. Grūtniece var inficēt augli.

Sēnīšu infekcijas

Retāk no suņiem, biežāk no kaķiem var iegūt ēdi, kas izpaužas kā stipri niezošs, gredzenveida plankums ar plēkšņainu ādu. Problēma uzreiz var skart vairākas ķermeņa daļas. Ēde bieži sastopama bērniem, kuri pavada laiku ciešā kontaktā ar citiem bērnudārzos un skolās. Slimība jāārstē pie dermatologa, kurš nozīmē pretsēnīšu krēmus vai iekšķīgi lietojamus preparātus.

Ehinokokoze

Pavisam nesen mediji ziņoja par RAKUS veikto operāciju pacientam ar smagu ehinokokozi - lenteņu ehinokoku invāziju. Ilgu laiku pacients nebija jutis nekādus specifiskus simptomus, bet, kad slimība tika atklāta, parazīti bija nonākuši aknās un citos iekšējos orgānos. Infekcija acīmredzot iegūta, glāstot suni un pēc tam pirms ēšanas nenomazgājot rokas. Šīs slimības gadījumi ir reti, tomēr bieža roku mazgāšana dzīvnieku saimniekiem ir obligāta, jo tā pasargā no daudzām slimībām. Savukārt suņi jāved pārbaudīties pie veterināra un jāattārpo.