DAŽAS VILTĪBIŅAS, kas palīdz uzveikt kārdinājumu pēc ēdiena

Ja cilvēkam nepieciešams normalizēt ķermeņa masu, tad labāk neapmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes ne vienam pašam, ne kompānijā. Jo īpaši kompānijā, jo tad ir daudz grūtāk atturēties no kārdinājuma izvēlēties to pašu, ko pārējie, kuriem liekā svara nav vai arī viņi ar to necīnās.

Džordžijas universitātes veiktajā novērojumā, kas ilga vienu gadu, bija iesaistīti 150 cilvēku, lielākā daļa no viņiem - sievietes, kuru sākotnējais ķermeņa masas indekss bija 34, kas jau norāda uz aptaukošanos. Visi saņēma ieteikumus par to, cik daudz kaloriju drīkst patērēt, un tika lūgti ar mobilās lietotnes palīdzību ziņot pētniekiem par to, kādās situācijās viņi izjūt kārdinājumu atkāpties no ieteiktā uztura režīma, vai viņi šim kārdinājumam ļaujas un, ja jā, tad cik daudz un kādus nevēlamos produktus apēd. Visbiežāk sānsoļi notika kompānijā, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vai ciemos, retāk - darbavietā vai mašīnā.

Tas nenozīmē, ka tievētājam vienmēr jāēd lepnā vientulībā. Ir dažas viltībiņas, kas palīdz uzveikt kārdinājumu, arī atrodoties viesos un kafejnīcā vai restorānā kopā ar citiem. Var «nosist» apetīti, aptuveni stundu iepriekš apēdot kādu veselīgu uzkodu, piemēram, vārītu olu, dažus riekstus vai šķēlīti vārītas vistas krūtiņas. Ieteicams veikt pasūtījumu pirmajam, izvēloties veselīgāko no ēdienkartes piedāvājuma. Novērots, ka pirmais pasūtītājs kļūst par toņa noteicēju - pārējie bieži pasūta to pašu, ko viņš.

Daži psihologi iesaka mainīt izteiksmes veidu, kādā runājam par ēdienu. Izrādās, ir starpība, vai sakām «es nedrīkstu ēst kūkas» vai «es neēdu kūkas». Vārdiņš «nedrīkstu» uzsver izvēles piespiedu raksturu, tas ir gluži kā sods. Savukārt «es neēdu» ietver sevī brīvas izvēles momentu. «Nedrīkstētāja» motivāciju ir vieglāk iedragāt, viņam ir arī lielāka tieksme pārkāpt veselīgo apņemšanos, kad neviens to neredz.