Šķaudiens ir spontāns un neapturams. No elpceļiem izlido pilieni, kas satur baciļus, un šķīst uz visām pusēm.
Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētnieki, izanalizējot šķaudīšanas video lielā palēninājumā, konstatējuši, ka lielākie pilieni krīt viena divu metru attālumā no šķaudītāja, bet sīkākie, kuri tāpat var saturēt slimību izraisītājus, spēj aizlidot sešus līdz astoņus metrus un palikt gaisā diezgan ilgi. Turklāt viss notiek lielā ātrumā, dažos avotos sacīts, ka pilieni traucas ar 100 kilometru, citos - pat ar 100 jūdžu (160,1 km) ātrumu stundā, tāpēc no tiem aizbēgt apkārtējiem nav lielu izredžu. Tātad visa atbildība jāuzņemas pašam šķaudītājam: viņam jāpaspēj aizlikt degunam un mutei priekšā kabatlakatiņu, vienkārši plaukstu vai piedurkni un, ja iespējams, aizgriezties un paiet kādu soli nostāk. Bet vēl labāk - ja esi saķēris vīrusus, neej sabiedrībā.